Kas būs tālāk? 13.04.2018

Vakar ar interesi noskatījos Delfi.lv J.Dombura interviju ar Latvijas Ārlietu ministru E.Rinkēviču. Kaut arī ministrs noraida bažas, ka varētu scenārijs attīstīties tik ļauni, ka varētu sākties III. Pasaules karš, tomēr viņš nenoliedz, ka situācija ir ļoti sarežģīta un var eskalēties.

Es, protams, nezinu kas būs tālāk un kā attīstīsies situācija, bet es zinu, ka pārmaiņas pasaulē ir neizbēgamas. Nevajag baidīties no pārmaiņām, jo tās vienmēr ir uz labu jeb citiem vārdiem sakot, viss, kas notiek, notiek uz labu. Vajag baidīties no stagnācijas, jo tā stingri tur savās važās.

Mani iepriecina tas, ka tomēr dažādās jomās notiek kaut kādas pārmaiņas arī mūsu Valstī. Es neteikšu, ka tās mani pilnībā apmierina,  bet pats fakts, ka kaut kas kustās, jau ir panākums.

Vai mums ir jābaidās no notiekošā starp lielvarām? Bailes aptur domāšanu. Tāpēc, lai kas notiktu pasaulē, mēs nedrīkstam baidīties, bet mums ir jādomā, kā veikt pārmaiņas mūsu Valstī, lai mēs spētu pārvarēt “lielos vējus” laikā, kad iespējams mums neviens nevarēs palīdzēt, jo pašiem būs jātiek galā ar savām problēmām.

Visi ir neapmierināti par lielo valsts pārvaldes aparātu, kas tik ļoti ir attālinājies no reālās dzīves, ka visiem ierēdņiem būtu svētīgi vismaz nedēļu būt par ēnu kādā no komercsabiedrībām. Tad viņi patiešām saprastu, kas notiek Latvijā. Nevajag kaunēties no šādas apmācības formas, jo tieši tā varētu atvērt acis ierēdņiem un viņi labāk izprastu, cik bezjēdzīgs un brīžiem pat kaitīgs ir ierēdņu darbs sabiedrības interesēm.

Beidzot ir pieņemts likums par sociālo uzņēmējdarbību. Es ieteiktu izmantot šo instrumentu daudz gudrāk nekā tas bija sākotnēji domāts, veicot likumā izmaiņas, un pārcelt lielu daļu valsts ierēdņus uz sociāliem uzņēmumiem, kas priekš valsts būs lielāks labums nekā tas ir šobrīd. Samazinot lielo ierēdņu skaitu par vairākiem tūkstošiem, radīsies jauna problēma, kur atlaistie ierēdņi atradīs darbu? Komercsabiedrībās? Šaubos, jo viņiem ir grūtības pieņemt pilnīgi citus spēles noteikumus, bet daļa, protams, pielāgosies apstākļiem.

Es ieteiktu attīstīt valsts finansētus sociālos uzņēmumus ar mērķi, ka tie nodrošina Latvijas eksistenciālās vajadzības. Citiem vārdiem sakot, daļa Latvijas ekonomikas vairs nav brīvā tirgus rokās, bet ir plānveida ekonomika, kas veido noslēgtu apli, t.i., Latvija nodrošina eksistenciālās vajadzības Latvijas iedzīvotājiem. Kāpēc es uzskatu, ka pienācis laiks mainīt ekonomiku? Tāpēc, ka pie lieliem satricinājumiem pasaulē, kuri neizbēgami būs, mēs spētu nodrošināt eksistenciālās vajadzības visiem Latvijas iedzīvotājiem. Visbriesmīgākais, ko radījis ir brīvais tirgus, tā ir nedrošība, jo tu nekad nezini, vai tev būs ienākumi, vai spēsi nomaksāt kredītus, vai būs kur strādāt. Tā nedrīkstētu būt, ka mēs jūtamies ekonomiski nedroši savā Valstī, bet tas nav tikai mūsu Valstī, tāda pati problēma ir arī citās pasaules valstīs, tāpēc jābūt kādam pirmajam, kas piedāvā jaunu risinājuma veidu.

Ja visas valstis garantētu saviem iedzīvotājiem eksistenciālās vajadzības un savstarpēji sadarbotos, lai attīstītu labklājību, tad ekonomika pasaulē izskatītos pavisam citāda. Pienācis laiks par domāt.

Arī komercsabiedrībām būtu ko darīt un tās varētu lieliski attīstīt savu darbu, ja viņām būtu brīvākas rokas. Visi būtu ieguvēji, ja šo procesu pareizi novadītu, bet var arī visu sabojāt. Tāds risks, protams, pastāv. Vēsturē ir daudz piemēru, kad izcilas idejas izkropļotā veidā ieviešot, ir panākts sliktāks efekts nekā bija pirms tam. Piemēram, komunisma idejas pamatā tika izmantota informācija no Lielo Skolotāju dotās Mācības. Bet tā kā tā tika izkropļota, tad rezultātu mēs visi zinām.

Ja Valsts neko nedarīs, es iesaku uzņēmējiem sākt apzināt vienam otru un vienoties par sadarbību “X” stundas gadījumā. Gudras būs tās pašvaldības, kas uzņemsies iniciatīvu un vismaz uz papīra izdomās “X” stundas scenāriju. Protams, vienmēr pastāv iespēja nedarīt neko un cerēt, ka viss nokārtosies pats no sevis. Mums visiem katru dienu un katru brīdi ir divas izvēles – viena mūs tuvina Dievam, bet otra mūs attālina no Dieva. Ja mēs pieņemtu izvēles, kas tuvina Dievam, tad mums nebūtu bažas par “X” stundu, jo pārmaiņas notiktu lēni un nesāpīgi. Tieši attālināšanās no Dieva šo procesu paātrina, ticiet vai nē, bet tā ir patiesība.

Autore: Elvita Rudzāte