Kāpēc ziņkārība ir kaitīga, bet zinātkāre veselīga? 21.10.2020
Zinātkāre ir spēcīga vēlēšanās, tieksme ko uzzināt, izzināt, iegūt zināšanas par jauno, vēl nezināmo, nesaprotamo u.tml, piemēram, izprast, kāpēc cilvēki slimo.
Ziņkāre ir spēcīga vēlēšanās, tieksme ko redzēt, dzirdēt, uzzināt kādas, parasti sadzīviskas, ziņas par citiem, citu darīšanām, piemēram, citu cilvēku privāto dzīvi.
Zinātkāre parādās agrā bērnībā, ir svarīgi to uzturēt un attīstīt tālāk. Tas vēlāk veicina mācību satura apguvi un sekmē aktīvu iesaistīšanos darba dzīvē.
Ziņkāre parādās vēlāk, parasti, kad cilvēks ir pieaudzis un to bieži veicina plašsaziņas līdzekļi, piemēram, dzeltenā prese.
Garīgajā skatījumā zinātkāre ir gara vēlēšanās izprast jaunas mācības, lai augtu garā jeb paplašinātu apziņas līmeni un tuvotos Dievam. Savukārt ziņkāre ir tumsas spēku radīta iniciatīva, lai atturētu cilvēku no garīgās izaugsmes, liekot cilvēkam tērēt laiku nevajadzīgām aktivitātēm, kas paņem daudz laika, bet nedod cilvēka garīgajai izaugsmei nekādu labumu.
Citiem vārdiem sakot, ziņkāre ir vēlēšanās uzzināt informāciju, kas cilvēkam nedod nekādu pievienoto vērtību. Savukārt zinātkāre ir vēlēšanās uzzināt kaut ko jaunu un šīs zināšanas cilvēkam dod pievienoto vērtību.
Pārmēru liela ziņkāre ir kaitīga veselībai, jo tā ietekmē ožu. Oža ir intuīcija jeb tā saucamais septītais prāts. Visam, kas pastāv, ir sava smarža, bet to sajūt nedaudzi. Jo labāks cilvēks vēlas būt un jo labākas lietas viņš vēlas iegūt, jo emocionālāk viņš reaģē uz dažādām sajūtamām smaržām. Dažas smaržas viņam ir kā dievišķs aromāts, citas turpretim kā riebīga smaka.
Oža cieš, ja viņa interese par dzīvi tiek uzskatīta par ziņkārību, par kuru viņš tiek kaunināts. Visbiežāk vecāki kaunina savus bērnus, un tāpēc cieš bērnu oža. Oža mazinās tiem, kuri ir ziņkārīgi. Jo vairāk cilvēkam ir problēmu ar degunu zudušās ožas dēļ, jo mazāk viņš bāž savu degunu citu lietās. Ožas zaudējums nozīmē, ka cilvēkā ir gājusi bojā interese par dzīvi. Tas nozīmē: cilvēkā nav cerību. Viņš cer tikai uz citiem.
Mūsdienās pateicoties internetam, cilvēki nemanot ir kļuvuši pārmēru ziņkārīgi, milzīgu laiku patērējot, lasot informāciju internetā, bet, ja cilvēki mēģinātu sadalīt patērēto laiku vērtīgas un nevērtīgas informācijas iegūšanā, tad liels pārsvars būtu nevērtīgas informācijas lasīšanā.
Viena no vīrusa COVID-19 pazīmēm ir ožas zudums, kas norāda, ka šī slimība ir kā brīdinājums, ka cilvēce ir kļuvusi ziņkārīga un atteikusies no zinātkāres. Ziņkāre ir netikums. Zinātkāre ir tikums.
Jo vairāk cilvēkā ir zinātkāre, jo mazāk viņš ir ziņkārīgs. Jo vairāk cilvēkā ir ziņkārība, jo mazāk laika viņš velta garīgajai izaugsmei. Tāpēc zinātkāre veicina cilvēka attīstību, bet ziņkāre cilvēku degradē.
Zinātkāre atbrīvo cilvēku no dogmām, aizspriedumiem, stereotipiskas domāšanas jeb citiem vārdiem sakot, zinātkāre cilvēkam dod brīvību. Savukārt ziņkāre cilvēku sasaista baiļu, šaubu un dusmu važās jeb citiem vārdiem sakot, ziņkārīgs cilvēks nav brīvs.
Nākotne pieder zinātkāriem un brīviem cilvēkiem. Ziņkārīgajiem būs grūti pārvarēt pārmaiņas ar kurām būs spiesti sastapties. Viņi pārmaiņām pretosies, izmantojot visu savu spēku un zināšanas, bet tā būs pilnīgi nelietderīgi tērēta enerģija, jo pretošanās pārmaiņām neko nedos, jo vecajam ir jāaiziet, lai jaunais nāktu vietā.
Ja tu vēlies iet laikam līdzi evolucionējot, tad sāc izvērtēt, par ko tu interesējies, cik daudz tam velti laiku un kādu pievienoto vērtību tu iegūsti no uzzinātā? Piemēram, tu esi izlasījis rakstu portālā Domātājs.lv un sapratis kādu savu kļūdu, kuru turpmāk vairs nepieļausi; vai tu esi izlasījis rakstu dzeltenā presē par bagātu cilvēku, kurš šķīris laulību un tagad kopā ar citu sievieti, kā tev palīdz šī informācija? Ja tu sāc nosodīt bagāto cilvēku vai viņa mīļāko, tad tu sev vari pat nodarīt ļaunu, uzņemot uz sevis negatīvo enerģiju, jo nosodījums rada negatīvu enerģiju. Ja tu kaut ko mācies no izlasītās informācijas, tad tā nav ziņkāre, bet gan zinātkāre.
Tātad galvenā atšķirība starp ziņkāri un zinātkāri ir tā, vai tu kaut ko no gūtās informācijas mācies, vai gūtā informācija palīdz tev kļūt labākam? Ja nepalīdz, tad veltīgi tērēts laiks, bet laiks ir resurss. Ja mēs izšķērdīgi tērējam laika resursu, tad kaut kad būs jāpiedzīvo resursu trūkums, piemēram, naudas trūkums. Tāpēc labi padomā, kam tu tērē savu laiku?
Autore: Elvita Rudzāte