Nevardarbība ir vispārcilvēciska vērtība, kas ir augstākais sasniegums, ko cilvēks savā attīstībā var sasniegt. Vairums cilvēku domā, ka viņi ir nevardarbīgi, jo nevienam nesit, bet patiesībā uz planētas Zemes ir ļoti maz cilvēku, kas patiešām ir nevardarbīgi.
Nevardarbīgs cilvēks ir tāds, kas savās ikdienas izvēlēs balstās mīlestībā. Tomēr ikdienas notiek daudz dažādu nebūšanu un ir grūti uz visu noskatīties un balstīties mīlestībā, tāpēc to spēj tikai cilvēki ar ļoti augstu apziņas līmeni.
Kāpēc cilvēkiem ir tik grūti būt nevardarbīgiem? Tāpēc, ka cilvēki uz sevi raugās atrauti no pārējās pasaules. Ja mēs zinām, ka viss ir viens, tad mēs nevienam nedarām pāri. Nevardarbība ir attieksme dzīvot harmonijā ar citiem un sevi. Tā ir dzīvošana patiesīgi un savu pienākumu pildīšana ar mīlestību un apdomu. Kad cilvēks apzinās, ka viņš ir vienots ar visām dzīvām radībām un lietām, tad viņš izprot, ko nozīmē Vienotība. Vienotība izpaužas mīlestībā pret visām dzīvām būtnēm un lietām.
Par nevardarbīgu cilvēku mēs varam uzskatīt tikai tādu cilvēku, kas atturas no kaitējuma nodarīšanas domās, vārdos un rīcībā jebkurai būtnei, jebkurā laikā. Nevardarbība nozīmē dabas mīlestību, izprotot visas dzīvās radības vērtību un savstarpējo saistību. Ja dzīvniekam ir atļauts nogalināt citu dzīvnieku, lai sevi pabarotu, tad cilvēkam nav atļauts nogalināt citu cilvēku, lai ko šis cilvēks būtu nodarījis, jo cilvēkam atšķirībā no dzīvniekiem Dievs dāvājis saprātu.
Nevardarbība nozīmē ne vien atturēšanos no kaitējuma nodarīšanas citiem, bet arī aktīvi rīkoties, lai atvieglotu citu ciešanas.
Nevardarbība nav lēnprātīga pakļaušanās citu gribai, tā prasa lielu drosmi. Piemēram, Mahatma Gandijs ir teicis: “Nevardarbība nozīmē bezgalīgu mīlestību, kas savukārt nozīmē bezgalīgu spēju panest ciešanas.”
Pildot savu pienākumu, iespējams mums var iznākt kaitēt citiem, piemēram, piespiedu situācija, kad jāatlaiž darbinieks no darba, vai ķirurgam jāamputē kāja, lai glābtu ievainotā dzīvību. Tomēr šajos gadījumos cilvēkam tiek palīdzēts. Arī darbinieka atlaišana priekš paša darbinieka nav nekas slikts, jo tā ir iespēja attīstīt citā darba vietā jaunas kompetences, kuras nebūtu iespējams attīstīt, ja cilvēks turpinātu strādāt esošajā darbā.
Nevardarbīgs cilvēks ir tāds, kas sirdī izvērtē katru situāciju un pieņem lēmumu, balstoties mīlestībā. Piemēram, ja cilvēks ir pieslēgts aparātiem un viņa dzīvība ir atkarīga tikai no mākslīgās elpināšanas, tad humānāk būs ļaut cilvēkam aiziet no šīs dzīves nekā mocīties. Cilvēki nezina, ka mākslīgi turot cilvēku pie dzīvības, tiek grauts cilvēka smalkais ķermenis, kas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vienmēr ir jāizvērtē, vai pareizi cilvēku turēt pie dzīvības ar mākslīgo elpināšanu un citām mākslīgām metodēm.
Nevardarbība ir dziļa izpratne par cilvēka pamata kvalitāti, kas nozīmē izprast un praktizēt garīgās vērtības, piemēram, saprast, kas ir mīlestība un ko tā nozīmē; kas ir pareiza rīcība un kā to noteikt; kas ir patiesums un kāpēc nedrīkst melot; kas rada iekšēju mieru un spēku īstenot savus sapņus utt.
Lai arī jūs būtu nevardarbīgi, uzmaniet katru domu, vārdus un darbus, vērojiet savu raksturu un sirds tīrību. Nekad nav par vēlu sākt strādāt ar sevi, atbrīvojoties no savām negatīvajām rakstura īpašībām un sliktajiem paradumiem, tikai jāsāk…
sending...
