Kārdinājuma mācība 29.07.2022

Skaitot Tēvreizi mēs lūdzam Dievam neievest mūs kārdināšanā. Vai esat aizdomājušies, ko lūgšanu laikā tad mēs patiesībā Viņam lūdzam? Kārdinājumi mēdz būt dažādi – baudas kārdinājums, kārdinājums ar naudu un mantu, slavas kārdinājums u.c.

Mūsdienās viens no spēcīgākajiem kārdinājumiem ir vēlēšanās veidot attiecības ar aizņemtu partneri. Kāda sieviete nepiekrita manam viedoklim, kad teicu, ka vilkme (citi to sauc par magnētisko spēku), ko izjūtam pret otru cilvēku, kurš ir aizņemts citās attiecībās, ir kārdinājums. Viņa to nosauca par īstu mīlestību.

Kāpēc es domāju citādi? Kad tu cilvēku patiesi mīli, tad izjūtas ir gaišas, tīras, dziļas, brīvas, bez nosacījumiem. Tava sirds ir mierīga un laimīga, jo izjust patiesu mīlestību patiešām ir laime. Savukārt, kad tu izjūti pievilkšanās spēku pie cilvēka, kuram ir citas attiecības (“aizliegtais auglis”), tad šis cilvēks un arī tu pats vairs neesi brīvs (magnēts ir tīkls), lai arī sajūtas šķiet līdzīgas īstai mīlestībai. Prāts ir nemierīgs un domā kā iegūt “aizliegto augli”, alksti visu laiku viņam būt līdzās, domā par baudu, ko otrs cilvēks var tev sniegt u.tml. kaut arī sirds saka, ka tev nekas nav jāiegūst, jo mīlestība ir brīvība, kas plūst bezgalīgi. Bet tajā brīdī prāts sirdi nedzird. Kārdinājums jeb tumsas spēki kliedz: “Cīnies par savu mīlestību, tu viņu vari pazaudēt!” Patiesībā īsta mīlestība nekad nepazūd, lai kādi būtu ārējie apstākļi. Īstu mīlestību neviens nevar atņemt, jo mīlestība ir enerģija, kura piepilda to, kurš mīl. Tu vari nebūt fiziski kopā ar mīļoto, bet mīlestības jūtas neviens nevar izraut ar spēku no tavas sirds.

Kas notiek tajos gadījumos, kad cilvēki ir ļāvušies kārdinājumam? Cik ilgi viņi izjūt savstarpējo vilkmi (magnētisko spēku)? Kur pazūd šī vilkme, kad sākas ikdiena? Man ir zināms pāris, kur patiešām ģimene tika izjaukta, jo beidzot vīrietis bija atradis īsto mīlestību. Kā vīrietis teica, ka tādu vilkmi viņš nav izjutis ne pret vienu sievieti. Šajās attiecībās laiku pa laikam notiek elle, jo šīs attiecības balstās uz seksu jeb baudas gūšanu. Kad iestājas ikdiena (sieviete vairs nejūt vīrieša uzmanību), tad starp partneriem notiek tik liels strīds, ka sieviete pamet vīrieti un gaida, kad tas lūgdamies skries tai pakaļ. Tajos brīžos vīrietis atkal izjūt vilkmi, kuru sauc par mīlestību, un panes visus sievietes pazemojumus, lai tikai atgūtu sievieti. Abi partneri garīgi degradējas, dzer nervu zāles un tas ir tikai laika jautājums, kad viņiem tiks diagnosticēta kāda garīga slimība. Rodas jautājums, kas viņiem traucē baudīt īsto mīlestību? Baudīt īsto mīlestību var tikai tie, kuriem tā ir. Tie, kuri dzīvo ilūzijā, ka tas, ko viņi izjūt, ir mīlestība, laiku pa laikam attiecībās ierauga elli.

Kārdinājums nespēj partneriem dot brīvību, kas ir īsta mīlestība. Kārdinājuma varā esošs cilvēks vairs nav brīvs – viņš nespēj mierīgi gulēt, jo prāts nedod miera; viņš nespēj produktīvi strādāt, jo domas virzās “aizliegtā augļa” virzienā; viņš kaļ plānus, lai būtu ar “aizliegto augli” kopā, attaisnojot savu rīcību. Visbiežāk rīcības attaisnojums ir: “Bet viņš ar esošo partneri nav laimīgs.”

Kāpēc rodas tādas domas, ka otrs nav ar partneri laimīgs? Jo kārdinājuma laikā cilvēks savu uzmanību pievērš “aizliegtajam auglim” un novērš uzmanību no vīra vai sievas pozitīvām īpašībām, bet ierauga negatīvās īpašības, un viņam rodas sajūta, ka viņš nav laimīgs. Protams, var būt arī tā, ka vīrietis vai sieviete patiešām nejūtas laimīgi attiecībās un meklē citu partneri līdz sajūt mīlestību. Bet tās jau vairs nav kārdinājuma situācijas, tā ir apzināta cita partnera meklēšana. Kārdinājuma situācija ir tad, kad tu vēlies palikt kopā ar savu partneri, bet paralēli tam vēl domas virzās pie cita cilvēka. Tumsas spēki dara visu, lai cilvēks neizturētu šo brīdi, radot cilvēkā ilūziju, ka beidzot tu esi saticis īsto cilvēku ar kuru būsi laimīgs. Tie, kuri ļaujas šai ilūzijai agrāk vai vēlāk atskārst, ka tā bija tikai ilūzija. Laimīgs tu vari būt ar ikvienu cilvēku, ja tikai pats to vēlies, ja esi gatavs attīstīt savu mīlestību ar esošo partneri, ja esi gatavs apgūt savas mācības, kuras atspoguļo partneris, ja esi gatavs mīlēt bez nosacījumiem.

Kad cilvēks patiesi mīl kādu, kurš ir aizņemts citās attiecībās, tad šīs jūtas nespēj radīt nemieru un nenovērš domas no pienākumiem. Tikai atpūtas brīžos var domas aizklīst pie mīļotā, bet tas ir pavisam savādāk. Tie ir brīži, kad tu izjūti laimes izjūtu, ka uz pasaules eksistē kāds cilvēks, kuru tu patiesi mīli, pret kuru spēj izjust gaišas un spēcīgas mīlestības jūtas, bet tā kā dzīvē ir iegrozījies tā, ka nevari būt kopā ar mīļoto, tad tu šo situāciju akceptē un turpini mīlēt otru cilvēku savā sirdī. Šāda mīlestība nerada sāpes, nemieru un ciešanas.

Kārdinājums visspēcīgāk izpaužas tikšanās brīžos, kad ir vēlēšanās izbaudīt intīmo tuvību – skūpstus, glāstus utt. Agrāk vai vēlāk cilvēks neiztur kārdinājumu, ja rodas tam piemēroti apstākļi, tāpēc labāk ir izvairīties no kārdinājuma situācijām.

Svētais Asīzes Francisks mīlēja Svēto Klāru, bet arī Viņš nespēja pretoties kārdinājumam, tāpēc izvairījās no tikšanās ar Svēto Klāru, lai sevi nemocītu un neļautu vaļu kārdinājumam. Abu svēto cilvēku mīlestība bija tik spēcīga un tīra, ka tā viņus spēcināja veikt dižos darbus Dievam, pārvarot grūtības.

Vai Dievs var sūtīt cilvēkam visādus kārdinājumus? Jā, ikviens cilvēks sastopas ar dažādiem kārdinājumiem, kurus rada tumsas spēki jeb sātana pakalpiņi. Patiesībā sātans un viņa pakalpiņi ir Dieva kalpi, kuru uzdevums ir pārbaudīt cilvēku ticību Dievam. Sātans sūta kārdinājumus cilvēkiem, bet viņš to var darīt tik ilgi un tādā apmērā, cik Dievs viņam to atļauj. Kad sātans redz, ka cilvēka ticība ir tik stipra Dievam, ka neviens kārdinājums nespēs viņu novest no Dievišķā ceļa jeb cilvēka griba ir spējīga pretoties kārdinājumam, sātans liek cilvēku mierā, bet kamēr vien viņam ir cerība cilvēku ar kārdinājumu novest no Dievišķā ceļa, viņš neatlaidīgi mēģina visādos viltīgos veidos iekārdināt cilvēku. Jo cilvēkam ir augstāks apziņas līmenis, jo kārdinājumi ir viltīgāki un spēcīgāki. Tomēr cilvēkam vienmēr būs blakus Skolotāji, kas viņu brīdinās par briesmām. Tālāk jau būs cilvēka paša izvēle, vai klausīt Skolotājiem vai pakļauties kārdinājuma šķietamajai saldmei.

No saskarsmes ar kārdinājumiem izvairīties nevar neviens, jo tie ir dzīves eksāmeni, kuros pārbauda cilvēka spēju gūtās zināšanas pielietot praksē. Vienīgais ko cilvēks var, nepakļauties kārdinājumiem un turpināt ceļu pie Dieva, arvien labāk izprotot dzīves mācības, Dievišķos likumus, ikdienā tos praktizējot un sākot kalpot Dievam.

Mūsdienās lieli kārdinājumi ir azartspēles, datorspēles, ātrie kredīti, ātra peļņa, alkohols, narkotikas, baudas, vara u.c. kārdinājumi. Tie cilvēki, kuri iekrīt kārdinājumos, patiešām ar ļoti lielām grūtībām spēj no tiem atbrīvoties. Lai atbrīvotos no kārdinājuma, ir nepieciešams liels gribasspēks vai jālūdz palīdzība Dievam. Nekad Dievs mūs neiedzen stūrī, vienmēr ir izeja. Tumsas spēkiem ļoti nepatīk krusts un lūgšanas, tāpēc regulāras lūgšanas gada līdz 3 gadu laikā spēj palīdzēt atbrīvoties no kārdinājuma, lai cik tas spēcīgs nebūtu.

Kārdinājuma mācība – ne viss ir zelts, kas spīd; mācies atšķirt laicīgo, pārejošo vērtību no mūžīgās paliekošās vērtības.

Autore: Elvita Rudzāte