Kāpēc pusaudži un jaunieši rada sev paškaitējumu jeb graiza savu ādu? 16.12.2022

Simona jautā: Pateicos par svētīgo darbu cilvēku labā!!!

Īsti nesaprotu no Ķermeņa filozofijas – paškaitējums pret sevi (lielu emociju “varā”) jeb graizīšanās…. Skumji, bet zinu vairākus gadījumus pusaudžu vidū, tai skaitā mans dēls. Ko saka Augstākie spēki? Kā palīdzēt, ko lūgt?

Elvita Rudzāte atbild: Paškaitējums pret sevi rodas no dusmām, ka nespēj izprast un atrisināt savas iekšējās problēmas. Bērns izjūt ļoti lielas bailes “mani nemīl”, kas jau ir pāraugušas vainas izjūtā un sevis vainošanā. Tāpēc bērns sāk sevi sodīt, nodarot sev pāri.

Agrāk šāda problēma nebija vērojama bērniem, bet pēdējos gados šī problēma ļoti strauji izplatās. Kāpēc? Tāpēc, ka sabiedrība attālinās no Dieva, domājot, ka visas problēmas ir iespējams risināt ar prātu, aizmirstot jūtas. Tāpēc, ka sabiedrība ir vērsta uz sasniegumiem un labklājības gūšanu, sabradājot tos, kam kaut kas nepadodas, nesanāk, jo neizprot, ka bailes spēj paralizēt pat vislabākās dotības.

Kamēr izglītības iestādēs nesāks runāt ar bērniem par neredzamo pasauli jeb Smalko plānu, Augstākajiem Spēkiem un neizskaidros, kāpēc dzīvē sastopamies ar dažādām grūtībām un neizskaidros dzīves jēgu, tikmēr problēma ar paškaitējumu pusaudžu un jauniešu vidū pieaugs.

Man bija saruna ar kādu jaunieti, kura pusaudžu gados arī sev darīja pāri, graizot savu ādu. Viņa atzina, ka ļoti cietusi no vainas izjūtas un nespējusi ar šo izjūtu tikt galā un, graizoties izjutusi atvieglojumu, jo saņēmusi sodu par pieļauto kļūdu.

Jaunietes stāstītais man lika aizdomāties, ka mēs par maz laiku veltām, lai bērni un jaunieši izprastu dzīvi, jo svarīgāk par visu uzskatām intelekta attīstību, atstājot novārtā garīguma attīstību. Tāpēc Lielo Skolotāju dotajā Mācībā ir teikts, ka intelekta un garīguma attīstībai ir jābūt līdzsvarā. Bērniem nepieciešams mācīt domāt un runāt ar viņiem par dzīvi, par Dievišķajiem likumiem, skaidrojot to izpausmi ikdienas situācijās. Bērniem nepieciešams izskaidrot, kāpēc un kas viņiem jāmācās no tām problēmām, kas viņus satrauc, bet to var iemācīt tikai dzīves gudri pedagogi un vecāki, kas paši pārzina Dievišķos likumus un saskata to izpausmi ikdienas epizodēs.

Sirdsapziņas skolā mēs cenšamies līdzsvarot garīguma un intelekta attīstību. Bērniem ļoti patīk sarunas par dzīvi. Tikumiskā audzināšana ir kritiski svarīga, bet maz ir pieaugušo, kas to izprot. Milzīgais spiediens uz mērķu sasniegšanu un vēlēšanās lepoties ar sasniegumiem, rada emocionālas problēmas ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Tāpēc rodas labvēlīga augsne teorijām par iziešanu no sistēmas, neizprotot, ka Dievišķajā pasaulē ir spēcīga sistēma un to nav ļauts neievērot nevienam, bet tas jau ir cita raksta vērts jautājums.

Lai palīdzētu bērnam, protams, par viņu ir jālūdz palīdzība Dievam, bet ar to vien būs par maz. Svarīgi ir palīdzēt bērnam apzināties savu būtību, savus talantus un unikalitāti. Izskaidrot bērnam, ka viņš nekad nav un nebūs viens, jo vienmēr aiz viņa kā balsts būs vecāki, un katru mirkli ar viņu kopā ir kaut kas augstāks, ko bērni izjūt kā Klātbūtni, ko var saukt par Dievu, Augstāko Saprātu vai citādi. Pārrunājiet ar bērnu viņa un pieaugušo problēmas un kopā meklējiet problēmu risinājumus. Svarīgi, lai bērns jums uztic savu sāpi. Ja tomēr neuztic, tad jāmeklē palīdzība no malas.

Lai palīdzētu pieaugušajiem celt apziņas līmeni, sākot ar Jauno gadu es divas reizes mēnesī vadīšu seminārus ar mērķi paplašināt sabiedrības apziņas līmeni. Iesaku Simonai piedalīties šajos semināros, tad viņa pati spēs arvien labāk izprast savu bērnu un palīdzēs tam atbrīvoties no vainas izjūtas un bailēm “mani nemīl”. Informāciju par pirmo apziņas paplašināšanas semināru skatīt šeit.