Kas apstiprina, ka Dievs cilvēku mīl? 23.01.2023

Samanta jautā: Pēdējo 2 nedēļu laikā esmu nonākusi situācijās, kurās man bija godīgi jāpaskatās uz savām pašreizējām attiecībām ar Dievu. Es nonācu pie šāda secinājuma, proti, Dievs ir, par to nav šaubu, bet manī nav ticības/pārliecības, ka Dievs mani mīl.

Faktiski, šādi ir bijis visu manu līdzšinējo mūžu. Es neatceros, kad manī radās šaubas par Dieva mīlestību uz mani. Kad sev uzdodu jautājumu, kas man liek domāt, ka Dievs mani nemīl, atbilde ir tāda, ka es nejūtu Viņa palīdzību, atbalstu savā dzīvē. Man ir sajūta, ka Viņš par mani ir aizmirsis un es esmu atstāta viena ar savām dzīves situācijām. Citiem vārdiem izsakoties, es vēršos pie Dieva ar palīdzības, atbalsta lūgumiem dažādās dzīves situācijās, bet atbildes no Viņa nenāk un es nesaprotu, kāpēc tā tas ir? Tā kā diemžēl atbalsts nenāk, tad nu es kuļos kā māku pa dzīvi. Līdz ar to man ir šādi jautājumi: Kas apstiprina, ka Dievs cilvēku mīl, vai Viņa palīdzība dzīves situācijās vai kaut kas cits? Kur lai smeļos šos Viņa mīlestības apstiprinājumus? Kā lai atbrīvojos no pārliecības, ka Viņš par mani ir aizmirsis?

Raugoties uz to, kā Dievs darbojas manu tuvinieku dzīvēs, esmu ievērojusi, ka Viņš sniedz atbalstu viņiem, par ko es esmu ļoti priecīga.

Vēl, ko esmu novērojusi – Dievs iedod tik, cik ir nepieciešams. Viņš neiedod nedz vairāk, nedz mazāk. Tāpēc manī nav šaubu par Dieva esamību, jo es redzu, kā Viņš darbojas manu tuvinieku dzīvēs. Piebildīšu, ka mani tuvinieki nav ticīgie.

Savukārt, kad vēršos pie Dievmātes Marijas, manī nav sajūta, ka mana lūgšana ir palikusi ārpusē aiz aizvērtām durvīm. Tieši pretēji – sirds samīkstinās un es jūtu tādu kā maigumu sevī. Ja mani nepārņem maigums, tad tās vietā stājas Kāda Klātesamības sajūta manā telpā. Rodas pārliecība, ka es neesmu viena. Rodas iekšēja sajūta, ka mani atbalsta, kas man ir ĻOTI svarīgi. Visos attēlos, kuros Dievmāte Marija ir attēlota, man vienmēr Viņa ir likusies skaista un pagājušā gada rudenī es nolēmu Viņu uzgleznot (es paņēmu bildi no grāmatas “Mātes Marijas rozāriji”). Glezna man kalpo kā “lūgšanas instruments”.

Iepriekš es ņēmu rozāriju grāmatu, raudzījos uz Viņu un sarunājos ar Viņu. Tagad šo funkciju pilda Viņas glezna – ir fokusa punkts, uzmanība neaizklīst un varu sevi veltīt apcerei un lūgšanai.

Jāsaka gan, ka pats Mātes Marijas gleznošanas process nebija viegls, jo dažādu dzīves apstākļu dēļ gleznošana vairākkārtīgi bija jāpārtrauc, bet gleznu sanāca pabeigt un, nezinu, sakritība vai nesakritība, bet gleznu pabeidzu tieši uz Ziemassvētkiem.

Man ir sāpīgi to teikt, bet ar Dievu ir kā pret sienu, bet ar Dievmāti Mariju ir kā ar siltu mājokli, kurā Tu ikreiz tiec ielaists iekšā.

Kāpēc ir tāda atšķirība?

Elvita Rudzāte atbild: Samanta Dievu ir atdalījusi no vienotā. Dievs nav atrauts no mums. Arī Dievmāte ir daļa no Dieva tieši tāpat kā katrs cilvēks ir daļa no Dieva. Ja viņa jūt un saņem palīdzību no Dievmātes, tad viņa jūt un saņem palīdzību arī no Dieva.

Ja ir sajūta, ka Dievs nepalīdz, tas nozīmē, ka neesi sapratusi savas mācības un iespējams esi pieļāvusi vai pieļauj tik smagas kļūdas, ka palīdzība no Augstākajiem Spēkiem nav iespējams saņemt tik ilgi, kamēr nebūsi dzēsusi savu negatīvo enerģiju vismaz tādā līmenī, lai blīvajā sienā starp fizisko pasauli un Smalko pasauli parādītos kaut neliela sprauga. Svarīgi Samantai ir apzināties, ka blīvo sienu viņa pati ir radījusi ar savām izdarītajām izvēlēm pagātnē. Tāpēc ļoti svarīgi ir apzināties un nožēlot savas kļūdas un izprast neapgūtās mācības.

Augstākie Spēki nedrīkst sniegt palīdzību, ja redz, ka cilvēks neko nav sapratis, kāpēc viņam dzīvē iet tā kā iet. Ļoti daudzi neticīgi cilvēki dzīvo pareizāk jeb saskaņā ar Dievišķajiem likumiem neko par Tiem nezinot, bet ļoti daudzi ticīgi cilvēki neievēro Dievišķos likumus. Dievam nav svarīgi, vai viņu pielūdz vai nē. Dievam svarīgi, lai cilvēks aug garā un ikdienas epizodēs ievēro Dievišķos likumus jeb dzīvo pēc Sirdsapziņas.

Dievam nedrīkst pieprasīt apstiprinājumu, ka Viņš tevi mīl. Ja tu netici, ka Dievs tevi mīl, tad tu neizproti kā notiek Dieva mīlestības izpausme.

Piemēram, cilvēks, kas ir tālu no Dieva un vēlas tikai apmierināt savas egoistiskās vēlmes, bez lūgšanām iegūs visu, ko vēlas, izmantojot metodes, kuras plaši piedāvā “viltus skolotāji”, jo Dievs dos iespēju iegūt pieredzi, ka laime neslēpjas bagātībā un karjeras sasniegumos. Dievs zina, ka bagātība ir ļoti smags pārbaudījums, tāpēc neiebilst, ka Viņa noliedzēji iziet cauri šim pārbaudījumam līdz saprot patiesās dzīves vērtības.

Savukārt cilvēkam, kas tuvojas Dievam, Viņš savu mīlestību izpaudīs caur smagiem dzīves pārbaudījumiem, jo Dievs zina, ja cilvēks pārvarēs pārbaudījumus, tad viņš strauji tuvosies Viņam un varēs daudz laba izdarīt citu cilvēku labā. Ja cilvēks pārbaudījumus necentīsies pārvarēt, tas nozīmē, ka viņš vēl nav gatavs tuvoties Dievam.

Tāpēc Samantai ir jākoncentrējas uz savu neapgūto mācību izpratni un jādzīvo saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, jo tikai tā viņa varēs pakāpeniski dzēst savu negatīvo enerģiju un saņemt palīdzību no Dieva.

Dievs mīl visus, arī tos, kas Viņu noliedz. Tieši tāpēc tiek uzskatīts, ka visvairāk Viņš mīl tos, kas piedzīvo ciešanas, jo tas liecina, ka cilvēks vēl nav kļuvis par dzīvu mironi, ka viņam vēl ir iespēja atgriezties uz pareizā Ceļa, kas ved pie Dieva. Ja cilvēks tikai bauda dzīvi, tad Dievs no viņa ir novērsies. Tāpēc par Dieva mīlestības trūkumu ir jābaidās nevis tiem, kas piedzīvo dzīves grūtības, bet gan tiem, kam dzīve ir viegla.