Kas ir kritiskā domāšana? 20.09.2022

Kristīne jautā: Ko domājat par jēdzienu “kritiskā domāšana”?

Elvita Rudzāte atbild: Wikipedija kritiskā domāšana ir skaidrota sekojoši: “Par kritisko domāšanu parasti sauc disciplinētu prāta procesu, kura laikā tiek analizēta un vērtēta informācija. Attiecīgā informācija var būt iegūta no pieredzes, refleksijas, novērojumiem, komunikācijas utt. Kritiskās domāšanas pamatā ir intelektuāli kritēriji, piemēram, domāšanas skaidrība, ticamība, precizitāte, akurātums, pamatotība, nozīmīgums, pilnīgums, godīgums u.c.”

Citiem vārdiem sakot, cilvēks akli nepieņem visu informāciju, kuru iegūst, lasot informāciju vai skatoties videosižetus vai klausoties seminārus. Viņš uzklausa dažādus viedokļus, to pamatojumu, ticamību, analizē iegūto informāciju un pārbauda praksē. Visi Lielie Skolotāji aicina pārbaudīt praksē jeb caur pētījumiem Lielo Skolotāju dotās informācijas ticamību.

Ļoti liels kritiskās domāšanas pārbaudījums sabiedrībai bija COVID-19 laiks, kad plašsaziņas līdzekļos, sociālos tīklos bija ļoti liela viedokļu dažādība arī starp mediķiem un zinātniekiem. Cilvēkiem bija grūti izprast, kuram viedoklim uzticēties un cilvēki meklēja atbildes. Tanī brīdī, kad cilvēki iedziļinājās dažādos viedokļos, pārbaudīja pausto viedokļu ticamību un pamatotību, tad viņi attīstīja savu kritisko domāšanu. Tie cilvēki, kas akli pieņēma kādas autoritātes izteiktu viedokli, diemžēl paļāvās uz autoritāti nevis attīstīja savu kritisko domāšanu.

Piemēram, bieži cilvēki nespēj noticēt, ka katram orgānam ir simboliskā nozīme, un zinot ķermeņa filosofiju, ir iespējams noteikt slimības cēloni un atveseļoties, ja cilvēks maina savu domāšanu un attieksmi pret dzīvi. Lai cilvēki noticētu ķermeņa filosofijai, nepieciešams veikt zinātniskus pētījumus. Ja pētījumā izteiktā hipotēze apstiprināsies, tad apgalvojums būs ticams un tam vairs nepretoties sabiedrība. Kamēr pētījumi par ķermeņa filosofiju nav veikti, cilvēki balstās uz citu cilvēku pieredzi un savu pieredzi. Piemēram, ja viņam izskaidro problēmas cēloni, viņš maina savu domāšanu un izveseļojas, tad viņš izteiktajam apgalvojumam notic caur savu pieredzi.

Tomēr nav iespējams veikt pētījumu par Dievu, jo nevienam nav ļauts pilnībā izzināt Dievu. Tikai cilvēks, kas tic Dieva, Smalkās Pasaules un Augstāko Spēku pastāvēšanai, spēj sajust un ikdienā apzināties Dieva vai Augstāko Spēku klātesamību, redzēt Dieva dotās zīmes, izprotot to vēstījumu un saistību ar savu dzīvi. Ticīgs cilvēks balstās uz savu gūto pieredzi. Ja neticīgs cilvēks apgalvo, ka Dieva, Smalkās Pasaules, Augstāko Spēku nav, tad tas nenozīmē, ka viņam ir kritiskā domāšana, jo kritiskā domāšana ir tikai tiem, kas nenoliedz alternatīvas, bet cenšas izprast alternatīvas. Ja neticīgs cilvēks mēģina analizēt ticīgo cilvēku gūtās pieredzes par Dieva un Augstāko Spēku klātesamību, tad viņš attīsta savu kritisko domāšanu.

Citiem vārdiem sakot, visi tie, kas apgalvo, ka Karmas likums jeb Cēloņu-seku likums nepastāv, balstoties tikai uz gadījumiem, kur kāds viltus dziednieks, balstoties uz apgalvojumiem par karmu, ir izspiedis naudu no sava klienta, tad tas ir vienpusīgs skatījums uz dzīvi, tā noteikti nav kritiskā domāšana. Ja viņi būtu veikuši pētījumu par karmas pastāvēšanu, piemēram, pētot dzimtas, kur ir alkohola problēmas, tad viņi noteikti nonāktu pie secinājumiem, ka karma jeb cēloņu-seku likumsakarība tomēr pastāv.

Tātad kritiskā domāšana nepieļauj aklu ticību vai noliegumu. Kritiskā domāšana balstās uz dažādu alternatīvu viedokļu izpēti.