Kas ir laime? 19.04.2013

Psiholoģijas vārdnīcā laimes jēdziens skaidrots šādi: „Laime ir visaugstākais cilvēka apmierinājums ar dzīvi, dzīves mērķis, dzīves jēga un sociālā vērtība. Priekšstati par laimi ir kultūras nosacīti un būtiski atšķiras dažādās sabiedrībās, dažādos sabiedrības slāņos un vecumos. Ņemot vērā šo uzskatu lielo sociālo nozīmi, pēc tās mēs varam arī raksturot attiecīgo kultūru.”

Daudzi cilvēki domā, ka, ja viņiem būtu pietiekami daudz naudas, tad gan viņi būtu laimīgi, bet tie cilvēki, kuriem ir pietiekami daudz naudas, nebūt nejūtas laimīgi. Tātad patiesībā mūsu priekšstati par laimi ir maldinoši. Laimes izpratnei visās kultūrās būtu jābūt vienai, jo cilvēki visā pasaulē savā būtībā ir vienādi, un Dievs visiem cilvēkiem ir Viens.

Mans Skolotājs Avatārs Šri Satja Sai Baba laimi skaidro šādi: „Vispirms jums ir jāzina, kas patiesībā ir laime. Laime tādā nozīmē, kā jūs to saprotat, nav patiesa laime. Īsta laime ir savienošanās ar Dievu. Sasniegt to var, izveidojot iekšējo saiti ar Dievišķumu. Citiem vārdiem – brīdī, kad atpazīsiet sevī Dievišķumu, jūs varēsiet kļūt laimīgi. Laimi izjūtat tad, ja jūs mīlat to, kas jums ir jādara, nevis tikai darāt to, kas jums patīk.”

Es ilgi pārdomāju šos Sai Babas vārdus un uzdevu jautājumu – vai mākslinieki ir laimīgi? Mēs bieži ar baltu skaudību apskaužam māksliniekus par to, ka viņi var darīt darbu, kas viņiem patīk un vēl par to saņemt atalgojumu, bet ne visi mākslinieki ir laimīgi. Tātad darīt darbu, kas patīk, vēl nenozīmē laimes izjūtu. Man vienmēr bija veicies ar darbu, jo darbs man sagādāja prieku, es to darīju ar pilnīgu pašatdevi, tomēr jutu, ka pilnīgai laimes izjūtai man kaut kā pietrūkst. Mana ģimene vienmēr mani ir iepriecinājusi un devusi miera izjūtu, tomēr es sapratu, ka mājsaimnieces, mīlošas sievas un mātes loma arī man nespēj dot pilnīgu laimes izjūtu. Es biju meklējumos, dažkārt pati uz sevi dusmojos, jo nezināju, ko gribu. Šie meklējumi beidzās brīdī, kad sapratu, ka beidzot esmu laimīga. Es patiešām jūtos laimīga un apmierināta ar dzīvi, kaut arī mani laiku pa laikam vajā dažādas problēmas un pat pārdzīvojumi. Tomēr es jūtos laimīga, jo esmu sapratusi savas dzīves jēgu un uzdevumus. Es atceros to brīdi, kad es sajutu šo laimes izjūtu. Tas bija brīdī, kad sapratu, ka esmu gatava dalīties ar citiem savās garīgajās zināšanās un daļu savas zemes ziedot Sokrata tautskolas vajadzībām. Es ilgu laiku biju materiāliste ar augstu ego, bet brīdī, kad sāku to apzināties un samazināt savu ego, mainījās manas dzīves vērtības. Es sāku izprast savas dzīves jēgu – palīdzēt cilvēkiem iepazīt pašiem sevi un garīgi sevi līdzsvarot. Es jutos mierīga, kaut arī Latvijā bija ekonomiskā krīze, un mans bizness bija nopietni apdraudēts. Tikai tad es sapratu Sai Babas vārdus: „Meklēt mieru un laimi pasaulē ir liela kļūda. Mums jāmeklē miers sevī, ja mēs to darām ar tīru prātu, tad noteikti sasniegsim patiesu laimi.”

Reiz es mēģināju iztēloties, kāda būtu mana dzīve, ja man būtu tik daudz naudas, cik nepieciešams un vēl daudz vairāk, ja es un visi man apkārtējie būtu veseli, ja man un nevienam no man apkārtējiem nebūtu nekādu problēmu, ja es un visi man apkārtējie spētu apmierināt visas savas vēlmes utt.? Es sajutu, ka tāda dzīve būtu garlaicīga. Tātad laime nav dzīve bez problēmām. Kāpēc? Sai Baba atbild uz šo jautājumu: „Bez grūtībām jūs nekad neiegūsiet laimi. Jūs neiegūsiet laimi no laimes. Nevienas grūtības nebeidzas ar grūtībām. Bez bēdām jūs nekad neuzzināsiet prieka cenu. Pat māte nemīlētu savu dēlu tik stipri, ja līdz tam nebūtu saskārusies ar nāvi savā ģimenē. Tas, kas šodien dara jūs laimīgus, rītdien var būt par cēloni nelaimei. Tieši tāpat – tas, kas jums šodien rada nepatikšanas, var atnest jums prieku nākotnē. Nekas nevar jūs padarīt absolūti laimīgus vai nelaimīgus. Piemēram, mētelis, ko jūs velkat ziemā, dara jūs laimīgus, bet vasarā, uzvelkot to, jūs justos slikti. Tāpēc laime un nelaime ir atkarīga no laika, apstākļiem, situācijas. Prieks ir intervāls starp divām bēdām. Sāpes ir intervāls starp divām baudām. Ja tad, kad jums ir grūti, jūs domāsiet par grūtībām un par savu ciešanu spēku, jums kļūs divtik slikti. Sliktos laikos jums jādomā par tām dienām un notikumiem, kad jūs bijāt laimīgi. Tad jūsu ciešanu intensitāte samazināsies. Jums visas grūtības jāsagaida kā pārbaudījumi, kurus jums devis Dievs. Ticīgajam jāpateicas nepatikšanām par pārbaudi viņa uzticībai un ticībai. Vai skolnieks var nonākt nākamajā klasē, ja nenoliks eksāmenu? Nenoliekot eksāmenu, viņš paliks uz otru gadu. Vai ārsts var noteikt diagnozi, izrakstīt zāles un izārstēt slimo, pirms tam slimnieku neizmeklējot? Tāpēc gan labo, gan slikto ir radījis Dievs, lai jūs varētu atbrīvoties un izpirkt savas kļūdas.”

Sai Baba saka, ka mums dzīvē ir nepieciešams gan labais, gan sliktais, jo tikai caur slikto mēs kļūstam laimīgi. Citiem vārdiem sakot, ja mēs izpratīsim slikto – mūsu dzīves neapgūtās mācību stundas, tad brīdī, kad būsim sapratuši kārtējo mācību stundu, mēs jutīsimies laimīgi, jo būsim ieguvuši sirdsmieru.

Autore: Elvita Rudzāte