Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

KARMAS LIKUMS. 1.daļa. Karma joga kā atbrīvošanās ceļš no karmas. 02.03.2019

Pašlaik valda uzskats, ka jēdziens “karma” ir nācis no austrumiem, kur tas vienmēr ir bijis. Gan Vēdās, kur pirmoreiz aprakstīta Karmas likuma darbība, gan arī budismā šis likums ir plaši izklāstīts.

Buda mācīja: ja mēs gribam uzzināt par mūsu pagātni, tad mums gluži vienkārši jāpalūkojas, kas mēs esam pašlaik, un, lai redzētu, kas mēs būsim nākotnē, mums jāaplūko savas šīsdienas darbības. Tas nozīmē, ka to, kā mēs dzīvojam pašreizējā dzīvē, kādi cilvēki esam, visus pašreizējās dzīves apstākļus ir noteicis tas, kādi cilvēki mēs bijām iepriekšējā dzīvē, kāda bija mūsu rīcība. Bet mūsu pašreizējā dzīve ieliek pamatus mūsu nākamajām dzīvēm. (1).

Vairāk pazīstama ir Budas sūtra par karmu, kurā aprakstīti dažādi cilvēku dzīves laikā pastrādāti grēki un kādas sekas tie izraisīs nākamajā dzīvē.

“Ēdiena pasniegšana izsalkušajiem kļūs par cēloni lielām ēdamā rezervēm jūsu nākamajā dzīvē.

Ja būsiet skops un sīkstulīgs pret trūkumcietējiem, tas kļūs par cēloni lielām ciešanām no bada un aukstuma pārtikas un apģērba trūkuma dēļ jūsu nākamajā dzīvē.

Dzīvu būtņu nogalināšana kļūs par īsa mūža cēloni jūsu nākamajā dzīvē.

Patiesības sagrozīšana kļūs par akluma cēloni jūsu nākamajā dzīvē.” (2).

Karmas jēdziens ir sastopams arī džainisma mācībā:

“… kad es ciešu, skumstu, nožēloju kaut ko, kļūstu vājš, mani piemeklē nelaime vai es ciešu sāpes, tad es pats esmu tā visa cēlonis, un, kad kāds cits cieš tāpat, tad viņš pats ir tā cēlonis.” (3).

Šis universālais likums ir atspoguļots arī daudzu filozofu un rakstnieku darbos un arī rietumu reliģiskajās sistēmās. Lai arī pats termins “karma” tajās netiek lietots, tomēr Cēloņu un seku likuma jeb Atmaksas likuma apraksti ir atrodami daudzu rietumu reliģisko darbinieku un filozofu darbos.

Antīkais filozofs un zinātnieks Pitagors (apm. 590. – 500. g. p.m.ē.) mācīja, ka dvēsele iemiesojas materiālajā formā, lai iegūtu jaunu pieredzi un attīrītos no iepriekšējo dzīvju kļūdām. Saskaņā ar Pitagora filozofiju cilvēka dvēsele atbrīvojas no atkārtoto piedzimšanu cikla tad, kad sasniedz Dievam līdzīgu dabu. (4).

Sengrieķu filozofs Sokrāts (469. – 300. g. p.m.ē.) raksta, ka Kosmoss ir vieta, kur mājo Dievi. Šeit arī nonāk filozofu dvēseles. Tātad viņi saņem atmaksu ar to, ka viņu dvēseles atbrīvojas no ilgā dvēseļu pārceļošanas riņķojuma, uz visiem laikiem kļūstot brīvas no jaunas pārdzimšanas nepieciešamības ķermeņos un ar to saistītajām mokām. Tikai īstiem filozofiem, par kādu Sokrāts, protams, uzskatīja arī sevi, nāve nozīmē galu mokām un mūžīgas, svētlaimīgas dzīves sākumu. Pēc Sokrāta domām tā arī ir mirstīgajam cilvēkam iespējamās nemirstības sasniegšana. Pārējo cilvēku dvēseles mocīsies tik ilgi, kamēr nekļūs tīrākas, pilnīgākas, līdzsvarotākas, saprātīgākas. Galvenais šajā atbrīvošanās ceļā no mokām ir rūpes par dvēseli: miesīgo baudu, kas nes vairāk ļaunuma nekā labuma, ignorēšana un dvēseles izdaiļošana ar īstiem tikumiem un zināšanu apguves augļiem – patiesīgumu, taisnīgumu, brīvību, vīrišķību, atturību u.c. (5).

Tā kā kristietība radās Tuvajos austrumos, tad tā palikusi tikai rietumu civilizācijas pamatā. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka kristietībā vispār nav zināšanu par Karmas likumu. Tikai pēdējā laikā ir atklājies, ka šis pamatlikums bija viena no galvenajām Kristus Mācības tēzēm, bet vēlāk tika izņemts no kristietības un aizmirsts.

Jēzus savā 2013. gada 27. jūnija vēstījumā par to saka:

“Bija vajadzīgi 2000 gadu, lai cilvēki uz Zemes, kuri sevi sauc par kristiešiem, kaut vai kādā savā, lai arī vēl nelielā daļā, sāktu pieņemt manu Mācību par reinkarnāciju un manu Mācību par Karmas Likumu.

Ja jūs bez aizspriedumiem pārlasīsiet pat tikai tos Evaņģēlija tekstus, kas nonākuši līdz jums, tad jūs atklāsiet, ka gan te, gan tur izklaidus ir mājieni par šīm kardinālajām Mācībām. Tas ir saprotams katram, kas lasa tekstu nevis caur ārējās apziņas prizmu, bet ar visu savu sirdi.

Daudzas lietas, kad tās tiek nozaudētas vai tām netiek piešķirta pietiekama nozīme, spēj izraisīt pašas Mācības, tās būtības nepareizu traktēšanu.

Vārdi par iznīcīgo un neiznīcīgo cilvēku kļūst nesaprotami, ja jūs nezināt par Karmas likumu un Reinkarnācijas likumu. Tāpat šie vārdi nav saprotami, ja jūs aplūkojat cilvēku kā miesu un asinis, bet neņemat vērā viņa dvēseli un Dieva Garu, kas ir katrā cilvēkā.” (6).

Evaņģēlijā Karmas likumu spilgti ir izteicis viens no Kristus apustuļiem – svētais Pāvils: “Nepievilieties, Dievs nekļūs par apsmieklu! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (Galatiešiem 6:7).

Zinādams Karmas likumu, Kristus mācīja atbildību par savām domām, vārdiem un rīcību: “Bet Es jums saku: par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild tiesas dienā.” (Mateja ev. 12:36). “… noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu. Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā.” (Mateja ev. 5: 24, 25). “… ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs.” (Mateja ev. 16:19). (7).

Jaunajā Derībā ir runāts par žēlsirdīgu attieksmi pret tuvākajiem. “… kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosit, tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos.” (Mateja ev. 6:14).

Par attiecībām starp cilvēkiem Jēzus saka: “mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, lai jūs topat sava Debesu Tēva bērni.” (Mateja ev. 5:44, 45). Par Atmaksas likumu Kristus skaidri pasaka šos vārdus: “Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti; un, ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots.” (Mateja ev. 7:2). (7).

Ja nav redzamo liecinieku, ir neredzamais liecinieks – Karmas likums. “Bet nekas nav apslēpts, kas netiks atklāts, un nekas nav nezināms, kas nenāks gaismā. (Lūkas ev. 12:2). Zinādams par domas spēku, Kristus brīdināja laikabiedrus rīkoties un domāt taisnīgi. “Un Jēzus, viņu domas redzēdams, sacīja: “Kāpēc jūs domājat ļaunu savās sirdīs?” (Mateja ev. 9:4). “Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem.” (Mateja ev. 7:12).  (7).

 

Lekciju sagatavoja Žanna Novičeva

 

Literatūras saraksts

  1. Запорожский буддистский центр [Электронный ресурс] / Закон кармы. – Электрон. дан. – Режим доступа: http://buddhism.zp.ua/articles/zakon-karmy.htm, свободный. – Загл. с экрана.
  2. Spiritual [Электронный ресурс] / Сутра о Законе Кармы. – Электрон. дан. – Режим доступа: http://www.spiritual.ru/lib/su_karma.html, свободный. – Загл. с экрана.
  3. Энциклопедия Кругосвет [Электронный ресурс] /Карма. – Электрон. дан. – Режим доступа: http://www.krugosvet.ru/?q=print/34982, свободный. – Загл. с экрана.
  4. Книги [Электронный ресурс] /Метемпсихоз и греческая философия. – Электрон. дан. – Режим доступа: http://bookz2all.narod.ru/index/0-138, свободный. – Загл. с экрана.
  5. Библиотека учебной и научной литературы [Электронный ресурс] / Сократ. Добродетель – это знание. – Электрон. дан. – Режим доступа: http://sbiblio.com/biblio/archive/nersesyanc_sokrat/socrat4.aspx, свободный. – Загл. с экрана.
  6. “Gudrības Vārds 7”, izd. Sol Vita, Rīga.

Tulkoja Lauma Ērgle

Avots: http://sirius-riga.lv/Dzives%20Etikas%20universitate.html