Kāpēc sāp ceļgali? 22.05.2024

Elita jautā: Kāpēc sāp ceļgali?

Elvita Rudzāte atbild: Ceļi pauž principus, saskaņā ar kuriem notiek virzīšanās pa dzīvi. Ceļi rāda, ar kādām jūtām mēs soļojam uz priekšu :

• Miermīlīgam, draudzīgam un līdzsvarotam ceļiniekam ceļi ir veseli.
• Ceļiniekam, kas dodas uz priekšu cīnoties un mānot citus, ceļi ir sasisti.
• Cilvēkam, kas cenšas dzīvi pārspēt viltībā, tiek bojāti meniski.
• Kas iet piespiedu kārtā, tam ceļi saslimst.
• No skumjām, kas radušās neveiksmju dēļ, celī veidojas ūdens.
• No skumjām, ko izraisa atriebība, celī uzkrājas asinis.

Sāpes ceļos rodas no dusmām, kas traucē virzīties uz priekšu. Ja jūs ejat ar spēku, tad cīnāties ar šķēršļiem. Katra sadusmošanās par to, ka jūs neieguvāt, ko vēlējāties, padara ceļgalus slimākus. Ja cilvēkā iemājojušas dusmas uz vīriešu dzimuma izšķērdību, saslimst kreisais celis. Ja cilvēks uzskata, ka naudas trūkumā vainīgas sievietes, saslimst labais celis.

Kustība uz priekšu var būt gan garīga, gan dvēseliska, gan fiziska, taču līdz šim mēs esam iemācījušies  izdarīt secinājumus tikai fizisku ciešanu gadījumos. Tas  bieži  atspoguļojas fiziskajos ceļgalos. Kamēr vien cilvēks dzīvo, viņš arī kustas un kaut kur nonāk. Ja viņš ar to ir apmierināts, viņa ceļgali ir veseli. Kad pasliktinās attieksme pret savas dzīves virzību, tiklīdz rodas neapmierinātība, saslimst arī ceļgali. Pirms ceļgali saslimst, parasti ir iepriekšēji brīdinājuma signāli: 1) ceļgalu krakšķēšana, 2) ceļgalu ļimšana, 3) ceļgalu trīcēšana, 4) ceļgalu plakšķēšana.

Cilvēka virzībai dzīvē traucē pārspīlējumi. Pārspīlējumi rodas no vainas apziņas, kuras dēļ cilvēks cenšas būt pārspīlēti sirsnīgs. Viņā ir vēlme parādīt, ka viņam ir sirds – ja nu kāds uzskatītu, ka nav. Zinošs cilvēks jūt un zina, kā jārīkojas, un neielaižas pārspīlējumos, kas traucē virzībai dzīvē. Viņa ceļgali ir veseli. Zinošs cilvēks ir līdzjūtīgs, un viņa ceļgali neļogās no vājuma, jo viņš nevienu un neko nežēlo. Zināšanas un lietišķums nav viens un tas pats. Zināšanas ir situācijas  pārzināšana, lietišķums  ir iejušanās situācijā.

Ja cilvēks vēlas vienlaikus būt sirsnīgs un virzīties dzīvē uz priekšu, tad viņš ir vai nu sirsnīgs un nevirzās tālāk, vai kļūst par bezsirdīgu dzinēju. Kāpēc? Tāpēc, ka saknes, kas ir cieši zemē, netiek līdzi tam, kā aug galotne.