Kas ir patiesa izglītība? 16.09.2012
Sabiedrībā plaši tiek apspriesti izglītības sistēmas jautājumi. Daļa augstskolu rektoru ir neapmierināti ar Izglītības un zinātnes ministra vēlmi veikt ievērojamas reformas izglītības sistēmā. Daļa sabiedrības ir neapmierināta, ka Sokrata tautskola cilvēkiem māca garīgus jautājumus par ES naudu. Žēl, ka daļa sabiedrības nesaprot, kas ir patiesa izglītība.
Man ir divas augstākās izglītības, esmu mācījusies dažādos kursos gan Latvijā, gan ārvalstīs, varētu teikt, ka man ir bijusi iespēja iegūt ļoti labu izglītību, bet tikai pēdējos gados esmu nonākusi pie atziņas, ka es patiešām mācos. Tagad es vairāk mācos pašmācības ceļā, lasot daudz garīgās literatūras. Tā kā lasu lekcijas citiem, man jābūt ir labi informētai. Es vēl nevaru lepoties, ka esmu ļoti zinoša, bet es dalos ar tām zināšanām, kuras esmu apguvusi un izmēģinājusi praksē. Tieši mana Skolotāja Avatāra Satja Sai Babas grāmatas man atvēra plašāku redzējumu par Dievišķo pasauli, bet arī es varu teikt to pašu, ko atzina Sokrats – jo vairāk es uzzinu, jo vairāk es saprotu, ka vēl neko nezinu, bet tas mani neattur iet uz priekšu. Tas manī rada interesi par dzīvi, jo es saprotu, ka man vēl daudz kas jāuzzina par sevi un pasauli.
Sai Baba par mūsdienu izglītību saka: „Moderno izglītību nevar saukt par izglītību šī vārda patiesajā nozīmē. Kāds labums ir no intelekta, ja cilvēkam trūkst atšķiršanas spēju, kam derīgas zināšanas, ja tās nav padziļinātas, t.i., ja nav aptverta to garīgā jēga, lai būtu pareizi izmantojamas praksē. Patiesa izglītība ir tāda, kas attīsta mīlestību un liek labi izturēties pret citiem. Modernā izglītība attīsta tikai prātu, bet ne tikumus. Kāds labums no izglītības, ja tā cilvēkam neiemāca tikumību? Modernā izglītības sistēma ir daudzkārt pārveidota, bet pārmaiņas nav devušas reālu rezultātu. Vispirms ir jāpārveido cilvēka prāts, tad pārveidosies visa pasaule, jo prāts ir visas pasaules pamats.
Pasaule ir piecu elementu – zemes, ūdens, uguns, gaisa un ētera – izpausme. Ne studenti pieliek pūles, lai saprastu piecu elementu Dievišķo dabu, ne skolotāji dara viņiem zināmu šo patiesību. Studenti ir ieinteresēti apgūt tikai grāmatu gudrības, nevis saprast piecu elementu svētumu. Patiesa izglītība ir tāda, kas attīsta tikumību, labu intelektu, dievbijību, pienākuma apziņu un disciplīnu. Mūsu dienās skolotāji dod skolniekiem vienīgi grāmatu gudrības, bet nemāca izglītības garīgo aspektu. Tagad visi pieci elementi ir piesārņoti, tādēļ cilvēki ir pakļauti briesmām. Mācību stundas studentiem nav vajadzīgas tikai tāpēc, lai iegūtu akadēmiskos grādus. Viņiem jāiegūst apjēga par piecu elementu būtību. Šobrīd pasaulei nepieciešama uz patiesām vērtībām vērsta izglītība.”
Rodas jautājums: kāpēc mūsdienu izglītība maz vērības piešķir šiem pieciem elementiem? Sai Baba atbild: „Mūsdienu bagātie un izglītotie cilvēki nav ieinteresēti garīgajās vērtībās. Viņi uzskata naudu par visas eksistēšanas sākumu un beigām. Patiesa izglītība ir tā, kas aizvāc prāta piesārņojumus un attīsta raksturu. Nepietiek, ja studenti saņem labas atzīmes, viņiem jārūpējas, lai nesaņemtu sliktas piezīmes. Tikai tad viņu atzīmēm būs vērtība.”
Tātad problēmas cēlonis ir garīgo vērtību nezināšana, neizpratne un neievērošana, kā arī materiālo labumu gūšanas kā prioritātes izvirzīšana. Sai Baba norāda: „Mūsdienu studenti iegūst izglītību, paturot prātā pašlabumu un savas personīgās intereses. Viņi kāro pēc naudas. Nauda nāk un iet, tikumība nāk un pieņemas spēkā. Studentiem jāpieliek lielas pūles, lai attīstītu tikumību. Viņiem jāpadziļina savas zināšanas, apgūstot arī garīgo aspektu, lai tās prasmīgi izmantotu, nevis nogalinātu. Tikai tad viņu dzīvē būs līdzsvars.” Tātad patiesa izglītība novērš prāta netīrību un attīsta raksturu.
Man ir bijusi iespēja runāt par šo problēmu ar vairākiem cilvēkiem – ierēdņiem, kuri pieņem lēmumus, vecākiem, kuru bērnam ir jāizvēlas, ko mācīties pēc vidusskolas beigšanas, bet, kad es aicinu augstskolu programmās ietvert garīgo izglītošanu, tad tas tiek noraidīts. Es saprotu, ka ar varu nedrīkst nevienam uzspiest garīgi attīstīties, bet mūsu dzīve būtu daudz harmoniskāka, ja cilvēkiem būtu izpratne par garīgajām vērtībām. Var jau būt, ka mums ir jāpiedzīvo lielas nelaimes, lai mēs beidzot saprastu, kas ir svarīgākais.
Kāds ir izglītības mērķis? Ja es šo jautājumu uzdotu jums, ko jūs atbildētu? Vairums cilvēku teiktu, ka izglītības mērķis ir iegūt labas zināšanas, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū. Tam es arī varētu piekrist, bet ir viena nianse – ja mēs nesaprotam garīgo pasauli, varam veiksmīgi iekļauties darba tirgū, bet mūs pastāvīgi vajā dažādas problēmas, kuras mūs nomāc un rada ciešanas. Sai Baba par izglītības mērķi saka: „Ja uzdod jautājumu, kas ir izglītība, tad ļaudis saka, ka tā ir zināšanu apguve. Taču ar zināšanu apguvi vien nepietiek, apgūtās zināšanas jāpielieto arī darbībā. Kas ir izglītošanās nobeigums? Raksturs ir izglītošanās nobeigums. Kas izglītībā ir galvenais? Koncentrēšanās ir galvenais izglītībā. Kāds ir izglītošanās mērķis? Izglītošanās mērķis ir ne tikai apgūt zināšanas, ne tikai attīstīt cilvēciskās īpašības, bet sasniegt Dievišķību. Izglītība ir domāta dzīvībai, nevis dzīvošanai. Ja izglītība būtu domāta dzīvošanai, vai tad putni un zvēri, kuriem taču nav nekādas izglītības, vispār varētu dzīvot? Bet viņi dzīvo. Tātad izglītošana vajadzīga nevis dzīvošanai, bet dzīvībai. Izglītības mērķis ir iegūt garīgu skaidrību. Laicīgā izglītība ir pārejoša. Vienīgi zināšanas par „Es” ir mūžīgas. Tās var iegūt tikai ar padevību Dievam un mīlestību uz Dievu.”
Tātad mūsu līdzšinējais priekšstats par izglītību un tās mērķi ir bijis maldīgs. Mums jau skolā māca izvirzīt mērķus un pēc tam tos sasniegt, bet mērķi var būt egoistiski un mums kaitēt. Ļoti daudzi studenti, izvēloties studijas, koncentrējas uz statusu vai naudas daudzumu, kuru iegūs, pabeidzot studijas. Viņi aizmirst par saviem talantiem vai spējām, labākajā gadījumā atstājot tās kā hobijus. Sai Baba atgādina: „Mūsdienu izglītība ir orientēta vienīgi uz to, lai sasniegtu egoistiskus mērķus. Cilvēki grib būt pārliecināti, ka viņu nodarbošanās atnesīs viņiem materiālu labumu. Izglītība nav izdzīvošanai, bet dzīvei. Tas ir jāņem vērā vispirms. Ne amatam, ne atalgojumam nav nozīmes. Jūsu izglītībai ir jānes labums sabiedrībai. Jums ir jākalpo sabiedrībai. Izglītību neiegūst tāpēc, lai sasniegtu egoistiskus mērķus un apmierinātu personiskās ambīcijas. Ļoti savādi ir tas, ka studenti izvēlas studijas, neņemot vērā savas spējas un talantus, bet gan domājot, kura specialitāte viņiem nesīs vairāk naudas. Vecāki domā līdzīgi. Tas ir nepareizi, tas ir nepareizais ceļš. Vispirms ir jāpateicas sabiedrībai, kurā jūs piedzimāt un tikāt audzināti. Jums jāciena savi vecāki, jākalpo viņiem, jāpriecē viņi. Jūs nedrīkstat palaist garām nevienu iespēju, lai darītu viņus laimīgus.
Biznesa vadības maģistri pēc diploma saņemšanas kļūts menedžeri. Tas ir labi, bet jums ir jāzina dažas patiesības, kuras jūs neatradīsiet grāmatās. Jūs savas smadzenes esat piepildījuši ar grāmatu gudrībām, bet jums tās ir jāpielieto praksē. Jums jāzina arī tas, ka praksē ne vienmēr var pielietot to, ko esat izlasījuši grāmatās. Jums zināšanas būs jāpiemēro reālajai dzīvei un jāpieņem lēmumi, lai risinātu problēmas. Strādāt par menedžeri nenozīmē būt ģērbtam glaunā kostīmā, sēdēt savā kabinetā un krēslā atpūsties. Jums būs jājautā sev: vai es attaisnoju savu atalgojumu? Citādi jūs apmānāt un nododat savu firmu. Ir jāstrādā ar visu nopietnību. Nevajag bieži mainīt darbu. Neskatoties uz ikdienas dzīvi biznesā, jūs nedrīkstat pieļaut nekādus kompromisus attiecībā uz cilvēciskajām vērtībām. Tikai tad jūs varēsiet sniegt īstu labumu sabiedrībai. Vienmēr atcerieties par savas valsts vajadzībām, par nacionālajiem resursiem, par nācijas attīstību, pieturieties pie optimālākajām metodēm un sekojiet patiesajai vērtību sistēmai.”
Es par Sai Babas vārdu patiesumu pārliecinājos savā darbā. Man palīdzību ir lūguši vairāki cilvēki, kuriem ir laba izglītība un labi atalgots darbs, bet viņi jūt, ka darbs nav viņu būtībai piemērots. Vairumā gadījumos atklājās, ka studiju programmu viņiem bija izvēlējušies vecāki, lai bērnam pēc tam būtu lieli ienākumi un augsts statuss sabiedrībā. Tagad vecāki nesaprot, kāpēc viņu bērns ir nelaimīgs. Mīļie vecāki, nelemiet savu pieaugušo bērnu vietā. Palīdziet viņiem atklāt savus talantus, viņu īpašās spējas un atbalstiet viņus. Nespiediet saviem bērniem kaut ko darīt ar varu, jo tā jūs panāksiet tikai protestu. Sliktākajā gadījumā viņi apmierinās jūsu vēlmes, bet būs ļoti nelaimīgi.
Kas ir gudrība? Sai Baba atbild: „Gudrība nav zināšanas, kas iegūtas no grāmatām. Gudrība nav iegūtā izglītība. Gudrība nav māka studēt. Gudrība neizpaužas ne vārdos, ne dziesmu dziedāšanā. Gudrība nav doktora grāds un akadēmiskās zināšanas. Gudrība – tā ir praktiskā pieredze. Gudrību nevar ielikt cita galvā. Gudrība ļauj jums skaidri saskatīt savas kļūdas, klupšanas akmeņus, trūkumus un izlabot tos, lai nākotnē neatkārtotu pagātnes kļūdas. Ja neuzkrāsim nepieciešamās zināšanas, mēs nebūsim spējīgi pārveidoties. Gudrību sasniedz ar pieredzi. Centies prieku, ko esi piedzīvojis, nodot citiem un padarīt viņus tikpat laimīgus. Nav jēgas piepildīt galvu ar parastu informāciju un parastām zināšanām, tā vietā piepildi savu sirdi ar mīlestību.”
Citiem vārdiem sakot, par gudriem mūs varēs saukt tikai tad, ja gūtās zināšanas pielietosim praksē un darīsim to ar mīlestību. Sai Baba atgādina: „Tas, ko jūs cenšaties apgūt, ir tikai grāmatu gudrības. Tās veido tikai ¼ no visām zināšanām. Pārējās ¾ zināšanu ir domātas, lai tām sekotu dzīvē. Jūs kļūsiet par izglītotu, daudzpusīgi attīstītu cilvēku tikai tad, kad grāmatu zināšanas pārvērtīsies praktiskās zināšanās. Praktiskās zināšanas ir jūsu patiesais spēks. Centieties tās apgūt. Tikai tad izglītība nesīs labumu, bet jūs nopelnīsiet labu vārdu.”
Es palieku pie pārliecības, ka skolā, augstskolā un mūžizglītībā beidzot ir jāsāk mācīt garīgās vērtības un es ticu, ka drīz sabiedrība to pieprasīs iekļaut izglītības sistēmā. Es saprotu tos, kas mani kritizē, nosoda un izsmej, jo viņi vienkārši nesaprot ko dara. Es viņiem piedodu!…
Autore: Elvita Rudzāte