Kas ir depresija? 28.01.2014

Jēdziens depresija ir ļoti vispārīgs, to var attiecināt uz veselu virkni stāvokļu. Šiem stāvokļiem savukārt ir dažādi nosaukumi: astēnija, neirastēnija, psihastēnija, apmātība, šizofrēnija, maniakāli depresīvā psihoze u.c. – tātad tie sniedzas no vieglām kaitēm līdz ļoti smagām.

Depresija ir psihisks traucējums, kuru raksturo skumjas, apātija, grūtības sakopot domas un koncentrēties, pastiprināta vai samazināta ēstgriba, pastiprināta miegainība vai bezmiegs, nomāktība un bezcerība, reizēm – pat domas par pašnāvību un mēģinājumi to izdarīt. Dažreiz depresijas simptomi var būt arī smalkāki un grūtāk pamanāmi. Tātad depresijas simptomu ir ļoti daudz. Depresija var radīt iespaidu, ka cilvēkam vienkārši ir drūms skats uz dzīvi. Depresīvam cilvēkam mazinās emocionālo funkciju spektra plašums, zūd dzīves krāsainība, pasaule sāk izskatīties pelēcīga. Depresīviem cilvēkiem zūd interese par sabiedriskām aktivitātēm, un viņi nevēlas tajās iesaistīties. Saviesīgos pasākumos viņi dažkārt jūtas emocionāli atsvešināti, kas vēl vairāk padziļina viņu izolētību. 

Depresijai var būt fizisks pamats (kā neirastēnijas gadījumā), kam pievienojas psihiskas izpausmes. Piemēram, menopauze var reizēm gluži fiziski izraisīt depresiju, bet depresijas pamats var būt arī psiholoģisks, tai par iemeslu var būt attiecības ģimenē vai tā var rasties no ilgām nesaskaņām, no šaubām, nemiera, bailēm utt., kas rada pārgurumu un līdz ar to tonusa krišanos.

Iepazīstināšanu ar dažādiem depresijas skaidrojumiem:   

• Depresijas jēdziens psiholoģijas vārdnīcā ir definēts šādi: depresija (lat. depressio – nospiestība, nomāktība) ir emocionālais stāvoklis, kas izpaužas kā visu praktisko darbību apturēšana un to jēgas zaudējums.
• Depresija ir ilgstoši nomācošs stāvoklis – iekšēju sāpju, vientulības un nomāktības komplekss, kuras ietekmē cilvēks jūtas ļoti slikti.
• Depresija ir psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, drūmums. Depresiju uzskata par jūtu traucējumu, kas ietekmē garīgo, emocionālo, fizisko un sociālo labklājību.
• Depresija ir tāds stāvoklis, kad cilvēks ir apjucis, kad viņš netiek galā ar savu dzīvi, bet toties mēģina labot citu dzīvi. No depresijas izaug sensivitāte (pastiprināts jūtīgums).
• Neirofiziologs par depresiju sauks jebkuru smadzeņu elektrofizioloģiskās aktivitātes samazināšanos, dēvējot to par „kortikālo depresiju”.
• Farmakologs terminu „depresija” attiecinās uz ķīmisko vielu iedarbību, kas mazina orgāna vai sistēmas aktivitāti, saucot tos par „centrālās nervu sistēmas (CNS) depresantiem”.
• Psihologs ar depresiju apzīmē jebkuru normālas psihomotorās aktivitātes vai intelektuālās funkcionēšanas samazināšanos.
• Klīniskajam psihiatram vai citam mentālās veselības profesionālim depresija aptver plašu afektīvo stāvokļu pārmaiņu spektru no ikdienas skumjām un izmisuma līdz psihotiskām epizodēm ar suicīda (pašnāvības) risku.
• Dziednieks ar depresiju saprot stāvokli, kad cilvēks, kas radis visu panākt ar prātu un kuram nav ticības vai pacietības darīt labu savai Dvēselei, nokļūst Dvēseles krīzes stāvoklī. Depresija ir Dvēseles sāpes, kas salauž Garu.

Psihiatru un psihoterapeitu vidū vēl arvien nav vienprātības, kas ir galvenie depresijas izraisītāji. Taču vairākums speciālistu atbalsta domu, ka tās pamatā ir bioloģisko, psihogēno un sociālo faktoru mijiedarbība. Bioloģiskā faktora ietekmi pierāda tas, ka depresijas pacientu bērni no tās cieš biežāk nekā citi – arī tad, ja bērni aug pie audžuvecākiem. Psihogēnie faktori, kas veicina vai nosaka depresijas rašanos, ir nepietiekama vecāku klātbūtne pirmajos dzīves gados, neizsēroti zaudējumi, pārmērīga vainas izjūta. Depresijas attīstību var veicināt arī sociālie faktori, piemēram, bezdarbs, vientulība vai nabadzība.

Savā ziņā nav nekādas atšķirības, vai depresijas cēlonis ir fizisks, mentāls vai garīgs. Depresija ietekmē personību kopumā, un pilnīga atveseļošanās prasa holistisku (vienotu) atbildi. Depresija ir visas dzīves problēma, tā prasa risinājumu, kas attiecināms uz visu dzīvi. No depresijas nav jākaunas, jo tā cilvēkam, kas slimo ar depresiju, ir neatņemama personības nobriešanas procesa sastāvdaļa. Depresija ir kā mācību stunda, kas jāapgūst, lai slimnieka Gars savā attīstībā varētu pakāpties par vienu pakāpienu augstāk.

Autore: Elvita Rudzāte