Kas ir Dzīves likumi? 29.12.2021

Mūsdienās pastāv ļoti daudz likumi, kurus ir apstiprinājušas katrs valsts augstākā vara. Likumu ir tik daudz, ka pat viszinošākie juristi nespēj visus likumus atcerēties un visos orientēties, tāpēc juristi ir sākuši specializēties pa jomām. Likumdošana ir tik plaša un sarežģīta, ka bez juristu palīdzības vairs neiztikt. Jo sarežģītāka likumdošana, jo lielāka birokrātija, jo vairāk nelietderīgi tiek tērēti resursi un lēnāk notiek attīstība, jo birokrātija aptur attīstību.

Sarunās ar kolēģiem no izglītības jomas esam nonākuši pie secinājumiem, ka vadīt izglītības iestādi paliek nevis vieglāk, bet arvien grūtāk. Diskusijā ar izglītības jomas kolēģiem nonācām pie secinājuma – ja iestādei tiktu uzdots ievērot tikai Mozus noteiktos baušļus un iestāde tos censtos ievērot, tad iestāde nestrādātu sliktāk un visticamāk pat labāk nekā tā strādā šobrīd, bet galvenais iestāde strādātu ekonomiski efektīvāk, jo šobrīd tiek tērēti resursi nelietderīgi, piemēram, apmaksājot obligātus kursus darbiniekiem, kuri ne visiem ir nepieciešami tik bieži kā to noteikusi likumdošana. Kāpēc tāds paradokss? Lai izpildītu visas likumdošanā noteiktās prasības, jāpatērē resursi, kurus varētu klasificēt kā nelietderīgi tērētus, jo prasību izpilde bieži ir neloģiska vai nevajadzīga ar mazām elastības iespējām.

Valsts pārvalde ir izvirzījusi mērķi samazināt ierēdņu skaitu, bet patiesībā tā ir neiespējamā misija, jo pieaugot likumdošanas apjomam, nepieciešams arī vairāk ierēdņu, kas pārrauga kā likumdošana tiek ievērota.

Tanī pat laikā pastāv Dzīves likumi, kurus ir noteicis Dievs. Neviens neliek šos likumus ievērot, tomēr ikviens cieš, ja šos likumus pārkāpj. Kas pārrauga Dzīves likumu ievērošanu? Augstākie Spēki, kuriem ir uzticēts šis uzdevums un šo uzdevumu Viņiem uzdod Hierarhija. Augstākie Spēki šo uzdevumu veic bez maksas, kalpojot cilvēcei un dara to ar vislielāko atbildību.

Neviens nevar izsprukt no soda, ja kāds no Dzīves likumiem tiek pārkāpts. Arī tie cilvēki, kas neko nav dzirdējuši par Dzīves likumiem, saņem sodu Tos pārkāpjot, jo likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības (tieši tāpat tas ir laicīgā dzīvē).

Mums jāpakļaujas Dievišķajam Likumam, kas ir visa šī Visuma pamatā un kas ir dots jau šī Visuma radīšanas momentā.

Dievišķais Likums: «Mums ir jāatsakās no vēlēšanās izpaust sevi, savu ego savā dzīvē, mums ir jāizdara viss, kas no mums atkarīgs, lai dotu iespēju Dievam izpaust sevi caur mums.»

Zemākās pasaules pakļaujas Augstāko Pasauļu likumiem. Planēta Zeme ir zemākā pasaule, kur nāk iemiesojumā cilvēki, kam ir jāizprot tās mācības, kuras var izprast tikai uz planētas Zeme. Tāpēc mums, ievērojot valsts likumus, jāpakļaujas Dievišķajam Likumam savā dzīvē. Mums jāpakļaujas Augstākajam Likumam un vienlaikus mēs iegūstam neierobežotu brīvību darboties šī Likuma robežās.

Augstākais Dievišķais Likums sadalās Dzīves likumos un mācībās. Tas ir līdzīgi kā laicīgā dzīvē – Saeimas kārtības rullis, likumi, noteikumi. Augstākā Dievišķā Likuma avots ir Dievs. Avatāri, Pravieši un Sūtņi ir Dzīves likumu nesēji laicīgajā dzīvē. Tie ir Dieva pārstāvji, kas atgādina cilvēcei seno mācību, jo cilvēki aizraujoties ar brīvās gribas spēlītēm, ir aizmirsuši par Dzīves likumu eksistenci un tāpēc tos pārkāpj, jo par tiem vairs neko nezina.

Dzīves likumi netiek mācīti skolā, tāpēc bērni izaug pat neuzzinot, ka eksistē Dzīves likumi. Tikai tad, kad viņi sastopas ar ciešanām, tikai tad viņi sāk meklēt atbildes: “Kāpēc ar mani tā notika? Kāpēc dzīve pret mani tik netaisnīga?” Dzīve pret visiem ir absolūti taisnīga, jo to nosaka Dievišķais Taisnīguma likums, bet tā kā cilvēki neko nav par šo likumu dzirdējuši, tad viņiem šķiet, ka viņi cieš no netaisnības.

No visiem Dzīves likumiem vissvarīgākie ir Atdzimšanas jeb Reinkarnācijas likums un Karmas likums. Ja cilvēki zinātu tikai šos divus likumus, tad pasaulē nebūtu vardarbības un degradācijas, jo visi cilvēki uzņemtos ļoti lielu atbildību par savām izvēlēm, kas savukārt veicinātu cilvēkus mācīties un attīstīties.

Tāpat svarīgi ir zināt arī par citiem Dzīves likumiem, piemēram, par Piesaistes likumu, Piedošanas likumu, Mīlestības likumu, Došanas-ņemšanas likumu, Polaritātes likumu, Mācības likumu, Ticības likumu u.c. Dzīves likumu skaits nav tik liels, tāpēc tos cilvēks spētu atcerēties un ievērot, ja tikai viņš par tiem kaut ko zinātu.

Tie cilvēki, kas ievēro Dzīves likumus, valstij dod lielu labumu, jo viņi strādā daudz un nesavtīgi, nekrāpj valsti un necenšas iedzīvoties uz valsts rēķina. Tā valsts, kas spēs panākt, ka iedzīvotāji vismaz uzzina par Dzīves likumiem, dzīvos labklājībā un spēs tikt galā ar tiem, kas atteiksies ievērot Dzīves likumus. Jo lielāka sabiedrības daļa ievēros Dzīves likumus, jo mazāka vajadzība būs pēc laicīgās dzīves likumiem un pakāpeniski valsts ierēdņu skaits samazināsies. Tas notiks dabiski, jo paši ierēdņi sapratīs kā var dot vislielāko labumu sabiedrībai, piedaloties jaunās iniciatīvās un jaunās uzņēmējdarbības formās.

Tas arī būtu tas mērķis uz ko sabiedrībai vajadzētu tiekties, bet pagaidām, kamēr valsts augstākā vara nav atzinusi Dievišķo Likumu un Dzīves likumus, mēs varam pat necerēt, ka sabiedrība kļūs labāka. Par laimi sabiedrībā jau tagad ir pietiekami daudz cilvēku, kas mēģina uzzināt par Dzīves likumiem un sāk tos ievērot ikdienas situācijās. Jo vairāk būs šādu cilvēku, jo ātrāk sabiedrībā notiks pozitīvas pārmaiņas. Tanī pašā laikā jārēķinās, ka sabiedrībā būs arvien vairāk savtīgu politiķu, kas Dzīves likumus izmantos, lai iegūtu vēlētāju balsis. Sabiedrībai būs jābūt ļoti gudrai, lai spētu izšķirt kas ir kas, ko sauc par Izšķirtspējas mācību.

Visām valstīm Dievs ir devis iespēju izvēlēties – ievērot vai neievērot Dzīves likumus. Visām valstīm būs jāpiedzīvo izdarītās izvēles sekas. Tāpēc ļoti svarīga ir katra indivīda attieksme pret Dzīves likumu ievērošanu un izplatīšanu sabiedrībā. Sāc ar sevi – ievēro Dzīves likumus, tad tie cilvēki, kas tev ir līdzās, arī mācīsies no tava piemēra un tu nemanīsi kā Dzīves likumu ievērošana izplatīsies sabiedrībā.

Tā valsts, kas valstiskā līmenī strādās pie Dzīves likumu izskaidrošanas iedzīvotājiem, sasniegs ātras un pozitīvas pārmaiņas visās jomās. Vai tas nav tas, ko mēs visi vēlamies?

Autore: Elvita Rudzāte