Kārdinājums attiecībās 09.05.2015

Skaitot Tēvreizi mēs lūdzam Dievam neievest mūs kārdināšanā, bet vai mēs esam iedziļinājušies kārdinājuma jēdziena izpratnē, ko tad mēs patiesībā Viņam lūdzam? Kārdinājumi mēdz būt dažādi, bet šoreiz iedziļināsimies attiecību kārdinājumā.

Kāda sieviete nepiekrita manam viedoklim, kad teicu, ka vilkme (citi to sauc par magnētisko spēku), ko izjūtam pret otru cilvēku, kurš ir aizņemts citās attiecībās, ir kārdinājums. Viņa to nosauca par īstu mīlestību.

Kāpēc es domāju citādi? Kad tu cilvēku patiesi mīli, tad izjūtas ir gaišas, tīras, dziļas, brīvas, bez nosacījumiem. Tava sirds ir mierīga un laimīga. Savukārt, kad tu izjūti pievilkšanās spēku pie cilvēka, kuram ir citas attiecības (“aizliegtais auglis”), tad šis cilvēks un arī tu pats vairs neesi brīvs (magnēts ir tīkls), lai arī sajūtas šķiet līdzīgas īstai mīlestībai. Prāts ir nemierīgs un domā kā iegūt “aizliegto augli”, kaut arī sirds saka, ka tev nekas nav jāiegūst. Bet tajā brīdī prāts sirdi nedzird. Kārdinājums jeb tumsas spēki kliedz: “Cīnies par savu mīlestību, tu viņu vari pazaudēt!” Patiesībā īsta mīlestība nekad nepazūd, lai kādi būtu ārējie apstākļi.

Kas notiek tajos gadījumos, kad cilvēki ir ļāvušies kārdinājumam? Cik ilgi viņi izjūt savstarpējo vilkmi (magnētisko spēku)? Kur pazūd šī vilkme, kad sākas ikdiena? Man ir zināms pāris, kur patiešām ģimene tika izjaukta, jo beidzot vīrietis bija atradis īsto mīlestību. Kā vīrietis teica, ka tādu vilkmi viņš nav izjutis ne pret vienu sievieti. Šajās attiecībās laiku pa laikam notiek elle, jo šīs attiecības balstās uz vilkmi. Kad iestājas ikdiena (sieviete vairs nejūt vīrieša uzmanību), tad starp partneriem notiek tik liels strīds, ka sieviete pamet vīrieti un gaida, kad tas lūgdamies skries tai pakaļ. Tajos brīžos vīrietis atkal izjūt vilkmi, kuru sauc par mīlestību, un panes visus sievietes pazemojumus, lai tikai atgūtu sievieti. Abi partneri garīgi degradējas, dzer nervu zāles un tas ir tikai laika jautājums, kad viņiem tiks diagnosticēta kāda garīga slimība. Rodas jautājums, kas viņiem traucē baudīt īsto mīlestību? Baudīt īsto mīlestību var tikai tie, kuriem tā ir. Tie, kuri dzīvo ilūzijā, ka tas, ko viņi izjūt, ir mīlestība, laiku pa laikam attiecībās ierauga elli, lai pamostos.

Kārdinājums nespēj partneriem dot brīvību, kas ir īsta mīlestība. Kārdinājuma varā esošs cilvēks vairs nav brīvs – viņš nespēj mierīgi gulēt, jo prāts nedod miera; viņš nespēj produktīvi strādāt, jo domas virzās “aizliegtā augļa” virzienā; viņš kaļ plānus, lai būtu ar “aizliegto augli” kopā, attaisnojot savu rīcību. Visbiežāk rīcības attaisnojums ir: “Bet viņš ar partneri nav laimīgs.”

Kāpēc rodas tādas domas, ka otrs nav ar partneri laimīgs? Jo kārdinājuma laikā cilvēks savu uzmanību pievērš “aizliegtajam auglim” un novērš uzmanību no partneres un viņam rodas sajūta, ka viņš nav laimīgs. Sievietes parasti jūt, kad vīrs domās ir aizklīdis pie citas sievietes, kas savukārt var radīt ģimenē strīdus par sīkumiem. Protams, var būt arī tā, ka vīrietis patiešām nejūtas laimīgs un meklē citu sievieti līdz sajūt mīlestību. Bet tās jau vairs nav kārdinājuma situācijas, tā ir apzināta cita partnera meklēšana. Kārdinājuma situācija ir tad, kad tu vēlies palikt kopā ar savu partneri, bet paralēli tam vēl domas virzās pie cita cilvēka. Tumsas spēki dara visu, lai cilvēks neizturētu šo brīdi, radot cilvēkā ilūziju, ka beidzot tu esi saticis īsto cilvēku ar kuru būsi laimīgs. Tie, kuri ļaujas šai ilūzijai agrāk vai vēlāk atskārst, ka tā bija tikai ilūzija. Laimīgs tu vari būt ar ikvienu cilvēku, ja tikai pats to vēlies, ja esi gatavs attīstīt savu mīlestību ar esošo partneri, ja esi gatavs apgūt savas mācības, kuras atspoguļo partneris, ja esi gatavs mīlēt bez nosacījumiem.

Kad cilvēks patiesi mīl kādu, kurš ir aizņemts citās attiecībās, tad šīs jūtas nespēj radīt nemieru un nenovērš domas no pienākumiem. Tikai atpūtas brīžos var domas aizklīst pie mīļotā, bet tas ir pavisam savādāk. Tie ir brīži, kad tu izjūti laimes izjūtu, ka uz pasaules eksistē kāds cilvēks, kuru tu patiesi mīli, pret kuru spēj izjust gaišas un spēcīgas mīlestības jūtas, bet tā kā dzīvē ir iegrozījies tā, ka nevari būt kopā ar mīļoto, jo tāda ir Dieva griba, tad tu šo situāciju akceptē un turpini mīlēt otru cilvēku savā sirdī. Šāda mīlestība nerada sāpes, nemieru un ciešanas.

Kārdinājums visspēcīgāk izpaužas tikšanās brīžos, kad ir vēlēšanās izbaudīt intīmo tuvību – skūpstus, glāstus utt. Ja ir patiesi draudzīgas attiecības, tad starp partneriem nav fiziskās pievilcības. Ja kaut vienam partnerim ir fiziska pievilcība pie otra partnera, tad saglabāt tīras draudzīgas attiecības ir ļoti grūti, nepieciešams ļoti liels gribasspēks un sevis piespiešana neizrādīt savas jūtas. Agrāk vai vēlāk cilvēks neiztur kārdinājumu, ja rodas tam piemēroti apstākļi.

Svētais Asīzes Francisks mīlēja Svēto Klāru, bet arī Viņš nespēja pretoties kārdinājumam, tāpēc izvairījās no tikšanās ar Svēto Klāru, lai sevi nemocītu un neļautu vaļu kārdinājumam.

Autore: Elvita Rudzāte