Kas ir kontemplatīvā lūgšana? 12.04.2022

Jolanta jautā: Šonakt  miegā ( smalkajā plānā) piedzīvoju interesantu tikšanos. Tas nenotiek bieži, kad piedzīvoju šādus dziļākus sapņus, kurus neaizmirstu un pamostoties ir tāds kā jauns piepildījums un pat degsme. Es biju kādā skaistā  vietā un satiku sievieti, kurai es piegāju klāt , jo sajutu ko īpašu es vairākkārtīgi viņai jautāju kas Jūs esat? Viņa man neatbildēja, kas viņa ir un es atkal jautāju , kas Jūs esat viņa pasmaidīja. Tad viņa man teica nepamet lūgšanas un lūdz arī manu palīdzību. Tad es viņu apskāvu un teicu es zinu Jūs esat māte Terēze viņa atkal pasmaidīja ar tādu mazliet humora smaidu it kā es viņu būtu sasmīdinājusi. Sapnis pārtūka, es pamodos. Pamodos un nespēju aizmirst piedzīvoto, pabrokastoju un metos internetā un iesitu google Svētā Terēza no Avilas , jā tā bija viņa 100 % sajūta apliecināja tēls  un tā būtība , sapnī es gan teicu māte Terēza (domādama no Kalkutas) , bet tā bija Tereze no Avilas , tādēļ arī pasmaidīja. Es zināju šo Svēto, bet dziļāka  nebija saskarsme līdz šim man bija citi svētie kurus lasīju dziļāk un ar kuriem bija saikne.

Attiecīgajā dzīves posmā mainījās mans izziņas process par kādu no Svētajiem. No bērnības tie bija māte Marija un Jēzus. Pieaugušā vecumā svētais Augustīns, Krievijas cara ģimene, Žanna D’ arka un svētais Nikolajs Brīnumdaris arī  Sv. Antonijs no Padujas arī tēvs Pio. Šobrīd tā ir Avilas Terēze, kas man visvairāk palika atmiņā no šīs tikšanās, pieticība un nosvērtība kāda bija šī sieviete un pieticīgie apstākļi, kuros viņa atradās, apkārtne bija ļoti skaista un kārtīga, daba apkārt skaista.

Elvita, zinu , ka Avilas Terēza bija viena no tavām skolotājām,   un atceros kā stāstīji cik ļoti izmainījās tava izpratne par garīgajām lietām pēc viņas grāmatu izlasīšanas. Elvita, vai Tu varētu sniegt izklāstu par šo te viņas atstāto ideju kontemplatīvās lūgšanas izpratni- tas man ir svešvāds un gribas saprat vienkāršiem vārdiem. Pašai pirmās domas, kas atnāca pēc piedzīvotā sapņa bija tēva Pio vēstījumos teiktais, ka augtākā lūgšanu forma ir lūgšana darbos kā arī sapratu, to ka man šobrīd ir iespēja darbā ko daru dot impulsu cilvēku dvēselēm ne vien fiziski izdarot savu darbu, bet ar savu paraugu un degsmi un radošumu un dabas skaistumu apkārt esošo. Ja man jāpielīdzina fiziski tās sajūtas piedzīvotajā tikšanās ar Avilas Terēzi , tas bija kā satikt mīlošu un gādīgu vecmāmiņu, kura tevi vienmēr sagaida ar siltumu un prieku, kurai tu vari pieglausties un vienkārši būt bez vārdiem. Pārējais ko sapratu cik svarīgi ir neapstāties savās lūgšanās. Esmu no bērnības lūgusies saviem vārdiem jeb zem spilvena kā saka un pa taisno  pie Dieviņa. Velāk nāca dziļāka sapratne un izpratne. Piemēram, atceros kā lūdzos par savu tēti kā bērns, kad tētis bija barikādēs Rīgā, un es zem galda sēdēju nobijusies, visi klausījās radio, jo tobrīd tieši neraidīja Latvijas televīzija un es lūdzu pie sevis Dieviņ, lūdzu sargā manu tēti nu lūdzu, lūdzu sargā manu tēti!

Elvita Rudzāte atbild: Ja lasot Terēzes grāmatas neuztver to, ko viņa saka, tad vēl neesi garīgajā ceļā tik tālu tikusi, lai izprastu un praktizētu viņas ieteikumus. Es iesaku veikt lūgšanas no sirds, patiesi un bez savtīgiem nolūkiem, t.i., nelūgt naudu, materiālos labumus, bet priecāties un novērtēt to, ko Dievs jau ir devis, darot labus darbus Dievam un praktizējot gūtās zināšanas laicīgā dzīvē.

Diezvai es spēšu labāk izskaidrot kā to jau ir izdarījusi Svētā Terēze no Avilas. Kontemplatīvo lūgšanu var piedzīvot tikai cilvēks, kas ir sasniedzis augstu apziņas līmeni, jo tās laikā notiek saplūšana ar Dievu, kas ir Dieva žēlastība un to var piedzīvot tikai tas cilvēks, kas praktizē Dievišķos likumus laicīgajā dzīvē. Citiem vārdiem sakot, ja cilvēks strādā ar sevi, atbrīvojas no savām negatīvajām īpašībām, stresiem un attīsta pozitīvās īpašības, tad viņš garīgajā attīstībā virzās uz priekšu. Ja viņš tikai lasa gudras grāmatas un tajās teikto nepraktizē laicīgajā dzīvē, tad grāmatu lasīšanai nav nekādas jēgas, jo cilvēka garīgā izaugsme nenotiek. Dievs dāvā žēlastību tam, kas to ir pelnījis. Ar skaistiem un pareiziem vārdiem var apmānīt cilvēkus, bet ne Dievu. Tāpēc Viņa dotās žēlastības piedzīvo tikai tie cilvēki, kas patiesi kalpo Dievam un cilvēcei.

Kontemplatīvā lūgšana šķīstī sirdi un, līdz ar to, apskaidro arī skatienu, ļaujot paskatīties uz realitāti no citādāka skatu punkta. Tā ir spēja redzēt dzīvi plašāk. Mīloša kontemplācija neprasa daudz vārdu. Pietiek ar vienu skatienu. Pietiek būt pārliecinātiem, ka mūsu dzīve ir lielas un uzticīgas mīlestības apņemta. Nekas nespēs mūs no tās šķirt. Es raugos uz Dievu, un Dievs raugās uz mani – tas ir kontemplācijas lūgšanas ceļš.