Karmiskas ciešanas 22.10.2021

Ieva jautā: Vēlos vairāk saprast tēmu ciešanas. Visas ciešanas mēs sev esam piesaistījuši paši. Bet, cik noprotams, ciešanas var būt gan tādas, kas spoguļo negatīvo mūsos, gan karmiskās, kuras jāizcieš par konkrētiem pagātnes grēkiem. Pirmajā gadījumā, ja strādājam ar sevi, tad situācija ap mums un mūsos strauji mainās un ciešanas samazinās. Gribētu vairāk saprast otro ciešanu veidu – karmiskas ciešanas.

Vienā no mātes Marijas rozārijiem teikts, ka ir tādi karmas veidi, kurus var izpirkt tikai caur ciešanām. Kā zināt, ka piemeklējušas karmiskas ciešanas un vai tās var mazināt ar lūgšanām un stresu atbrīvošanu? Ja visi apstākļi dzīvē ilgstoši sastājas tā, lai būtu pēc iespējas mazāk laika strādāt ar sevi (atbrīvot stresus, lūgšanas u.c. prakses) un būtu pēc iespējas lielāka spriedze (tātad ciešanas), kā uz to skatīties? Vai tas ir pārbaudījums, vai  nenovirzīšos no garīgās attīstības ceļa, vai arī tas ir jāpieņem kā karmiskas ciešanas, kas ar pazemību jāiztur?

Elvita Rudzāte atbild: Karmiskas ciešanas rodas no grūtām dzīves situācijām, kuras nav iespējams mainīt. Piemēram, piedzimst bērns ar īpašām vajadzībām ar ģenētisku slimību. Ģenētiska slimība liecina par karmu, kuru pienācis laiks izpirkt. Ja bērna vecāki, īpaši māte pieņem situāciju ar pazemību un no sirds dara visu, lai palīdzētu savam bērniņam un, ja ir tāda iespēja, tad palīdz arī citiem bērniņiem ar līdzīgām problēmām, tad karma neizpaužas tik smagā formā. Ja bērna vecāki, īpaši māte regulāri veic lūgšanu praksi, nožēlojot savas kļūdas, lūdzot piedošanu arī tiem, kuriem nodarījusi pāri iepriekšējo dzīvju un šīs dzīves laikā, lūdzot žēlastību no Dieva un ikdienas dzīves situācijās izdara izvēles saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, tad Dievs var mīkstināt karmu vai pat noņemt, bet to lemj tikai Dievs, jo tikai Viņš redz cik lielā mērā vecāki nožēlo savas kļūdas un turpmāk tās vairs neatkārto.

Stresu atbrīvošana arī ir svarīga, jo to atbrīvošanas laikā notiek garīgā izaugsme. Protams, tas ir iespējams tikai tad, ja cilvēks ir izpratis stresu sniegtās mācības. Jo vairāk cilvēks aug garā, jo vieglāk viņš pārvar dzīves grūtības, veidojot pareizu attieksmi pret tām.

Ja dzīvē visi apstākļi sastājas tā, ka pieaug spriedze un nav laika strādāt ar sevi, tas nozīmē, ka kaut kas dzīvē tiek darīts nepareizi un nav izprastas mācības, kuras simbolizē spriedze. Darbam ar sevi nav nepieciešams ilgs laiks. Pietiek ar 20 minūtēm pirms miega, ja nav iespējas veltīt darbam ar sevi ilgāku laiku. Ja cilvēks nevar atrast 20 minūtes, tad viņa dienas ritms nav pareizs. Spriedze ir tikai pārbaudījums, kas neatlaižas kamēr mācība nav izprasta.

Svētie cilvēki, kas veica grūtus Dieva uzdevumu spēja atrast laiku sev agri ceļoties, piemēram, pl.3.00 vai 5.00 no rīta, kad pārējie guļ. Iespēja strādāt ar sevi ir vienmēr, jautājums tikai – vai tev ir vēlēšanās to darīt?

Visas grūtas dzīves situācijas ir jāpieņem ar pazemību, bet tanī pašā laikā ir ļoti jāstrādā ar sevi, lai pēc iespējas ātrāk un vieglāk pārvarētu grūtās dzīves situācijas. Piemēram, mātei, kurai piedzimis slims bērniņš jāstrādā ar sevi un jāmācās līdz sevī sajūt mieru un prieku palīdzēt citiem cilvēkiem, kurus piemeklējušas līdzīgas problēmas. Bērnam iespējams veselības stāvoklis neuzlabosies, bet māte to neizjutīs kā dzīves slogu, bet kā savu iespēju ne tikai dzēst savu karmu, bet paplašināt apziņas līmeni, kļūstot dzīves gudrākai. Neviens nevar nopirkt par naudu dzīves gudrību. Tāpēc bieži cilvēki, kuriem ir bijusi smaga karma pēc to izciešanas saka, ka viņi jūtas gandarīti par piedzīvoto, jo ir ne tikai auguši garā, bet kļuvuši arī spēcīgi un brīvi no stereotipiskas domāšanas. Nākotne pieder brīviem cilvēkiem. Tāpēc dažkārt cilvēks ar smagu karmu pavirzās pa garīgās attīstības kāpnēm daudz augstāk nekā tie cilvēki, kuriem nav jāpiedzīvo tik smagas ciešanas. Viss atkarīgs tikai no tā, vai cilvēks ir gatavs sākt mācīties, vai vaino citus savās nelaimēs. Tie, kas mācās, godam iztur pārbaudījumus un vēl paspēj izdarīt daudz laba sabiedrībai un Dievam.