Kas ir īsts Cilvēks? 23.05.2013

Man Skolotājs Avatārs Šri Satja Sai Baba īstu Cilvēku raksturo šādi: „Īsts Cilvēks ir tāds, kura domas, vārdi un darbi ir harmonijā. Jāsaka tas, ko domā, un jādara tas, ko saka. Šo triju vienotība nozīmē patiesu cilvēciskumu. Patiesībā cilvēks pats ir Dievs. Cilvēks kļūst par īstu Cilvēku vienīgi tad, kad ir īstenojis savu Dievišķību. Tad viss, ko viņš darīs, būs pilnīgs.”

Kad es izlasīju Sai Babas skaidrojumu par īstu Cilvēku, sāku domāt -vai es esmu īsts Cilvēks? Man jāatzīst, ka es vēl sevi neuzdrošinos saukt par īstu Cilvēku. Pagaidām esmu cilvēks, kurš tiecas kļūt par īstu Cilvēku. Atšķirība starp cilvēku un īstu Cilvēku ir tāda, ka cilvēks dzīvo ar vēlmēm, tiecoties pēc varas, naudas, statusa sabiedrībā, ķermeņa skaistuma, kultūras līmeņa. Sai Baba uzskata, ka tiekšanās pēc varas, naudas, statusa sabiedrībā, ķermeņa skaistuma, kultūras līmeņa ir bezjēdzīga, jo tas bez pēdām aiziet nebūtībā. Sai Baba norāda: „Cilvēks bez Dieva – tas nav cilvēks. Dievs bez cilvēka vienmēr ir Dievs.” Ko nozīmē Sai Babas vārdi? Cilvēks, kurš pēc izskata līdzinās cilvēkam, vēl nav īsts Cilvēks. Viņu par tādu varēs saukt, kad būs apzinājies savu Dievišķumu, kad būs harmonijā ar sevi, atbrīvojies no sliktajām īpašībām, kad aptvers, ka Dievs ir Viens, ka pats ir daļa no Dieva. Svētos cilvēkus var uzskatīt par īstiem Cilvēkiem, jo viņi neko nedara bez dziļa pamatojuma. Viņi nekad neizteic liekus vārdus, viss, ko viņi dara un runā, nes sevī dziļu garīgu jēgu.

Sai Baba saka: „Cik tu pats esi tuvu Dievam, tik tuvu Dievs ir tev. Tas, kas saprot, ka Dievs ir visur esošs, tas arī apzinās, ka Dievs ir viņam tik tuvs kā neviens cits un viņš galu galā nav nekas cits kā pats Dievs. Izproti un pieņem ļaužu brālību un Dieva tēvišķību. Kalpo visiem pašaizliedzīgi un ar mīlestību. Centies saprast, ka viss ir Viens.”

Es domāju, ka mēs visi apzināti vai neapzināti vēlamies kļūt par īstiem Cilvēkiem, bet kas tad mums traucē par tādiem kļūt? Sai Baba atbild: „Cilvēks ir Dievišķo gudrību un svētuma īpašnieks, bet Dievišķā gudrība un svētums netiek sajusts, neskatoties uz garīgajām praksēm, stingru askētismu un labiem darbiem. Cēlonis tam ir prāts, kas ir „izmircis” egoistiskajās un īpašnieciskajās noslieces. Tikai tad, kad šis „mitrums” būs saulē izžuvis, dzīve kļūs apgaismota. Cilvēks šodien labi pārzina augstākās tehnoloģijas, bet viņam nav zināšanu pašam par savu dabu. Kāds labums no visām citām zināšanām, ja viņš nevar atbrīvoties no savām sliktajām īpašībām un iepazīt pats savu dabu? Sasniegumi un mantas nenesīs viņam labumu. Tikai tikumīga dzīve var glābt cilvēku.”

Gan Sokrats, gan citi filozofi, gan dziednieki, gan psihologi un vienkārši viedi cilvēki apgalvo, ka cilvēkam nepieciešams izzināt pašam sevi. Kad kopā ar partneriem dibinājām „Sokrata tautskolu”, mūsu sapnis bija, lai šajā skolā cilvēki varētu iegūt zināšanas sevis izzināšanai, lai vēlāk spētu paši sev palīdzēt. Iepazīstoties ar Sai Babas Dievišķajām gudrībām, sapratu, ka arī Sai Baba kā pašu būtiskāko uzsver cilvēka nepieciešamību vispirms izzināt pašam sevi. Tikai  pēc tam citu zināšanu apguve viņam palīdzēs dzīvot labāku dzīvi. Sai Baba par mūsdienu cilvēkiem saka: „Nav jomas pasaulē, kuru nebūtu sākuši pētīt zinātnieki, bet patiesību paši par sevi viņi līdz šim vēl nav sapratuši. Ko dod zināšanu kalni, ja tu nezini, kas tu esi? Tāpēc ir svarīgi izzināt pašam sevi. Katram ir jāiepazīst sava daba, jāapzinās savi iekšējie spēki un apziņas darbība. Cilvēkā ir visi spēki un visu veidu enerģijas. Viņa iekšienē ir visjaudīgākais magnētiskais spēks. Ļoti nožēlojami, ka cilvēks, kuram piemīt tādi spēki, uzskata sevi par vārgu radījumu. Starp matēriju un enerģiju nav starpības. Viena paslēpta otrā, kā koks sēkliņā. Mums netrūkst spēku. Dievs mums ir iedalījis spēkus, bet mēs tos novirzām nepareizā virzienā. Katra cilvēciska būtne ir apgādāta ar Dievišķu enerģiju, kuru vajag pareizi lietot. To nepieciešams lietot labiem mērķiem – saskaņā ar sirdsapziņas norādījumiem. Kad sirdsapziņa ir apmierināta, enerģija ir iesvētīta. Šodien cilvēks nelietderīgi tērē Dievišķo enerģiju, izmantojot to egoistiskās interesēs. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka darbības un laiks ir svētīts. Dievs ir visuvarens. Tāpēc vēršanās pie Dieva ar lūgšanām – tas ir lūgums par to, lai Viņš sargā jūs no nepareizām darbībām.”

Mēs domājam, ka sevi pazīstam, bet patiesībā mēs ļoti maz par sevi zinām. Diemžēl mums šīs zināšanas skolā nemāca, tāpēc mums pašiem tās ir jāapgūst, lasot garīgās attīstības grāmatas vai klausoties dažādas lekcijas, vai piedaloties citās garīgajās praksēs. Nav daudz cilvēku, kuri ir sapratuši, kā būtu jādzīvo un jādomā, lai varētu kļūt par īstu Cilvēku. Tāpēc Sai Baba skaidro īsta Cilvēka būtību: „Cilvēks ir neparasta būtne. Viņš ir Kosmiskās Dievišķās Apziņas iemiesojums, bet apmaina Dievišķuma dārgakmeni pret sīkām baudām. Tas ir ļoti nepareizi. Tas, kurš ir apzinājies savu Dievišķumu, iekļaujas Dievišķajā darbībā. Šai transformācijai jānotiek cilvēka pasaules uzskatos. Cilvēkam ir jāpārvar prāts un jāiegūst veseluma stāvoklis. Tas ir pilnīgs cilvēciskās būtības sasniegums, no kura rodas svētlaime.”

Lai mēs labāk izprastu, ko nozīmē iegūt veseluma stāvokli, kas sniedz svētlaimes izjūtu, mums labāk jāizprot cilvēka uzbūve, kuru Sai Baba skaidro šādi: „Cilvēku aptver pieci apvalki: Barības apvalks, Dzīvības enerģijas apvalks, Mentālais (prāta) apvalks, Augstākās gudrības apvalks un Svētlaimes apvalks. Fiziskais ķermenis tiek uzturēts ar pārtiku, tāpēc to sauc par raupjo ķermeni. Nākamais ir smalkais ķermenis, kas sastāv no trīs apvalkiem – dzīves spēka, prāta un veseluma apziņas. Smalkais ķermenis ir gan visu baudu, gan nepatikšanu, ko izjūt cilvēks, pamatā. Visa cilvēka pieredze pamatojas uz šo smalko ķermeni. Tālāk nāk augstākais Svētlaimes apvalks. Tas ir visa kosmosa pamats. Kosmisko Apziņu, kas ir ķermeņa apvalkā, sauc par ķermenisko apziņu. Tas nozīmē, ka pat raupjajā ķermenī pastāv apziņa. Apziņa ne tikai pauž dzīvības sākumu, bet arī kalpo par pamatu dzīves spēkam. Trešā ir Gara apziņa, kas apgaismo prātu. Ceturtā ir veseluma apziņa. Tā ir visa kosmosa pamats. To sauc par visur esošo Kosmisko Apziņu. Tīrais Dievišķais „Es” ir visu spēku avots. Tas ir neierobežotas gribas iemiesojums. Šis spēks aizsargā kosmosu.  

Cilvēka ķermenis ir kā jaudīgs ģenerators, arī visi tā locekļi ir savdabīgi ģeneratori. Ķermenis pastāvīgi nodrošina stabilu strāvu. Viss, kas ir cilvēkā, ir Dievišķā enerģija. Šodien zinātnieki ir veikuši vairākus eksperimentus, lai attiecībā uz matēriju un enerģiju pārliecinātos par Einšteina apgalvojuma patiesumu. Viņi ir nonākuši pie tāda paša secinājuma: enerģiju nevar ne radīt, ne iznīcināt. Ņūtonam arī bija līdzīgi uzskati. Viņš visu savu dzīvi veltīja pievilkšanās spēku izpētei. Viņš saprata, ka gravitācijas spēku nevar iznīcināt. Viņam nav noteiktas rašanās un noteikšanas vietas. Ņūtons ar lielu rūpību pētīja šo Dievišķo enerģiju. Viņš bija liels zinātnieks, kurš atklāja gravitācijas spēku, kas ir saistīts ar Zemi. Kā viņš to atklāja? Pievilkšanās spēku aspektus viņš atklāja visur, kur vien skatījās. Viņš redzēja „magnētisko” spēku visur, viņš tā arī nonāca pie secinājumiem, ka šī enerģija nevarēja tikt izveidota vai iznīcināta, lai kas tas arī nebūtu. Tomēr tā var pārveidoties no vienas formas citā. Piemēram, magnētiskā enerģija var tikt pārveidota elektriskajā enerģijā, bet tā savukārt gaismas enerģijā. Kaut arī sākotnējā magnētiskā enerģija var tikt pārveidota jebkura tipa enerģijā, pati tā saglabā savu sākotnējo būtību. Tā var mainīt savu intensitāti – izzust un pieaugt pēc nepieciešamības. Tā mainās visu laiku, bet nekad nepazūd pavisam. Kamēr Zeme eksistē, magnētiskais spēks saglabājas. Zeme pievelk mūsu soļus, mūsu redzi un mūsu dzirdi.

Kad cilvēks piedzimst, viņam nav nekādu vēlmju. Šajā laikā viņš ir tīrā pirmreizējā stāvoklī. Viņš ir mierīgs un harmonisks. Viss cilvēka ķermenis ir piepildīts ar Dievišķo enerģiju. Senais cilvēks bija tik tīrs, ka tad, kad viņš pieskārās kādam priekšmetam, tas viņam pielipa klāt. Cik lielā mērā pieauga cilvēka vēlmes, tik pat lielā mērā tika nogalināts viņa Dievišķais spēks. Jums nevajag ļoti dziļi aizdomāties, lai saprastu šo koncepciju. Jūs varat to pārbaudīt  tūlīt pat: jums taču ir dažas vēlēšanās? Pieņemsim, ka jums ir desmit vēlēšanās, un jūs gribat, lai tās visas piepildās. No šīm desmit vēlmēm trīs atmetiet pilnībā. Jūs varēsiet sajust starpību enerģijā, kas plūst caur jūsu ķermeni. Uzlabosies arī Jūsu atmiņa. Viedi cilvēki varēja atcerēties un izstāstīt senus notikumus. Iemesls tam – viņiem bija ļoti maz vēlēšanos. Viņi slavināja Dievu kā astoņu neatņemamu īpašību iemiesojumu. Dievs ir skaņa, kustība, nesatricināmība, gaisma, runa, mūžīgā svētlaime, ilūzija un bagātība.”

Citiem vārdiem sakot, ja cilvēks apzināsies savu Dievišķumu, savas Dievišķās enerģijas spēku un atbrīvosies no savām vēlmēm, pārvēršot tās nepieciešamībā, tad cilvēks varēs kļūt par īstu Cilvēku. Mūsu uzdevums, dzīvojot pasaulē, ir pildīt mūsu pienākumus, izmantojot ķermeni un prātu kā instrumentu. Mums ir jāsaprot, kāds labums ir no mūsu pasaulīgās eksistences – kāpēc tad mēs esam piedzimuši. Tas ir jāizprot ar piecu elementu starpniecību – zemi, ūdeni, uguni, gaisu un ēteru, jo galu galā mēs savienosimies ar tiem.

Autore: Elvita Rudzāte