Gunta jautā: Dzīvē nākas satikties ar dažādiem cilvēkiem. Ar citiem saruna norit viegli, ar citiem problemātiski. Tāpat ir ar humoru, ar
jokiem. Citi cilvēki saprot, citi pat apvainojas un meklē zemtekstus, ir aizdomīgi, analizē. Esmu novērojusi, ka tie cilvēki, kas saprot
humoru, paši jokojas, smejas, ir priecīgi, bet tie cilvēki, kas jokus nesaprot, ir dusmīgi, nīgri. Sakiet, lūdzu, kas ir humora izjūta? Kas raksturo cilvēku, kuram ir humora izjūta un kuram nav. Kāda nozīme un cik liela jēga mūsu dzīvē ir tam, ka cilvēks saprot jokus?
Elvita Rudzāte atbild: Iedziļinoties humora izjūtā un mēģinot to izjust, sapratu, ka veselīga humora izjūta ir spēja paraudzīties uz slikto ar mīlestību. Tā gluži nav pozitīvā domāšana, jo pozitīvā domāšanā sliktajā tiek meklēta labā puse. Humors labo pusi nemeklē, viņš vienkārši ar smaidu pieņem slikto.
Tomēr ir tā saucamais melnais humors, kas izjokoto sāpina. Tā vairs nav spēja paskatīties uz slikto ar mīlestību, tas ir savs veids kā izkliegt neapmierinātību jeb dusmas. Tāpēc melnā humora teicējiem ir apdraudēta veselība, var būt pat vēzis.
Ja cilvēks ir atvērts piedošanai, mīlestībai, tad viņš pats labprāt veselīgi pajoko ar kolēģiem un tuviniekiem, tos neaizvainojot. Tomēr nevar teikt, ka humors neiepriecina cilvēkus, kuri ir neapmierināti ar dzīvi. Mēs zinām, ka smiekli ir C vitamīns, tāpēc interesanti humora raidījumi, spēj radīt pozitīvas emocijas arī grūtsirdīgā un nelaimīgā cilvēkā. Tas, kas vienam šķiet interesants, otram garlaicīgs. Tas ir atkarīgs no cilvēka apziņas līmeņa. Cilvēkam ar augstu apziņas līmeni patiks vieds humors, caur kuru cilvēks gūst kādu gudru dzīves atziņu. Cilvēkam ar zemāku apziņas līmeni patiks brutāls humors, piemēram, TV ir raidījums, kur rāda kā kāds neveiksmīgi krīt un citi par to smejas. Man vienmēr ir licies dīvaini, ka tas cilvēkiem sagādā smieklus. Protams, no malas kritiens izskatās komisks, bet dažkārt viņš ir tik sāpīgs…
Tas ir liels talants jokot tā, lai cilvēkam parādītu, ka tas par ko viņš pārdzīvo, nav pārdzīvojuma vērts. Piemēram, labs humorists var ļoti interesentā veidā pasmieties par lieko svaru, liekot aizdomāties cilvēkiem, kurus šī problēma satrauc – izprast, ka dzīvē nav nekā tāda par ko būtu jāpārdzīvo. Bet šādu pozitīvu efektu var panākt tikai vieds humorists. Ar zemu apziņas līmeni humorists tā pasmiesies par “resniem cilvēkiem”, ka tie, kuriem būs liekais svars sāks to ļoti pārdzīvot. Tāpēc kurš katrs nemaz nedrīkst jokot un tā arī ir, manuprāt, galvenā atslēga, kāpēc daži pēc jokiem apvainojas. Tātad, ja cilvēks apvainojas pēc joka, tas nozīmē, ka jokotājs to nav veicis pietiekami gudri. Joks nevis ir veicinājis paskatīties uz dzīvi ar smaidu, bet gan pastiprinājis kādu sāpīgu vietu. Nav viegli atrast pie katra cilvēka atslēgu, lai cilvēku iepriecinātu, tāpēc jau kopš senām dienām ir pastāvējuši klauni un “jokupēteri”, bet ļoti labus panākumus guva tika retais klauns vai “jokupēteris”, jo tikai dzīves gudriem klauniem izdodas sajust cilvēkus un izprast, kas viņus patiešām varētu iepriecināt un nevis apbēdināt. Tikai dzīves gudrs klauns caur joku liks cilvēkiem aizdomāties par kādu dzīves gudrību.
Otrs svarīgs aspekts ir jokdara enerģētika jeb emocionālais stāvoklis. Dzīve būtu garlaicīgāka, ja cilvēki savstarpēji nejokotos, tomēr ir svarīgi to darīt ar mīlestību. Ja joks tiek teikts ar mīlestību, pat, ja vārdi nebūs pietiekami veiksmīgi izraudzīti, tad joks otru cilvēku neaizvainos. Jokojot mēs nododam otram cilvēkam savu enerģētiku. Ja mēs paši par kaut ko dusmojamies un joku izmantojam tikai kā savu aizsegu, tad joks visticamāk otru cilvēku aizvainos, jo jokojot tiks nodota negatīvā enerģija. Tāpēc vienmēr, ja vēlaties pajokoties, padomājiet kādā emocionālā stāvoklī esat, vai jokojot nodosiet pozitīvo vai negatīvo lādiņu.
Sociālais uzņēmums “DVĒSELES MIERS” aicina piedalīties sevis dziedināšanas programmā “GARĪGĀ PRAKSE – MANA IKDIENA” attālināti, reizi nedēļā, svētdienās, no 2024.g. no 27. oktobris – 8. decembris, plkst.19.00-21.00. Vislabākais palīgs cilvēkam ir cilvēks pats sev. Ikdienā strādājot ar Lasīt vairāk …