Kāpēc tāds liktenis? 27.12.2019

Emanuēla jautā: Lūdzu izsakiet savu redzējumu. Lai viss nav vienā putrā sadalīšu pa gadījumiem.

1.gadījums: Sievietei bija vīrs un laulības bija arī reģistrētas. Sievietei piedzima gan dēli, gan meitas, bet vienu meitu viņa negribēja, tāpēc gribēja taisīt abortu, kad bija gaidībās, taču vīrs aizliedza viņai to darīt, tāpēc bērns piedzima. Šo bērnu viņa nemīlēja un viss tika pārējiem, arī ārlaulības bērniem (jo bija pārkāpusi laulību). Negribētais bērns vēlāk apprecējās, bet vīra māte uzspieda, lai viņa taisa abortu, taču sieviete to neizdarīja, jo negribēja. Bet ar šo bērnu viņai gāja grūti, jo viņš necienīja viņu un daudz sāpināja.

Kāds ir Jūsu redzējums par šo situāciju? Varbūt varat piebilst arī to, kāpēc no paaudzes paaudzē aktuāla ir aborta tēma?

2.gadījums: Sievietei, kura bija ļoti kontrolējoša un regulējoša-pat attiecībās jaucās un noteica kam ar ko jābūt kopā-visi bērni, kad izauga piedzīvoja krīzes, neirozes, nodzērās, radās garīga rakstura traucējumi un problēmas attiecību
jomā. Manuprāt šis gadījums parāda, ko nodara pārmērīga kontrolēšana, regulēšana un brīvās gribas laušana jeb iejaukšanās citu dzīvēs.

3.gadījums: Cilvēkam ir karmiskā parāda skaitlis nr.19, kas nozīmējot vai vārda spēka, vai varas, vai sava stāvokļa, vai svēto zināšanu vai īpašu talantu ļaunprātīgu izmantošanu savtīgiem nolūkiem. Cilvēks sasniedzot savus mērķus nomācot citus. Nesaprotu kā tas ir. Varbūt varat minēt piemērus kā tas var izpausties? Kā cilvēks šādu karmisko
parādu var dzēst?

Elvita Rudzāte atbild: Mūsu likteni ietekmē mūsu ikdienas izvēles. Katrā situācijā ir tikai divas izvēles – viena tuvina Dievam, otra attālina no Dieva. Cilvēks dzīves laikā izdara gan pareizas, gan nepareizas izvēles, tāpēc brīžiem viņš iet uz priekšu jeb tuvojas Dievam, bet brīžiem kāpjas atpakaļ jeb attālinās no Dieva.

Emanuēlas aprakstītās situācijās ir redzamas sekas, kas notiek jeb kāds ir cilvēka liktenis, ja cilvēks izdara nepareizas izvēles. Pirmajā gadījumā ir redzama ģimenes karma, kura radīta gan iepriekšējās dzīvēs, gan šajā dzīvē. Bērns izvēlas piedzimt ģimenē, kur vislabāk var atstrādāt savu karmu, tāpēc nosodīt vecākus par to pieļautām kļūdām nav nozīmes un to nedrīkst darīt, jo tā ir bērna iespēja ne tikai dzēst savu slikto karmu par iepriekšējās dzīvēs pieļautām kļūdām, bet arī mācīties no vecāku kļūdām šajā dzīvē tās neatkārtojot attiecībā pret saviem bērniem.

Arī otrajā gadījumā bērns izvēlēsies sev kontrolējošu un brīvu gribu apspiedošu mammu, lai dzēstu pats savu karmu, kad kādā no iepriekšējām dzīvēm uzspieda savu gribu citiem un neļāva citiem īstenot savu gribu. Šajā dzīvē viņš izbauda kā tas ir, kad apspiež jeb lauž tavu gribu, lai uz mūžu mūžiem zinātu, ka nevienam nav tiesību lauzt cita cilvēka brīvo gribu.

Trešajā gadījumā cilvēkam vienkārši ir jāsaprot, ka īstenojot savus mērķus, tu nedrīksti būt egoists un nerēķināties ar citiem. Piemēram, tu vēlies strādāt kādā profesijā, kura tev patīk, un tu visu savu laiku velti, lai šo profesiju apgūtu, aizmirstot par savu ģimeni, t.i., nerēķinoties ar to, ka bērniem ir vajadzīga arī vecāku uzmanība un vismazāk materiālie labumi.

Karmisko parādu cilvēks var atstrādāt ar patiesu nožēlu par pieļauto kļūdu, to turpmāk neatkārtojot; piedošanas lūgšanu un piedošanu; pareizām izvēlēm ikdienas situācijās; lūgšanām jeb garīgās prakses praktizēšanu; pazemību, sastopoties ar grūtām dzīves situācijām, pieņemot, ka viss, kas ar mani dzīvē notiek, ir absolūti taisnīgi.