Kāpēc slikti izvēlēties darbu naudas pelnīšanas nolūkā? 16.02.2019

Evita jautā: Kāds ir Jūsu viedoklis par to, ka mūsdienās tik daudzas sievietes kāro sev tādu vīru, lai varētu nestrādāt un būt mājsaimniece, kāpēc ir sievietes, kurām ir iespēja tā dzīvot un ir sievietes, kurām dzīve liek daudz strādāt? Kā tas attiecas uz karmu, kā ir labāk no dzīves filozofijas puses? Jūs minat, ka sievietei ir jāstrādā prieka pēc, nevis atalgojuma, bet ja nu dzīvošanai ir vajadzīgi līdzekļi un nav tāds vīrs, kas spēj segt visu viens, tad kāpēc būtu slikti izvēlēties tādu darbu, kas nav sirdij tīkams, bet ir iespēja nopelnīt?! Vai Jūs piekrītat, ka absolūti jebkurš darbs, pat sirds darbs kaut kādā mirklī kļūst rutīnisks un garlaicīgs?

Elvita Rudzāte atbild: Sievietes, kas kāro bagātu vīru, lai nebūtu jāstrādā, rada sev sliktu karmu, par ko vēlāk arī maksā, piedzīvojot dažādas dzīves problēmas tieši attiecībās ar partneri. Es nezinu nevienu sievieti, kas ir ieguvusi bagātu vīru, lai nebūtu jāstrādā, un kļuvusi laimīga.

Katram cilvēkam ir sava individuālā karma un neapgūtās mācības, tāpēc kāds dzīvo pārtikušu dzīvi un kāds dzīvo nabadzībā. Piemēram, es zinu sievieti, kura meklēja bagātu vīru, to atrada, bet cieš no vīra alkohola atkarības problēmām. Tagad viņa iepazīst ļoti turīgu dzīvi, bet dzīvo pastāvīgās ciešanās. Savukārt sievietes māsa dzīvo ļoti pieticīgu dzīvi, bet viņai attiecības ar ģimenes locekļiem ir harmoniskas. Abām māsām ir par ko padomāt, kā tad dzīvot labāk.

Nekad neapskaudiet bagātus cilvēkus, jo viņiem ir ļoti smaga karma, ko grūti izpirkt, jo kārdinājumi ir ļoti lieli. Priecājieties, ja neesat nabadzīgs, jo tas nozīmē, ka jums nav jāizpērk nabadzības karma. Ideāli ir tiem, kas nav ne bagāti, ne nabagi. Šie cilvēki iepriekšējās dzīvēs ir apguvuši materiālisma mācību.

Jebkurš darbs, kas cilvēcei palīdz, tiek uzskatīts par labu darbu un tas ir jādara ar prieku, nevis naudas pelnīšanas nolūkā. Naudas pelnīšana ir sekundāra. Ikvienu darbu var iemīlēt, ja redz darba vērtību. Dievs gaida no mums, lai mēs ikvienu darbu darītu ar mīlestību. Ja cilvēks izvēlas darbu, kas viņam nepatīk tikai lai nopelnītu, tad viņš nespēj darbu veikt kvalitatīvi ilgstošu laika periodu. Ja viņš piespiež sevi to darīt, tad notiek tā saucamā iekšējā izdegšana. Ja viņš iemīl netīkamo darbu, tad viņam izdegšanas sindroms nedraud. Tāpēc ir svarīgi ikvienu darbu darīt ar prieku.

Cilvēkam darba procesā ir jāattīstās. Ja cilvēks dara sirdij tīkamu darbu, bet viņa attīstība ir apstājusies, tad cilvēks jūt iekšēju nepieciešamību mainīt darbu un tas arī ir jādara. Es to nesauktu par rutīnu vai garlaicību, bet gan par laiku doties tālāk. Es nepiekrītu domai, ka jebkurš darbs kļūst garlaicīgs. Ja darbs ir kļuvis garlaicīgs, tas nozīmē, ka cilvēks to vairs nedara ar prieku. Ja cilvēks strādā vienā darba vietā aiz bailēm no nezināmā, tad viņu parasti ar varu aizdzen (atlaiž no darba) no komforta zonas, lai cilvēks attīstītos.