Kāpēc vīrs izmeta miskastē bērnu mantas? 22.09.2017

Anna jautā: Atkal vēršos pēc padoma. Mēs dzīvojam vienā istabā -es , vīrs un 2 bērni. Protams, ir daudz mantiņas un daudz drēbes. Bērnu rotaļlietas nav pārāk daudz (salīdzinot ar citiem). Vīram nepatīk, ka viss mētājas un nav
mājās tīrība. Vienu reizi izmeta meitas rotaļu virtuvi (izcilā stāvoklī). Mēs to izņēmām no miskastes pagalmā. Visu laiku saka, ka izmetīs mantas, jo viņam (vīram) tās neesot vajadzīgas (bērnu skuteris, ragavas, leļļu un īstie lielie
rati, un vispār grāmatas, zīmuļi utt). Es jautāju – labāk atdot citiem bērniem, lai spēlējas, bet viņš atbild, ka es visu atdodu bezmaksas tāpēc, ka es nestrādāju un nezinu cenas kaut pats šito visu nepērk (mums visu atdot radinieki no saviem bērniem). Bet to visu saka tāpēc, lai parādītu savu neapmierinātību un, lai es jūtos aizvainota.

Šodien izmeta visu kārbu ar mantiņām (uzdāvināja meitas krustmāte un maksāja ap 30 euro). Izmeta, kamēr manis nebija mājās. Teica, ka tāpēc, ka kārba varēja nokrist no skapja uz bērniem (bet viņa nav smaga). Bet sākumā viņš meloja, ka neko neizmeta… visas rotaļlietas ir uzdāvinātas un pats viņš nepērk (jo nav vajadzības, tāpēc, ka daudz ko atdot mums). Man sāp sirds – kāpēc jāmet miskastē, var  taču atdot citiem paspēlēties, un ļoti nepatīkami, ka kāds to pircis mums dāvanā, tērēja naudu… esmu cilvēks kurš līdz pēdējam izmanto drēbes un mantas. Es neesmu pieradusi kaut ko mest ārā, īpaši gandrīz jaunas mantas. Un, protams, pēc viņa domām vainīga esmu es….. Es nezinu kā uz to reaģēt, uz acīm ir asaras un sirdī apvainojums.

Elvita Rudzāte atbild: Esmu pārliecināta, ka Annas vīrs nevēlas sievu aizvainot tīši, bet viņš pats ir izmisumā no ģimenes dzīves, kur mājas valda tik liela nekārtība. Tāpēc dusmas ņem virsroku.

Visi ģimenes strīdi rodas no savstarpējas neizpratnes. Gudrs ir tas, ka mēģina iejusties “otra ādā”. Iesaku Annai padomāt kā jūtas vīrietis, kurš visu dienu ir strādājis, lai nopelnītu ģimenei iztiku, atnākot mājās sastopas ar lielu nekārtību, izmētātām mantām. Ja cilvēks mētā savas mantas, tas nozīmē, ka viņš tās nemīl, viņam tās nav vajadzīgas. Iesaku Annai padomāt, vai manta miskastē jūtas sliktāk nekā nekārtīgā istabā? Kad es savam bērnam mācīju kārtību, es viņam teicu, ka nomestās mantiņas ļoti raud, ka viņam ir žēl, ka viņas nemīl un par viņām nerūpējas. Manam bērnam ļoti nepatika, ka es norādīju, ka mantas ir dzīvas un jūt sava saimnieka attieksmi pret sevi. Bet tā patiešām ir, viss, kas ir radīts, ir dzīvs. Tieši tāpēc visās vietās, kur valda nekārtība, izveidojas negatīva enerģija. Tāpēc mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai vietā, kur dzīvojam, būtu kārtība. Un, ja ir kādi iemesli, kāpēc paši nevaram ieviest kārtību, tad jādomā, kā šo problēmu risināt citādi, piesaistot citu palīdzību.

Anna saka, ka labāk mantas ir atdot citiem, bet kāpēc tad viņa pati tās neatdod citiem, ja reiz redz, ka istabā mantām nav vietas? Kāpēc pieņem dāvanas, ja reiz šīm dāvanām istabā nav vietas? Tāpēc, ka viņas neapgūtā mācība ir pieķeršanās mantām. Neesmu pārliecināta, ka viņa piekristu šādai domai, ja vīrs piedāvātu mantas atdot citiem, gan jau atrastos 1000 atrunas, kāpēc to nedarīt. Es nesaku, ka Annas vīrs rīkojās pareizi, bet es saprotu viņa izmisumu, un dažkārt ir nepieciešams rīkoties radikāli, lai kādu vestu pie prāta. Šajā gadījumā viņam tas neizdevās, jo Anna uzskata, ka vīrs speciāli vēlas viņu aizvainot. Kāpēc lai viņš vēlētos blakus aizvainojumu pārņemtu sievu? Ko viņš iegūst no sievas, kas raud un nesmaida? Vai aizvainota sieva spēj dot vīram mīlestību?

Iesaku Annai mācīties sajust līdzcilvēkus un izprast to vārdus un rīcību, iztēlojoties, ka viņa ir to vietā. Tas noteikti palīdzēs.