Kāpēc stipri velk un sāp plecu daļa? 12.01.2022

Sieviete jautā: Vēlos šoreiz jautāt, kāpēc plecus tik stipri velk, tik ļoti saspringti, savilkti ir jau sen, cieti kā akmens sprands, bet pēdējo nedēļu vai vairāk velk tik ļoti, ka sāp gandrīz bez apstājas. Lasu, ka tas esot prasīgums pret visu un es patiesi esmu prasīga, bet nesaprotu kāpēc tieši tagad tik ļoti vairāk velk. Tādas spēcīgākas domas varbūt pēdējā laikā ir par darbošanos vai nav vispār jāmaina darbs, jāmet miers savam aizsāktajam un vienkārši jāmeklē vienkāršs darbs. Nezinu vai tas varētu būt iemesls. Velk tā, ka brīžiem šķiet, ka pat žokli mazliet ietekmē it kā visa mute vaigi mazliet savilktos.

Elvita Rudzāte atbild: Pleca daļas kaites rodas no neapmierinātības ar sevi, kas radusies, lai iemācītu cilvēkam pilnīgu sevis un pasaules redzējumu. Bet aiz bailēm, ka viņu necienīs tādu, kāds cilvēks ir, viņš sāk purpināt par savu ķermeni, raksturu un rīcību, pat nepamanot, kā pieaudzis prasīgums pret visu. Tā cilvēks iejūdz savu gribu, uzkrauj plecos nesamērīgu nastu, tikai lai panāktu savu, tādējādi izdabājot citiem, bet tas neizdosies līdz brīdim, kamēr cilvēks neatbrīvos neapmierinātību ar sevi.

Saspringta plecu daļa simbolizē prasīgumu. Pārmēra prasīgums ir mantrausības instruments. Dažiem sprands ir ciets un nejutīgs kā koks. Spranda sāpes dod zīmi, ka cilvēks baidās no cietsirdīga pārmēra prasīguma, taču šīs bailes sevī aiztur.

Ja saspringst pleci, tā ir zīme, ka tūlīt, tūlīt mērs būs pilns. Plecos dzīvo par alkatību liecinošs pārspīlēta prasīguma stress, kas grib aizvien ātrāk, aizvien labāk, aizvien vairāk, nesaprotot, ka ātrāk var, labāk var, bet vairāk – nav iespējams. Vēlmju pārtapšana pārspīlētā prasīgumā var notikt nemanāmi un vienā mirklī. Mūsdienu cilvēku pārspīlētais prasīgums ir tik nepiesātināms, ka plecu josla vairs neatslābst pat naktī, kad pamostoties krampjainais spiediens plecu joslā jūtams īpaši labi, salīdzinot ar citiem atslābinātiem muskuļiem. Bieži tas izraisa galvassāpes rīta pusē.

Sievietes plecu daļas sāpes ir saistītas ne tikai ar viņas neapmierinātību ar esošo nodarbošanos, bet arī ar citām vēlmēm, kuras netiek apmierinātas. Neapmierinātās vēlmes rada neapmierinātības izjūtu, kas uzkrājas plecu daļā. Ja sāpes aiziet līdz pat žoklim, tas nozīmē, ka par tām tiek runāts, bet nekas nemainās.

Sievietei ir jāminimizē savas vēlmes līdz minimumam, tad arī plecu daļas saspringums mazināsies. Iesaku viņai pievērst uzmanību, kurā brīdī viņa saka: “es gribu” vai “es negribu”. Katru reizi, kad viņa šos vārdus pasaka vai padomā, tad viņā ir radusies kāda vēlme, kuru neapmierinot viņā augs neapmierinātības stress, kas uzkrājas plecu daļā.

Sievietei ir jāiemācās pateikt sev – viss, man pietiek, tad jaunas vēlmes neradīsies.

Sievietes neapgūtās mācības slēpjas viņas neapmierinātībā, bet es tās nevaru izskaidrot, jo par maz informācijas, nepieciešams veikt dzīves analīzi.