Kas ir godīgums? 29.01.2015

Kāds portāla domātājs.lv lasītājs lūdza sniegt skaidrojumu kustības PAR TIKUMĪBU kodeksa punktiem. Es apsolīju to pakāpeniski veikt un šodien vēlos pakavēties pie jēdziena “godīgums”. Kodeksa 5.punktā ir teikts: “Es izvēlos godīgumu, taisnīgumu un patiesīgumu, tikumisku tīrību, vienkāršību un pieticību sabiedriskajā un personīgajā dzīvē.”

Domājot par vārdu “godīgums”, kā es saprotu un izjūtu šo vārdu, apsvēru dažādas dzīves situācijas kā vārds “godīgums” izpaužas dzīvē. Bērni parasti saka ko domā neatkarīgi no tā vai tas ir pareizi vai nepareizi, jo viņi nezina kā ir pareizi, tāpēc saka tā kā ir, necenšoties izpatikt. Piemēram, bērns vecākiem pasaka, ka viņš mājas darbu matemātikā izpildīja, norakstot to no klases biedrenes. Vai bērns šajā situācijā bija godīgs? Manuprāt bērns šajā situācijā bija atklāts, bet ne godīgs. Kāpēc? Vārda godīgs sakne ir gods. Tāpēc mums uz šo vārdu ir jāpaskatās no tā nozīmes puses, kas tad ir gods?

Latviešu tautas dziesmās vārds gods parādās sekojoši:

Godīgāmi meitiņāmi,
Tām Laimiņa kroņus pin;
Kas bij kāda negodīga,
Tai no ērkšķiem darināja.

Mīļa Māra meitu dēļ,
Sēd lielā sirdēstā:
Cita meita tura godu,
Cita godu neturēja,
Cita godu saminuse
Pa savām kājiņām.

Mīļa Māra rotā
Pa nama jumtu,
Meitiņu godiņu
Lūkodama:
Vaj skaidras istabas,
Vaj skaidri trauki?
Gan skaidras istabas,
Gan skaidri trauki.

No tautas dziesmām kļūst skaidrs, ka gods ir vērtība, kuru var zaudēt nepareizi rīkojoties jeb citiem vārdiem, veicot netikumīgu darbību, kas ir pretrunā morāles principiem. Arī bērns, kas vecākiem atzīstas, ka mājas darbu ir norakstījis no klases biedrenes jūtas neērti, jo saprot, ka viņa rīcība nav bijusi godīga (tā nedrīkstēja darīt), viņa mājas darbā atspoguļotās zināšanas nav patiesas un saņemtā atzīme neatspoguļo viņa zināšanas, bet gan viņa klases biedrenes zināšanas. Šajā gadījumā bērns ir bijis atklāts, kas arī ir pozitīva īpašība, kā arī viena no godīguma šķautnēm jeb morāles prasībām.

Godīgums ir domas, vārdi un rīcība atbilst morāles prasībām, tie ir patiesi, tikumīgi, atklāti, atbildīgi un apzinīgi.

Māte Terēze ir teikusi: “Godīgums un atklātība padara tevi ievainojamu, bet esi godīgs un atklāts tik un tā!”

Kāpēc Māte Terēze saka, ka godīgums padara tevi ievainojamu? Kā godīgums var ievainot cilvēku? Piemēram neticīgie cilvēki ļoti uzbrūk ticīgajiem, sakot, ka tie manipulē ar cilvēkiem, iestāstot, ka Dievs eksistē. Ticīgajam ir sāpīgi dzirdēt apgalvojumus, ka Dieva nav, bet vēl sāpīgāk, ka viņš ar savu ticību manipulē ar citiem cilvēkiem. Ticīgā cilvēka gods ir aptraipīts, bet tas nenozīmē, ka viņš nav godīgs.

Cits piemērs, plašsaziņas līdzekļi izplata nepatiesu informāciju, kas apkauno cilvēku. Cilvēks cenšas attaisnoties, bet viņam pilnībā vairs neviens netic, jo neviens īsti nezina kā bija patiesībā un viņa gods ir aptraipīts ar nepatiesu informāciju. Tomēr viņš Dieva priekšā paliek godīgs, jo Viņš zina kā bija patiesībā un tas arī ir pats galvenais. Tāpēc viedi cilvēki māca, ka nevajag tērēt savu enerģiju, lai kādam pierādītu, ka tu esi godīgs. Tāpat visi tev neticēs. Svarīgākais ir būt godīgam pašam pret savu sirdsapziņu, kur mājo Dievs.

Tātad svarīgi cilvēkam ir būt godīgam Dieva priekšā, ievērojot Dievišķos dzīves likumus un cilvēciskās vērtības. Tas, ka tumsas spēki pret šādu cilvēku obligāti noorganizēs apmelojumu kampaņu, tas ir neizbēgami un zināmā mērā vēl viens pierādījums, ka cilvēks ir godīgs, jo tumsas spēki netērē savu tumsas enerģiju nelietderīgi. Tumsas spēki tērē savu tumsas enerģiju tikai, lai cīnītos ar Gaismas enerģiju un iznīcinātu tos, kas iet Gaismas ceļu. Ja cilvēks veiks kādas pretdarbības, tas jau liecinās, ka cilvēks cīnās par savu godu, bet par godu nav jācīnās, jo tādā veidā tiek tērēta Dievišķā Gaismas enerģija. Godīgums ir cilvēciskā īpašība, kas ir jāievēro savās domās, vārdos un rīcībā.

Tāpēc musulmaņu terora akti nav attaisnojami kaut arī viņi cīnās par sava garīgā līdera godu. Muhameds nekad nav aicinājis aizstāvēt Viņa godu ar atriebību. Tā notiek tikai tāpēc, ka ne visi musulmaņi pareizi izprot jēdzienu “gods”.

Kā cilvēks jūtas, kad viņa domas, vārdi un rīcība atbilst morāles principiem? Cilvēks jūtas mierīgs un laimīgs, jo viņš ir sasniedzis augstu apziņas līmeni. Tikai cilvēks ar augstu apziņas līmeni spēj ievērot Dievišķos dzīves likumus un cilvēciskās vērtības. Cilvēku, kurš ir godīgs, nevar nomelnot. To var izdarīt sabiedrības acīs, bet to nevar izdarīt paša cilvēka sirdī, jo viņš pret apmelotājiem izjūt līdzcietību un līdzjūtību, un saprot, ka šie cilvēki vienkārši nesaprot, ko dara. Viņš neizjūt dusmas un naidu, jo šīm cilvēciskajām īpašībām nav vairs vietas viņa apziņā.

Godīgums ir ļoti augsts tikums un nav viegli sasniegt to augstāko pakāpi, bet Dievs ir pacietīgs. Viņš gaida, kad mēs sasniegsim katra tikuma augstāko pakāpi, zinot, ka to nav iespējams izdarīt īsā laika sprīdī. Mums ir dota dzīve, lai mēs garīgi attīstītos un pēc tam nākamā dzīve, lai turpinātu iesākto un tad atkal nākamā dzīve, lai turpinātu iesākto utt. Svarīgi ir virzīties uz priekšu pretī Dievam. Kādam tas izdodas ātrāk, kādam lēnāk, bet Dievs visus sagaida, Viņš ir tik pacietīgs un mīlošs.

Kad lasīju Svētās Terēzes no Avilas grāmatas, tad viņa bieži uzsvēra, ka viņa ir bijusi liela grēciniece un nesaprot kā Dievs varēja viņai dāvāt tādas žēlastības. Dievs īpaši mīl grēciniekus, kas ir izrāvušies no tumsas spēku rokām un dodas pie Viņa, tāpēc arī Viņš dāvā tik daudz žēlastības cilvēkiem, kuri kādreiz ir pieļāvuši daudz kļūdas, nomelnojuši Dievu un bijuši neticīgi. Dievs piedod pilnīgi visu, ja tikai redz, ka cilvēks savas kļūdas ir izpratis, nožēlo un vairs neatkārto, ja tikai redz, ka cilvēks sāk izzināt un ievērot Dievišķos dzīves likumus un cilvēciskās vērtības.

Godīgums ir tikai viena cilvēciskā īpašība no pozitīvajām cilvēciskajām īpašībām, kuras mums ir jāizprot un jāievēro praksē, bet šī īpašība ir ļoti svarīga, tāpēc tā tiek izcelta kustības PAR TIKUMĪBU kodeksā.

Autore: Elvita Rudzāte