Kāpēc piesaistu slikto? – otrais turpinājums 22.11.2021

Kāpēc piesaistu slikto? – raksta sākums

Kāpēc piesaistu slikto? – pirmais turpinājums

Linda jautā: 

1. Ko māca situācija, kad cilvēks vēlējās, lai sniedzu palīdzību-tam bija vajadzīgs padoms konkrētā situācijā par konkrētu tēmu, ko es pārzināju no profesionālās puses. Es sagatavojos konsultācijai un sagatavoju visu, kas tam bija nepieciešams, lai tā varētu notikt (no tehniskās puses) biju gatava to sākt, bet šis cilvēks uzreiz dusmīgi noteica, lai tikai nesaku savas domas, jo tās šo cilvēku neinteresējot. Šis cilvēks palika uzvilkts, iedomājoties vien, ka varētu dzirdēt manas personīgās domas. Saņēma to, ko vēlējās, bet gāja vēl pie citiem pārliecināties vai tā ir un saņēma tieši
tādu pašu atbildi. Kad šis cilvēks jautāja manas personīgās domas un ieteikumu kādā problēmsituācijā, es to sniedzu un vēlāk šis cilvēks, konsultējoties ar pieredzes bagātāku, zinošāku, vēl profesionālāku cilvēku, saņēma tādu pašu atbildi, kādu sniedzu es. Arī mans vīrietis neņēma vērā to, ko es teicu, jo viņam svarīgi bija, ka to pasaka kāds, kuram ir augsts stāvoklis sabiedrībā.

2. Vēl viena situācija jeb gadījums iz dzīves: mums skolā bija uzdots uztaisīt vienu darbu, kuru izpildot saņēmu apmierinošu atzīmi. Pēc kāda laika citā skolā arī  tika uzdots tāds uzdevums un viens cilvēks, kurš palūdza, lai uztaisu viņam, jo pats nemākot (tam nepadevās tas priekšmets). Piekritu palīdzēt un šis cilvēks savā skolā saņēma izcilu atzīmi, ko uzdeva kā viņa paša. Bet tā cilvēka skola bija prestižāka par to, kurā mācījos es, un tajā standarti bija daudz augstāki.

3. Kā man rīkoties šādā situācijā: es dzīvoju ar cilvēku, kuru es atbalstu fiziski, emocionāli, morāli, psiholoģiski un
dažādos citos veidos, bet šis cilvēks izturas tā it kā es neko nedarītu, it kā es neko nebūtu devusi un it kā es būtu liekēdis. Pēc tam vēl kāds greizsirdīgais, kuram nepatīk mūsu savienība, jo grib būt manā vietā, lai būtu tuvāk tam cilvēkam mēģina pārliecināt, ka viņa domām ir taisnība. Arī citi cilvēki tiek iesaistīti un nostādīti pret mani, lai mani
izstumtu ārā. Bet es neko nevaru pateikt, jo es neesmu tik spēcīga kā viņi. Tādēļ esmu spiesta paiet malā, lai neapdraudētu manu drošību. Kā risināt šādas konfliktsituācijas, kad esmu viens pret daudziem citiem?

4. Kā darīt, ja saskaros ar situācijām, kad cilvēki lūdz man atklāties, lai it kā palīdzētu man vai arī jau zina par manām vājajām pusēm un saka, ka grib man palīdzēt, bet patiesībā izmanto to kā līdzekli pret mani, solītās palīdzības vietā? Ja viņi demonstrē savu pārākumu par mani un bāž man acīs manu neaizsargātības stāvokli, nevis palīdz rast risinājumu/pārvarēt manu problēmu…Kas manu jau esošo problēmu tikai padziļina. Rezultātā viss ir vēl sliktāk nekā pirms kaut ko teicu. Kaut gan arī neko neteikt nav iespējams, jo ārēji redzams, ja cilvēku kaut kas nomoka, ja viņam kaut kas nav.

5. Kā veiksmīgi pārvarēt situāciju, kad stiprākais, veselākais, cilvekresursiem bagātākais (salīdzinājumā ar otru) izmanto vājāko un viņa vājības pret viņu. Pirmais zina, ka otrs neko nevarēs izdarīt, jo viņš ir vientuļnieks, kuram nav neviena, kas viņu atbalstītu. Ja viņš iestātos par savām tiesībām, tad viņu pazemotu un apceltu vēl vairāk, jo stiprāka spēki samērojamībā pret vājāko ir 1:0. Pirmais pret otru izturas kā tam kurā brīdī ienāk prātā.

6. Bet kā rīkoties, ja es esmu miermīlīgs cilvēks. Arī tad, ja esmu iedzērusi agrāk kādu glāzi, es vienkārši kļūstu vēl miermīlīgāks cilvēks, bet tie cilvēki ir pretēji man, viņi kļūst vēl valdonīgāki, vēl kontrolējošāki vēl agresīvāki nekā ikdienā. Man parasti nākas izšķirt konfliktus, kad viņi ir iedzēruši, jo tad viņiem nav bremžu un gatavi iet uz pilnu
banku-cīnīties ar jebkuru un taisīt problēmas-pat savus vistuvākos cilvēkus gatavi sist. Man nākas viņus nomierināt un atturēt, lai nesataisa ziepes. Man nepatīk konflikti kā tādi un jaukties citu lietās, bet es iejaucos, ja jūtu, ka briest nepatikšanas viņiem. Lai nogludinātu situāciju un viss neaizietu par tālu, es mēģinu to apturēt kā protu. Kas mums vienam no otra jāmācās? Vai šāda rīcība no manas puses vispār ir pareiza? Varbūt man tā nemaz nevajag darīt?

7. Cik es atceros, draudzene bieži vien runāja, ka viņa apskaužot mani, ka viņa gribētu to, kas ir man. Kas bija man, to savāca sev un tā pa riņķi, tāpēc es atmetu ar roku, jo man tādas spēlītes nebija vajadzīgas un turpināju dzīvot savu dzīvi. Kad es uzzināju par ko tieši viņa mani apskauda visu laiku, tad es biju neizpratnē, jo mana dzīve tolaik bija vienām grūtībām pilna. Viņa izjuta greizsirdību, ja satikos ar citām draudzenēm. Par to mani sodīja-nerunājot un un savācot savā barā cilvēkus, kuri man agrāk bija darījuši pāri. Manas ciešanas, manas vājības un grūtie brīži tika izmantoti pret mani. Ja mani piemeklēja kāda neveiksme, tad viņa jutās laimīga. Ja uzzināja, ka esmu izšķīrusies no
drauga, tad viņa to draugu uzmeklēja un viņš tika pārvilināts viņas kompānijā. Loģiski, ka pēc tam man ir neuzticēšanās problēmas. To pat nenoliedzu, ka man ir neuzticēšanās problēmas, bet kā to, lai izdara, ja nodod visu laiku? Pat, ja dodu iespēju un mēģinu atkal atvērties, tad atkal saņemu tādu pašu rezultātu. Varbūt Jūs varat kaut ko komentēt, ņemot vērā esošo informāciju. Ko mēs viena pret otru darām nepareizi? Man grūti saprast. Negribās arī būt kā muļķei, kas visu laiku iet atvainoties viņas vietā, lai draudzību saglabātu, jo iepriekš tā darīju un sapratu, ka
tas visu tikai pasliktina, jo tad viņa sāka izturēties vēl vairāk tā it kā es pie visa būtu vainīga.,ka es visu daru nepareizi. Vai Jūs varētu lūdzu dot kādu praktisku piemēru kā darīt, kad kāds apzināti nodara kaitējumu, bet pret cietušo izturas tā it kā cietušais būtu tas, kurš to izdarīja. Var jau būt, ka kļūdos, bet to nevarēja nesaprast tā, jo viņa to pasniedza gan ar vārdiem, gan ar attieksmi, gana ar rīcību. Būtu pateicīga dzirdēt kādu praktisku piemēru kā rīkoties situācijā, kad draudzene, zinot, ka man nav attiecību, sarunā man aiz muguras ar citu meiteni, kurai ir draugs, lai viņas draugs mani uzaicina uz randiņu un pēc tam pasūta, jo esot aizņemts un pēc tam viņa meitene zvanās un draud, ka dabūšu pa purnu, ja līdīšu klāt viņas draugam. Kā man rīkoties? Ja es pat nezināju, kas man tika rīkots aiz muguras un, kad tas puisis mani uzaicināja, tad piekritu tikai tāpēc, ka teica, ka ir brīvs, jo es neiesaistījos ar aizņemtiem vīriešiem. Kā šajā situācijā izpaužas tas, ka es sevi pazemoju? Es gribu saprast, jo varbūt kaut ko nepareizi uztvērusi esmu un varbūt man citādāk vajadzēja rīkoties vai reaģēt.

8. Runājot par šo tēmu, tas nozīmē, ka, ja kādam ir kauns par manu izskatu un viņš to atklāti demonstrē, tad patiesībā man arī ir kauns par šo cilvēku, bet tas var būt zemapzinā, ja apziņa to neatpazīst?

9. Nevaru piekrist par garīgo saiti ar partneri, jo mūsu saite radās vispirms garīgajā līmenī kā tam būtu jābūt, bet es nezināju, ka man darīšana ar cilvēkiem, kuri ļoti ilgi spēj noslēpt savu īsto dabu. Tad ir ļoti jācenšās sevi kontrolēt. Kad es biju attiecībās ar viņu, es nejutos kā nevērtība, man ar pašapziņu viss bija kārtībā. Bet, jo ilgāk biju attiecībās, jo zemāks tas kļuva beigās. Bet es viņam neļāvu man darīt pāri un es pastāvēju par sevi, bet tas neko nemainīja. Es neļāvu norobežot  mani no cilvēkiem, lai viņš varētu dominēt pār mani un iespaidot mani kaut kādā veidā, bet tas neko nelīdzēja. Kā šajā situācijā izpaužas mans verdzisms? Ko es varēju būt darījusi aplam?

10. Vai tā nav vienošanās laušana, ja atsakos ēst sieru dzīvnieku dēļ, bet tad pēkšņi atsākšu ēst sieru? Kā to vērtēt dažādās situācijās?

Elvita Rudzāte atbild: 

1. Svarīgos jautājumos ir pareizi aprunāties ar dažādiem cilvēkiem, uzklausīt dažādu cilvēku domas, īpaši tas attiecas uz veselību, kad labāk ir aiziet pie vairākiem ārstiem, kas apstiprina vienu un to pašu diagnozi. Tā kā Lindu tas aizvaino, tad tas nozīmē, ka viņa mēdz cilvēkiem uzspiest savu viedokli un viņai ir jāatbrīvojas no skaudības.

2. Katram cilvēkam ir savi vērtēšanas kritēriji. Tāpēc vērtējumi dažādās skolās var atšķirties, tur nav nekā neparasta. Bet būtiski ir tas, kas Linda uzsvēra, ka skola bija prestižāka. Tas tikai liecina, ka Linda salīdzina skolas. Tā ir viena no sabiedrības kļūdām uzskatīt pieprasītāku izglītības iestādi par labāku. Tas kas vienam ir labs, citam var nederēt. Lindai ir jāmācās nesalīdzināt, tad arī neradīsies skaudība.

3. Linda tā arī nav sapratusi no manām atbildēm, ka attiecības ir jāveido pareizi, t.i., uzsākt kopdzīvi tikai tad, kad ir notikusi garīgā savienošanās un abi partneri ir gatavi veidot ģimeni, oficiāli reģistrējot attiecības, uzņemoties vienam pret otru atbildību. Ja kopdzīve ir sākusies, tad abiem partneriem ir jāvienojas par pienākumu sadali ģimenē un šai vienošanās ir jāseko. Lindas neapgūtā mācība ir atbildības uzņemšanās.

4. Lindai jāmācās izšķirtspēja – kam atklāt savu dvēseli un kam labāk neko neteikt. Ja Lindu satrauc tas, ka citi demonstrē savu pārākumu, tas nozīmē, ka tā ir viņas neapgūtā mācība – vēlēšanās būt pārākai par citiem vai sevis noniecināšana.

5. Nav stiprāko vai vājāko. Katrs cilvēks ir unikāls ar savām stiprajām un vājajām pusēm. Ja tev ir problēmas ar kādu cilvēku, tad tās ir jārisina ar mīlestību. Mīlestība neiedala stiprākajos un vājākajos. Tikai cilvēki, kas vēlas būt pārāki par citiem, iedala cilvēkus stiprākajos un vājākajos.

6. Ja esi izvēlējusies būt kopā ar agresīvu cilvēku, tad nav citas iespējas kā agresīvo nomierināt, lai agresiju apturētu un tā kādam nenodarītu ļaunu. Ja būsi vienaldzīga, tad agresija izplatīsies tālāk, nodarot kādam ļaunu.

7. Muļķība ir tā, ka Linda turpina attiecības un vēlas draudzēties ar cilvēku, kas viņu nodod un pazemo.

8. Tas kas tev kaitina citos, tās ir īpašības, kas ir arī tevī. Ja tu redzi citā cilvēkā sliktu īpašību, bet tā tevi nekaitina, tad tu mācību esi izpratis.

9. Garīga tuvība ir abpusēja mīlestība. Kur ir abpusēja mīlestība, tur nav pazemošanas. Ja Linda vēl jo projām uzskata, ka viņa ar partneri bija izveidojusi garīgu saiti, tad diemžēl viņa nemaz nezina, ko nozīmē izveidot garīgu saiti. Sieviete, kas zaudē pašcieņu, kļūst par verdzeni. Tas, ko viņa dara, lai tikai vīrietim izpatiktu, tā arī ir viņas verdzība un tieši tāpēc visu, ko dara sieviete, vīrietī tas rada riebumu un tāpēc, ja vīrietis ir ar zemu apziņas līmeni, tad viņš izjūtot riebumu pret sievieti, to pazemo.

10. Ja cilvēks apņemas kaut ko darīt vai nedarīt, bet šo apņemšanos pārkāpj, tad viņš nodara pāri pats sev. Citam cilvēkam nav tiesības viņu par to nosodīt.