Kas ir ģimenes strīdi? 14.12.2012

Bieži laulātie par savas neveiksmīgās laulības cēloni uzskata nepārtrauktos savstarpējos strīdus. Strīdi savā būtībā nav nekas slikts. Nav jābaidās no strīdiem. Ne velti ir teiciens: „Kas ķīvējas, tas mīlējas”. Šis teiciens nozīmē – kas prot strīdēties, tas prot arī mīlēt. Tikai strīdā partneri nedrīkst apvainot vai pazemot. Kas to neprot, tas sēj nesaticību, bet tad vairs nav tālu no kautiņa. Nav jābaidās no strīdiem, ir jābaidās no nesaticības. Atšķirība starp strīdu un nesaticību ir prasmē vai neprasmē vadīt savas dusmas. Kas dusmas atbrīvo ar domu spēku, tas nekad nenoved strīdu līdz nesaticībai. Ja viens no laulātajiem spēj pateikt: “Cik labi, ka viņam ir tādi trūkumi! Ja to nebūtu, kur es liktu savus labos tikumus?”, tad arī otrs domās tāpat. Viņi veido stabilu ģimeni.

Ģimenes strīdi savā būtībā ir laulāto viedokļu nesakritība jeb dažādi viedokļi. Pasaulē nav viena absolūti pareizā viedokļa, vienas vienīgās patiesības, izņemot Dievu. Visi viedokļi ir relatīvi un atspoguļo tikai vienu redzamo šķautni vai daļu no kopainas. Piemēram, iztēlojieties, ka telpā, kurā atrodaties jūs un citi cilvēki, un visiem ir  aizsietas acis, ieved ziloni. Jums tiek dots uzdevums, taustot ziloni ar aizsietām acīm, raksturot dzīvnieka izskatu. Viens no jums stāv pie kājas, tausta to un saka, ka zilonis ir masīvs un garens. Otrs cilvēks stāv pie ziloņa auss un saka, ka zilonis ir plakans kā pankūka. Trešais cilvēks stāv pie astes un saka, ka zilonis ir ļoti tieviņš kā ķirzaka utt. Visiem ir sava taisnība, jo satausta tikai ziloņa vienu daļu. Neviens no viņiem neredz ziloni kopumā, tāpēc ziloņa raksturojums ir nepareizs, tomēr atsevišķu daļu apraksts ir pareizs. Tāpēc strīdoties vienmēr atcerieties, ka jūsu viedoklis atspoguļo tikai daļu patiesības, jo nav iespējams visu patiesību redzēt pilnībā. To redz tikai Dievs. Tāpēc es lekcijās un rakstot šos rakstus atkārtoti uzsveru, ka paužu tikai savu viedokli, apzinoties, ka nevaru redzēt visu pilnībā. Tik, cik Dievs man ir ļāvis apjaust, tik daudz varu jums pastāstīt.

Sai Baba konfliktu cēloni skaidro šādi: „Visu konfliktu, domstarpību un naida pamatcēlonis ir savstarpējās sapratnes trūkums. Tāpēc cilvēki cits ar citu nevar sadzīvot. Saticība kļūst iespējama tikai tad, kad pastāv savstarpēja sapratne. Mūsdienās daži domā, ka sākumā ir svarīgāk iegūt materiālo nodrošinājumu, tikai pēc tam domāt par cilvēku savstarpējo sapratni, bet tas nav pareizi. Vispirms vajadzīga savstarpējā sapratne, kas atvieglo kopdzīvi. Piemēram, ja starp vīru un sievu valda pilnīga savstarpējā sapratne, sieva neiebildīs, ja vīrs vēlu pārradīsies no darba. Viņa žēlos viņu un jutīs tam līdzi. Ar rūpēm un mīlestību viņa pienesīs vīram tasīti kafijas. Ja starp vīru un sievu ir kaut mazākā nesapratne, tad vīra aizkavēšanās darbā pat par 5 minūtēm var novest pie „pilsoņu kara” mājās. Kāpēc? Savstarpējās nesapratnes dēļ sieva nevar ar to samierināties. Tā liks viņai uzdot vīram jautājumus: „Kur tu līdz šim biji? Kur tu gāji? Ar ko kopā tu pavadīji laiku?” un tamlīdzīgi. Tāpēc savstarpējā sapratne ir ļoti nepieciešama normālai kopdzīvei. Ja mēs to apzinātos, mēs veiksmīgi varētu atrisināt daudzas mūsdienu sabiedrības problēmas.”

Ja partneri strīdas, strīdu neuzkurinot un nepazemojot viens otru, tad strīds pēc kāda brīža norimst, un abas puses nelabprāt, bet tomēr atzīst, ka mazliet jau taisnība bijusi arī strīda partnerim. Tas nozīmē, ka partneri savā attīstībā ir pakāpušies pakāpi augstāk. Pozitīvi ir tas, ka strīdos notiek attīstība. Attīstība notiek brīdī, kad esi atzinis, ka strīda partnerim ir bijusi daļēja taisnība. Šī nelielā daļiņa taisnības, ko atzīstat pretējā viedoklī, ir tā, kas jūs attīsta. Jums ir jāsaprot, ka tikai viedokļu dažādībā var dzimt labākās idejas, bet laulībā tikai strīdoties jūs uzzināt vairāk par laulības mācību stundu. Tie laulātie, kuri nestrīdas nemaz, riskē apnikt viens otram, jo viņu starpā nenotiek attīstība. Jūs droši vien esat dzirdējuši par laulībām, kuras vairāk nekā 20 gadus ir bijušas laimīgas, bez strīdiem, bet te pēkšņi viens no laulātiem pamet ģimeni un aiziet pie cita partnera, parasti raksturā pavisam pretēja cilvēka. Tā tas notiek, ja laulībā starp partneriem nav garīgās attīstības un, lai cik paradoksāli tas neizklausītos, strīdi, ja tie nav pazemojoši, veicina laulāto garīgo attīstību.

Autore: Elvita Rudzāte