Kāpēc zeme dreb un daba izlādējas? 11.02.2023

Sanita jautā: Jau vairākas dienas gribēju jautāt viedokli par postošo zemestrīci. Par ko tas liecina? Vai tiešām vienā reģionā var samilzt tik ļoti daudz negatīvā enerģija, ka iet bijā tik daudz cilvēku? Nebiju domājusi rakstīt jautājumam šādu nosaukumu, bet vārds “dabas dusmas” pats uzrakstījās. Šodien redzēju ziņu, ka Latvijā bijis zibens un sniegputenis. Kāpēc zeme dreb un daba izlādējas?

Elvita Rudzāte atbild: Zemestrīce Turcijā un Sīrijā notika blīvi apdzīvotā vietā. Lielie Skolotāji māca, ka nav ieteicams attīstīt blīvi apdzīvotas vietas, jo katram cilvēkam piemīt sava nelielā daļa negatīvā, kas summējas lielā negatīvajā, ja cilvēki dzīvo tuvu viens pie otra.

Piemēram, nav pareizi būvēt lielas slimnīcas un lielas sanatorijas, jo slimība ir negatīva enerģija. Ja ir lielas slimnīcas, tad negatīvās enerģijas summa ir pārmēru liela un atveseļošanās ir lēnāka. To patiesībā jūt slimie cilvēki, jo kad viņiem atļauj izvēlēties, vai braukt uz Rīgas lielo slimnīcu vai uz mazpilsētas nelielo slimnīcu, tad viņi izvēlas mazpilsētas nelielo slimnīcu kaut arī tā nav tik labi aprīkota kā Rīgas lielā slimnīca.

Pareiza būtu pieeja, ka Rīgas ļoti labi aprīkotajās slimnīcās tiktu veiktas tikai sarežģītas operācijas un sniegta palīdzība sarežģītos gadījumos, bet tālākā atveseļošanās būtu jāveic mazākās slimnīcās, kas ir tuvāk dzīves vietai, jo bieža tikšanās ar tuviniekiem palīdz labāk un ātrāk atveseļoties, jo nav spēcīgāku zāļu par Mīlestību. To, ka pašreizējā veselības sistēma nav pareiza, apliecina veselībai ik gadu novirzītais budžets. Tas ik gadus aug lielāks, bet sabiedrība paliek arvien slimāka un visi raud, ka veselībai nepietiek resursi.

Tas pats attiecas uz izglītību. Esošā izglītības politika veidot lielas skolas tikai tāpēc, ka tās var labāk aprīkot un taupīt naudu, nav pareiza, jo lielās skolās nav iespējams izveidot harmonisku vidi, kas ir ļoti svarīga bērnu un jauniešu mentālajai veselībai. Tāpēc nevajag brīnīties par nenormāli lielo pieprasījumu pēc bērnu psihologiem un tur nav pie vainas COVID-19, bet gan esošā izglītības sistēma, kas spiež bērnus uz sasniegumiem, konkurenci un nespēj nodrošināt bērniem harmonisku vidi. Vai kāds ir rēķinājis, cik valstij izmaksā mentāli slimi bērni, kurus ir jāārstē un kas pieaugot visticamāk cietīs no mentālām problēmām un darba nespējas, ja nesāks strādāt ar sevi? Redzot kādas naudas pieprasa veselības nozare, esmu pārliecināta, ka valstij lētāk ir uzturēt mazas skolas nekā ik gadu palielināt veselības budžetu.

Pareizi būtu veidot tehnoloģiskos centrus katrā novadā, kur ir iespēja ļoti labi aprīkotās telpas secīgi apmeklēt visām novada izglītības iestādēm. Respektīvi, katrai izglītības iestādei nebūtu vajadzības ieviest visas augstākās tehnoloģijas uz vietas, jo skolai būtu pieeja pie tehnoloģijām tehnoloģiskajā centrā, kur strādātu augsti kvalificēti speciālisti. Ne tikai bērniem būtu iespēja mācīties pie labākajiem speciālistiem, bet arī pedagogi celtu savu kvalifikāciju kopā ar bērniem. Tāda pieeja ekonomētu finanšu resursus un jāņem vērā, ka visharmoniskāko vidi spēj nodrošināt tikai neliela izmēra skolas.

Tas pats attiecas uz sociālo aprūpi. Pareizāk būtu veidot mobilās aprūpes vienības, kas profesionāli veic aprūpi mājās, dodot iespēju cilvēkam turpināt dzīvot savās mājās. Neviens aprūpes centrs, pat vislabāk aprīkotais, nespēj dot to, ko spēj dot savas mājas, lai arī tās ir trūcīgas.

Daba patiešām dusmojas jeb izlādē negatīvo enerģiju dabas kataklizmu veidā. Tā kā mūsdienās starp cilvēkiem notiek cīņas pat tur, kur tām nevajadzētu būt, piemēram, Krievijas – Ukrainas karš, kur savā starpā cīnās divas slāvu tautas, kurām vajadzētu būt draudzīgām, jeb cits piemērs, kur viena labdarības organizācija nomelno otru, lai gūtu vairāk ziedojumus, tad nav jābrīnās, ka dabas kataklizmas piemeklē un piemeklēs dažādas pasaules vietas.

Diemžēl zibeņošana ziemas laikā Latvijā ir nopietns brīdinājums, ka negatīvā enerģija pieaugusi ļoti tuvu kritiskajai robežai, bet Latvijas laime ir tā, ka iedzīvotāji nedzīvo blīvi un Rīgas centrs ir palicis tukšāks. Arī Zolitūdes nelaime notika salīdzinoši priekš Latvijas blīvi apdzīvotā vietā.

Arī fakts, ka lielākajā krievvalodīgi pārstāvošajā partijā “Saskaņa” notika šķelšanās tieši jautājumā par attieksmi pret Krievijas uzbrukumu Ukrainai, norāda, ka Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, kas ar ziediem sagaidītu uzbrucēju. Tas, ka viņi pat šajā laikā nebaidās paust savu attieksmi, liecina, ka viņi cer, ka Krievija tiks galā ar Ukrainu, un tad nāks iekarot arī Baltiju. To visi politiķi saprot, bet ne visi politiķi saprot, kā izveidot Latvijā tādu vidi, lai Latvijas iedzīvotāji būtu vienoti un aizstāvētu Latviju pret agresoru.

Tāpēc viss ir pašu iedzīvotāju rokās. Dariet visu, lai vidē, kur dzīvojat, veidotos pēc iespējas labākas savstarpējās attiecības. Tas nenozīmē, ka visiem ir jādomā vienādi. Tas nozīmē, ka pretrunas un dažāds redzējums tiek pārrunāts un izprasts. Politiķi būtu gudri, ja ņemtu vērā arī opozīcijas viedokli jautājumos, kur opozīcijai patiešām ir pareizāks redzējums nekā pozīcijai. Ne velti saka, ka vislabāk attīstās tās valstis, kur ir spēcīga opozīcija.

Viss sākas ar indivīdu. Mainies pats un mainīsies vide ap tevi un tikai tā sabiedrība kļūs labāka un samazināsies dažādas dabas, tehno katastrofas un pasaulē iestāsies miers.