KARMAS LIKUMS. 1.daļa. Ievads 01.03.2019

Arvien biežāk mūsu sarunās, grāmatās un plašsaziņas līdzekļos dzirdams vārds “karma”. Vairumā gadījumu tas tiek lietots kā sinonīms vārdam “liktenis” un asociējas ar budisma reliģiju, no kurienes šis termins it kā būtu nācis. Ja ar mums notiek kaut kas slikts, tad parasti sakām: slikta karma. Retāk karmas jēdziens asociējas ar Visuma likumu.

Kāda tad ir šī jēdziena īstā nozīme?

Par šī likuma nozīmīgumu ļoti skaidri pateikts Iemīļotā Surijas 2011. gada 15. jūnija vēstījumā: “Šis likums tiešām ir galvenais šī Visuma likums, pamatlikums.” (1).

No cilvēciskā viedokļa mums ir ļoti grūti saprast šī likuma nozīmīgumu, tāpat kā mums ir grūti savā apziņā aptvert Visuma mērogus un bezgalību.

Pēc pēdējiem zinātnieku datiem mūsu Visumā ir vairāk nekā 50 000 miljardu galaktiku. Katrā galaktikā ir apmēram 100 miljardu zvaigžņu. Zinātnieki uzskata, ka katrai zvaigznei Visumā ir vismaz 2 planētas, kas riņķo ap to (2). Visos šajos pasauļu miljardos, kas eksistē mūsu Visumā, galvenais pamatlikums, pēc kura tās dzīvo, ir Karmas likums. Patiešām, lielākā cilvēces nelaime ir tā, ka vairums cilvēku nezina par šo tik svarīgo likumu, pēc kura dzīvo viss Visums. Tāpat arī skudra, būdama lielā Visuma daļiņa, nenojauš par likumiem, pēc kuriem viņa un mēs visi dzīvojam, bet tādēļ mēs nepārstājam būt tā daļiņa.

Daudzos savos vēstījumos Gudrības Valdoņi ir runājuši par Karmas likuma svarīgumu. Iemīļotā Surijas un Jēzus vēstījumos tas ir pateikts jo īpaši spilgti.

Iemīļotais Surija 2005. gada 23. jūnijā

“Ja zināšanas par Karmas likumu jeb Atmaksas likumu būtu plaši izplatītas Zemes cilvēku vidū un īpaši jaunatnes vidū, tad izdotos novērst daudzus cilvēku pārkāpumus, ko viņi izdara savas gara tumsības dēļ.

Karmas Likuma zināšana ir pirmais solis, kas nepieciešams jebkuram indivīdam, lai negrēkotu un darbotos pēc Dievišķajiem principiem savā dzīvē.

Tāpēc galvenais uzdevums tuvākajā laikā katram no jums būs iepazīstināt pēc iespējas lielāku cilvēku skaitu ar Karmas jeb Atmaksas likumu.

Vislabākais būs jūsu personīgais paraugs, ko jūs rādīsiet savam bērnam, savai ģimenei, saviem darba kolēģiem.”

Iemīļotais Jēzus 2013. gada 27. jūnijā

“Cilvēku paaudzes, kas savā apziņā aiziet no Dieva un necenšas iepazīt mūžīgo visuma Likumu, saviem pēcnācējiem rada sekas, kas ved uz pilnīgu degradāciju un netiklību. Un visu morāles normu pārkāpšana jau tiek uztverta kā norma.

Ja cilvēku paaudžu apziņā tiek izdzēstas zināšanas par Karmas likumu, tad katra nākamā paaudze arvien vairāk un vairāk noslīd bezdievībā un tikumiskā likuma pārkāpšanā. Jo cilvēki pārstājuši sajust sakarību starp tām nelaimēm, kas nāk pār viņiem, un viņu pašu rīcību, kas novedusi pie šīm nelaimēm.

Baznīcas institūts, kura uzdevums ir noturēt cilvēkus Dievišķā likuma rāmjos, zaudē savu nozīmi līdz ar to, ka cilvēki zaudē ticību un novēršas no tikumiskajiem ideāliem.”

Pēc būtības zināšana par Karmas likumu pašlaik ir ārkārtīgi aktuāla ne tikai katram no mums, atsevišķi ņemot, bet cilvēces evolūcijai kopumā. Tieši šī likuma neizpratnes dēļ cilvēce ir nonākusi pašreizējā nožēlojamajā stāvoklī – ideālu trūkumā, netikumībā un garīguma trūkumā.

Jēdziena “karma” interpretācija.

Karma joga kā ceļš, lai atbrīvotos no karmas.

Ielūkosimies vārdnīcās.

Wikipedia: “Karma (sanskritā: कर्म, kárman- “rīcība, darbība”; pāli: kamma) ir “rīcību” vai “darbību” apzīmējošs jēdziens Indijas izcelsmes reliģiski filozofiskajās mācībās – hinduismā, džainismā, budismā un sikhismā. Ar to apzīmē darbību, kas aizsāk cēloņu un seku ciklu. Šis ir viens no centrālajiem jēdzieniem indiešu reliģijās un filozofijā, Visuma Cēloņu un seku likums, saskaņā ar kuru cilvēka pareizie un grēcīgie darbi nosaka viņa likteni, ciešanas vai patīkamus pārdzīvojumus. Karma ir cēloņu un seku virknes pamatā, ko sauc par sansāru, un šis jēdziens tiek lietots, lai izprastu sakarības, kas ir ārpus vienas eksistences robežām. <…>

Karmas likums realizē cilvēka darbības sekas – kā pozitīva, tā arī negatīva rakstura, un tādējādi atklāj cilvēka atbildību par savu dzīvi, par visām ciešanām un patīkamajiem pārdzīvojumiem, ko tā viņam sniedz. Karmas likuma darbība aptver gan cilvēka iepriekšējās, gan nākamās dzīves” (5).

1. Blavatskas Teozofijas vārdnīca sniedz mazliet citādu Karmas definīciju:

“Karma (sanskr.). Fiziski tā ir darbība; metafiziski – Atmaksas likums – Cēloņu un seku likums jeb Tikumiskā cēlonība… Tas ne soda, ne apbalvo, tas vienkārši ir vispārīgs Likums, kas nekļūdīgi un, varētu teikt, akli iedarbina visus citus likumus, kuri atvasina noteiktus rezultātus pa tiem atbilstošās cēlonības līnijām. Kad budisms māca, ka “ir gara grauds (katrai būtnei), kas vienīgais pārdzīvo nāvi un saglabājas pārceļojot jeb pārdzimstot, tad tas nozīmē, ka pēc katras Personības nepaliek nekas, izņemot tās radītos cēloņus; cēloņus, kuri pēc būtības ir neiznīkstoši, t.i. kurus nav iespējams aizvākt no Visuma, kamēr tie nav aizstāti ar savām likumīgajām sekām un, tā sakot, nav nomazgāti ar tām, un, ja tos dzīves laikā nav dzēsusi viņus radījusī personība ar atbilstošām sekām, tad tādi cēloņi seko pārdzimstošajam Ego un panāk viņu nākamajā iemiesojumā, kamēr pilnībā netiks nodibināta harmonija starp sekām un cēloņiem.” (6).

Karma nozīmē “darbība” vai “darbošanās”, citiem vārdiem šis likums tiek traktēts kā cēloņu un darbošanās rezultāta un tās seku likums. Svarīgi ievērot, ka Karma nav liktenis. Pastāv Brīvās gribas likums, un katrs cilvēks pats rada savu likteni, darbodamies pēc savas brīvās gribas. Saskaņā ar Vēdām: ja mēs sējam labo, mēs pļaujam labo; ja mēs sējam ļaunumu, tad mēs pļaujam ļaunumu. Karma ir visu mūsu darbību un to seku kopums kā šajā tā arī iepriekšējos iemiesojumos, kuri nosaka mūsu nākotni. Tiek uzskatīts, ka karmas iedarbību var pārvarēt ar darbību, kas nav piesaistīta šīs darbības augļiem.

Karmas jēdziens sakņojas agrajās Upanišadās, pēc kurām visas dzīvās būtnes ir atbildīgas par savu karmu – par savām darbībām un to sekām un par savu atbrīvošanos no dzimšanas un nāves riņķojuma, t.i. sansāras.

Ja mēs gribam sasniegt kaut kādus personīgus mērķus, tad mēs tiekam pakļauti Karmas iedarbībai un ar to sasaistām sevi. Upanišadās teikts, ka mēs varam atbrīvoties no karmas tikai, sociāli kalpojot, veicot nesavtīgu darbību. Grāmatā “Indijas filozofija” skaidrots: “Kamēr jūs tā dzīvojat [nesavtīgi darbojoties], nav veida, kā karma varētu jūs sasaistīt.” Tas, kas mūs piesaista dzimšanu un nāvju ķēdei, tā nav darbība kā tāda, bet tieši egoistiska darbība. Laikmetā, kad indivīds vienmēr bija gatavs atbildības nastu par savu uzvedību uzvelt providencei, zvaigznēm vai kādām citām būtnēm, karmas doktrīna apliecina, ka “cilvēks pats sevi sasaista ar sevi pašu kā putns saista sevi ar ligzdu.” Mūs nomāc nevis tumšs liktenis, bet mūsu pašu pagātne. Mēs neesam mūsu vajātāja likteņa upuri. Ciešanas ir maksa par grēkiem.” (7).

Vienu no pirmajiem Karmas likuma dramatiskajiem aprakstiem var atrast “Bhagavatgītā”, kas ir daļa no eposa “Mahābhārata”. Ardžuna, viens no galvenajiem eposa varoņiem, gatavodamies kaujai, apjēdz, ka viņa pretinieku rindās ir viņa ģimenes locekļi, viņa skolotāji un padomdevēji. Apmulsumā Ardžuna nolemj nepiedalīties kaujā. Krišna, būdams viņa ratu vedēja lomā, citu lietu starpā izskaidro Ardžunam jēdzienu “pienākums” un pārliecina viņu, ka viņa pienākums ir cīnīties priekšā stāvošajā kaujā. (5).

Krišna sniedz Ardžunam arī mācību par Karma jogu jeb pareizu darbošanos, kas atbrīvo no karmas.

“Tas, kas uzticīgi kalpo Dievam, jau šajā dzīvē atbrīvojas no labo un slikto darbu sekām. Tāpēc velti dzīvi jogai, kas ir visas darbošanās pilnība.

Kalpojot Dievam, lielie gudrie un uzticīgie nomet savas darbības seku nastu materiālajā pasaulē. Tā viņi izraujas no dzimšanu un nāvju riņķojuma un sasniedz Dieva mājokļus, kur nav ciešanu.

To, kas paliek nesatricināms, kad izcieš trejādas ciešanas, kas nesajūsminās, kad pie viņa atnāk laime, un kas ir atsvabinājies no piesaistēm, bailēm un dusmām, sauc par gudro, kas savaldījis savu prātu.

Tam, kas, dzīvodams materiālajā pasaulē, ir brīvs no pasaulīgajām piesaistēm, kas ne pārāk priecājas, kad ar viņu notiek kaut kas labs, un neļaunojas, kad gadās kaut kas slikts, tam ir pilnīgas zināšanas.

Tu vari izpildīt tev noteiktos pienākumus, bet tev nav tiesību tīksmināties par sava darba augļiem. Nekad nedomā, ka tavas darbības rezultāts ir atkarīgs no tevis, tomēr neatsakies no savu pienākumu pildīšanas.

Ak, Ardžuna, izpildi savu pienākumu nesatricināmi mierīgi, bez pieķeršanās, neraizējoties par uzvaru vai sakāvi. Šādu prasmi valdīt pār sevi sauc par jogu.”

Turpinājumā Krišna saka ļoti svarīgus vārdus par to, ka īstu darbību, kas brīva no karmas, var realizēt tikai, ja tā ir upuris vai veltījums Dievam. Krišna runā par sākotnējo upurēšanas jēgu Dievam, kas vēlāk tika pazaudēta. Patiešām, kamēr mēs atrodamies šajā blīvajā fiziskajā pasaulē, mūsu vislielākais upuris var būt tad, kad mēs visus savu darbus un pat domas un jūtas veltām Dievam un darām tos Dievam, tātad pilnībā veltām savu dzīvi Dievam.

“Visus pienākumus vajag izpildīt kā upurēšanu Kungam Višnu, citādi tie piekaļ cilvēku materiālajai pasaulei. Tālab, dēls Kunti, izpildi savu pienākumu par prieku Višnu, un tu uz visiem laikiem atbrīvosies no materiālās verdzības.”

Krišna apraksta arī īstu karma jogu, kas savā darbībā sasniedzis apgaismību.

“Tam, kas darbojas, netiecoties baudīt sava darba augļus, piemīt visa zināšanu pilnība. Par tādu cilvēku gudrie saka, ka visas viņa darbības sekas sadegušas pilnīgās zināšanas ugunī.

Brīvs no piesaistes sava darba augļiem, vienmēr apmierināts un neatkarīgs, viņš neizdara karmiskas darbības, kaut arī strādā, rokas nenolaizdams.

Kad cilvēks, kam ir dievišķa apziņa, redz, dzird, jūt, sajūt smaržas, ēd, staigā, guļ vai elpo, viņš vienmēr zina, ka pats neko nedara. Viņš zina: kad viņš sarunājas, iztukšo zarnas vai piepilda kuņģi, atver vai aizver acis, tad vienkārši materiālās maņas mijiedarbojas ar uztveres objektiem, bet viņš pats nav saistīts ar visu to.

Tāpat kā ūdens nesamērcē lotosa lapu, grēks nekad neaptraipa to, kas izpilda savu pienākumu bez pieķeršanās sava darba augļiem, ziedodams tos Augstākajam Kungam.

Pilnīgs jogs saskata Mani visās dzīvajās būtnēs, bet visas dzīvās būtnes viņš redz Manī. Patiešām, dvēsele, kas apzinājusies sevi, visur redz Mani, vienoto Augstāko Kungu.

Tas, kas redz Mani visā esošajā un visu esošo redz Manī, nekad Mani nezaudēs, un nekad viņš nebūs zudis Man.” (8).

1. Blavatska darbā “Karma jeb Cēloņu un seku likums” arī apraksta karma jogu kā atbrīvošanās ceļu no karmas.

“Pašaizliedzīga darbība bez domām par sevi izraisa cilvēka iekšējo izaugsmi, nesavtīgums attīra viņa sirdi; tādējādi tiek izpildīti divi šķietami nesavienojami pareizas dzīves nosacījumi: darbība un vēlmju neesamība.

Nesavtīga darbība, aizstājot mūsu personīgās intereses ar kopējām interesēm, pamazām ļauj mums nonākt pie mūsu “es” identificēšanas ar visiem un pie atbrīvošanās.

Attīrīšanās ceļš no egoisma sanskritā tiek dēvēts par “karma jogu”, no karma – darbība un joga – vienotība. Tas vienādi ved uz sirds attīrīšanos, vai cilvēks iet pa “gudrības taku” vai “reliģisko jūtu taku”, un prasa, lai cilvēks labprāt izpildītu savu pienākumu, kurā izpaužas viņa Karma. Šāda rāma sava pienākuma izpildīšana bez kurnēšanas, kas izpaužas kā nesavtīga darbība, ir vienīgā laimes atslēga uz zemes. Tā nomierina un stiprina mūsu garu, aizvācot vismokošāko no visām raizēm: domas par sevi. Tikai aprimušā garā atklājas patiesība. Tā atspoguļojas viņa dzīlēs kā debesis atspoguļojas klusa kalnu ezera gaišajos ūdeņos.” (9).

1. Blavatska runā arī par to, ka karmas radīšanas process un atbrīvošanās no tās ir neizbēgami un likumsakarīgi cilvēka dvēseles evolūcijas posmi. Nākamajās nodaļās mēs redzēsim, ka tas ļoti saskan ar izpratni, ko Gudrības Valdoņi dod vēstījumos ar T. Mikušinas starpniecību, kur karma raksturota kā “skolotājs” mūsu dvēseļu attīstībā.
2. Blavatska raksta: “Savas zemes eksistences rītausmā cilvēks alkatīgi tver sev visu, ko vien var sagrābt, visu, ko vien kāro viņa stihiskās alkas pēc dzīves. Ar to sākas cilvēka dzīves mācības. Viņš ir nostājies uz “Iziešanas ceļa”, kā senajās hindu mācībās dēvē cilvēka evolucionārā ceļa sākumu. Šajā ceļa sākumā cilvēks sevi identificē ar savu ārējo formu, ar savu ķermeni, un tas ir vajadzīgs tāpēc, ka rupjie, skaudrie pieskārieni no ārienes ir nepieciešami, lai pamodinātu snaudošo bērnišķīgā cilvēka apziņu, iekvēlinātu apziņas dzirksti par spožu liesmu. Lai skaidri sajustu savu “es”, lai atdalītu viņu kā sevis apzināšanās centru no pārējā Visuma, tam arī ir vajadzīgās tās ķermeņa robežas, kas ieslēdz sevī vispārējās dzīvības daļiņu, ko mēs sajūtam kā savu personību. Šī dzīvības ierobežošana, tās iestumšana mūsu personības šaurajās šķautnēs arī ir egoisms. “Iziešanas ceļā” egoisms ir nepieciešams: tas rada vēlmes, vēlmes izraisa darbību, bet darbojoties cilvēks aug. Sākumā cilvēks vēlas tikai priekš sevis, vēlāk viņa egoisms paplašinās un iekļauj savās robežās vispirms savu ģimeni, tad savu cilti, tautu, valsti. Šajās paplašinātajās robežās cilvēks joprojām tiecas ņemt sev, savai ģimenei, savai tautai pēc iespējas vairāk no dabas un pārējiem cilvēkiem, un tas turpinās tik ilgi, kamēr viņa dvēsele nebūs piesātinājusies un vairāk ņemt vairs negribēs. “Iziešanas ceļš” ar to arī beidzas. Tas sāk griezties atpakaļ, un cilvēks nostājas uz “Atgriešanās ceļa”, uz kura beidzas viņa vēlēšanās ņemt, un rodas tikpat kategoriska vajadzība atdot visu, atdot atpakaļ visu, ko viņš ir ņēmis no pasaules, no dabas un cilvēkiem. Bez šādas atdošanas nevar tikt atjaunots izjauktais līdzsvars, nevar tikt nodibināts taisnīgums, uz kura balstās visas pasaules.

“Iziešanas ceļā” cilvēks rada savu karmu. Viņš alkatīgi cenšas dabūt tās vai citas lietas, viņš piepūlas, sasprindzina savu gribu, vēlmju dzīts, virzās uz priekšu, taču tiklīdz viņš iegūst savu vēlmju priekšmetu, vēlēšanos nomaina vienaldzība un vilšanās, iegūtais vairs neapmierina, un viņš tikpat alkatīgi sāk dzīties pēc jaunām lietām.” (9).

Lekciju sagatavoja Žanna Novičeva

Literatūras saraksts

1. Mikušina “Gudrības Vārds 3” izd. Sol Vita
2. Наша-вселенная.рф [Электронный ресурс] /Количество галактик во вселенной. – Электрон. дан. – Режим доступа: http://vsellennaya.ru/uncategorized/kolichestvo-galaktik-vo-vselennoy.html/, свободный. – Загл. с экрана.
3. Mikušina “Gudrības Vārds 1” izd. Sol Vita
4. Mikušina “Gudrības Vārds 7” izd. Sol Vita
5. Википедия [Электронный ресурс] /Карма. – Электрон. дан. – Режим доступа: http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BC%D0%B0, свободный. – Загл. с экрана.
6. Энциклопедии & Словари [Электронный ресурс] / Теософский словарь Е.П. Блаватской. Карма. – Электрон. дан. – Режим доступа: http://enc-dic.com/theosophy/Karma-1350/, свободный. – Загл. с экрана.
7. Духовные и священные писания [Электронный ресурс] / Сарвепалли Радхакришнан. Индийская Философия. – Электрон. дан. – Режим доступа: http://scriptures.ru/indiyskaya_filosofiyahtm, свободный. – Загл. с экрана.
8. Электронная библиотека ModernLib.ru [Электронный ресурс] / Бхагават-гита как она есть. – Электрон. дан. – Режим доступа: http://modernlib.ru/books/bhaktivedanta_svami/bhagavatgita_kak_ona_est/read/, свободный. – Загл. с экрана.
9. Шамбала [Электронный ресурс] / Е.П. Блаватская. Карма или Закон причин и последствий. – Электрон. дан. – Режим доступа: http://www.myshambhala.com/books/blavatsky/Blavatskaya_Karma.htm, свободный. – Загл. с экрана.

Tulkoja Lauma Ērgle

Avots: http://sirius-riga.lv/Dzives%20Etikas%20universitate.html