Izglītības vērtība 16.10.2013
Mans Skolotājs Avatārs Šri Satja Sai Baba ir teicis, ka izglītībai ir trīs aspekti: 1) tā attiecas uz zināšanām par ārējo pasauli, t.i., laicīgās un zinātniskās informācijas uzkrāšana; 2) cilvēka pārveidošana, t.i., rakstura audzināšana; 3) paša cilvēka iepazīšana, un pats labākais iepazīšanas objekts – tas ir pats Cilvēks! Mūsu izglītības sistēma ir ļoti orientēta uz pirmo izglītības aspektu – ārējās pasaules izzināšanu, pārāk maz uz otro aspektu – cilvēka rakstura audzināšanu, bet pavisam minimāli tā velta laiku sevis izzināšanai. Sokrata tautskola un citas garīgās attīstības iestādes ir tās, kas šo robu izglītības sistēmā mēģina aizpildīt, bet tas nav viegli, jo ir jāsastopas ar noraidošu attieksmi no ierēdņu puses. Palīdzība no valsts puses labprāt tiek sniegta ārējās pasaules pētīšanai, bet minimāli paša cilvēka rakstura mainīšanai un izzināšanai. Sai Baba māca: „Izglītība bez audzināšanas nav patiesa. Audzināšana palīdz cilvēkā atklāt viņa slēpto Dievišķumu. Katrā cilvēciskajā būtnē ir paslēptas mūžīgās vērtības – Patiesība, Tikumība, Miers, Mīlestība un Nevardarbīgums. Izglītībai ir jāveicina šo vērtību izpausme. Izpausme nozīmē to īstenošanu darbībā. Cilvēks ir trīs īpašību (dēmonisko, dzīvniecisko, cilvēcisko) izpausme. Dēmoniskās īpašības ir pilnībā jāiznīcina, dzīvnieciskās īpašības ir jākontrolē, cilvēciskās īpašības jāattīsta. Tieši cilvēciskās īpašības ļauj sasniegt Dievišķumu.” Atgādināšu, ka Sai Baba ar dēmoniskajām īpašībām saprot negatīvās īpašības, piemēram, dusmas, naids, skaudība, lepnība u.c.; ar dzīvnieciskajām īpašībām viņš saprot seksuālās un citas vēlmes, bet ar cilvēciskajām īpašībām viņš saprot cilvēciskās vērtības – Patiesību, Tikumību, Mieru, Mīlestību un Nevardarbīgumu.
Sai Baba par izglītības vērtību saka: „Izglītība ir Dievs. Tajā nav defektu, bet tās izmantošana ir atkarīga no prāta dabas. Ja prāts ir tīrs, tad izglītība atnesīs gudrību un garīgo atmodu. Piesārņots prāts liek jums izmantot izglītību savtīgos mērķos. Izglītība cilvēcisko vērtību jomā nozīmē to pielietošanu praksē, to pārvēršanu praktiskajā darbībā. Zināšanām jābūt pārvērstām prasmēs un meistarībā, tikai tad izglītība būs efektīva un noderīga. ”
Man ir divas augstākās izglītības, esmu mācījusies dažādos kursos gan Latvijā, gan ārvalstīs, varētu teikt, ka man ir bijusi iespēja iegūt ļoti labu izglītību, bet tikai pēdējos gados esmu nonākusi pie atziņas, ka es patiešām mācos. Tagad es vairāk mācos pašmācības ceļā, lasot daudz garīgās literatūras. Tā kā lasu lekcijas citiem, man jābūt ir labi informētai. Es vēl nevaru lepoties, ka esmu ļoti zinoša, bet es dalos ar tām zināšanām, kuras esmu apguvusi un izmēģinājusi praksē. Tieši Sai Babas grāmatas man atvēra plašāku redzējumu par Dievišķo pasauli, bet arī es varu teikt to pašu, ko atzina Sokrats – jo vairāk es uzzinu, jo vairāk es saprotu, ka vēl neko nezinu, bet tas mani neattur iet uz priekšu. Tas manī rada interesi par dzīvi, jo es saprotu, ka man vēl daudz kas jāuzzina par sevi un pasauli.
Sai Baba par mūsdienu izglītību saka: „Moderno izglītību nevar saukt par izglītību šī vārda patiesajā nozīmē. Kāds labums ir no intelekta, ja cilvēkam trūkst atšķiršanas spēju, kam derīgas zināšanas, ja tās nav padziļinātas, t.i., ja nav aptverta to garīgā jēga, lai būtu pareizi izmantojamas praksē. Patiesa izglītība ir tāda, kas attīsta mīlestību un liek labi izturēties pret citiem. Modernā izglītība attīsta tikai prātu, bet ne tikumus. Kāds labums no izglītības, ja tā cilvēkam neiemāca tikumību? Modernā izglītības sistēma ir daudzkārt pārveidota, bet pārmaiņas nav devušas reālu rezultātu. Vispirms ir jāpārveido cilvēka prāts, tad pārveidosies visa pasaule, jo prāts ir visas pasaules pamats.
Pasaule ir piecu elementu – zemes, ūdens, uguns, gaisa un ētera – izpausme. Ne studenti pieliek pūles, lai saprastu piecu elementu Dievišķo dabu, ne skolotāji dara viņiem zināmu šo patiesību. Studenti ir ieinteresēti apgūt tikai grāmatu gudrības, nevis saprast piecu elementu svētumu. Patiesa izglītība ir tāda, kas attīsta tikumību, labu intelektu, dievbijību, pienākuma apziņu un disciplīnu. Mūsu dienās skolotāji dod skolniekiem vienīgi grāmatu gudrības, bet nemāca izglītības garīgo aspektu. Tagad visi pieci elementi ir piesārņoti, tādēļ cilvēki ir pakļauti briesmām. Mācību stundas studentiem nav vajadzīgas tikai tāpēc, lai iegūtu akadēmiskos grādus. Viņiem jāiegūst apjēga par piecu elementu būtību. Šobrīd pasaulei nepieciešama uz patiesām vērtībām vērsta izglītība.”
Rodas jautājums: kāpēc mūsdienu izglītība maz vērības piešķir šiem pieciem elementiem? Sai Baba atbild: „Mūsdienu bagātie un izglītotie cilvēki nav ieinteresēti garīgajās vērtībās. Viņi uzskata naudu par visas eksistēšanas sākumu un beigām. Patiesa izglītība ir tā, kas aizvāc prāta piesārņojumus un attīsta raksturu. Nepietiek, ja studenti saņem labas atzīmes, viņiem jārūpējas, lai nesaņemtu sliktas piezīmes. Tikai tad viņu atzīmēm būs vērtība.”
Tātad problēmas cēlonis ir garīgo vērtību nezināšana, neizpratne un neievērošana, kā arī materiālo labumu gūšanas kā prioritātes izvirzīšana. Sai Baba norāda: „Mūsdienu studenti iegūst izglītību, paturot prātā pašlabumu un savas personīgās intereses. Viņi kāro pēc naudas. Nauda nāk un iet, tikumība nāk un pieņemas spēkā. Studentiem jāpieliek lielas pūles, lai attīstītu tikumību. Viņiem jāpadziļina savas zināšanas, apgūstot arī garīgo aspektu, lai tās prasmīgi izmantotu, nevis nogalinātu. Tikai tad viņu dzīvē būs līdzsvars.” Tātad patiesa izglītība novērš prāta netīrību un attīsta raksturu.
Man ir bijusi iespēja runāt par šo problēmu ar vairākiem cilvēkiem – ierēdņiem, kuri pieņem lēmumus, vecākiem, kuru bērnam ir jāizvēlas, ko mācīties pēc vidusskolas beigšanas, bet, kad es aicinu augstskolu programmās ietvert garīgo izglītošanu, tad tas tiek noraidīts. Es saprotu, ka ar varu nedrīkst nevienam uzspiest garīgi attīstīties, bet mūsu dzīve būtu daudz harmoniskāka, ja cilvēkiem būtu izpratne par garīgajām vērtībām. Var jau būt, ka mums ir jāpiedzīvo lielas nelaimes, lai mēs beidzot saprastu, kas ir svarīgākais.
Autore: Elvita Rudzāte