Kas ir porfīrija? 12.08.2013

Kristīne jautā: Kas ir porfīrija un kādēļ tā attīstās? Kādam pazīstamajam šī slimība sāka attīstīties aptuveni 10 gadu vecumā. Cilvēks laika gaitā ir pilnībā zaudējis spēju ēst pārtiku un parādīties saules gaismā, pārtiek no cukura un piena (tas ir vienīgais, ko organisms sagremo), šī slimība jau cilvēkam ir vairāk kā 40 gadus un ārsti līdz šim neko nav varējuši līdzēt, sakot, ka saslimšanu izraisa ģenētiskas izmaiņas, kuras viņi nevar ietekmēt. Arī austrumu medicīna dažādās pasaules malās nav varējusi palīdzēt. Lasot Jūsu darbus atskārtu, ka iespējams zāles ir cilvēkā pašā un tā ir piedošana. Būtu pateicīga, ja Jūs, cien.Rudzātes k-dze savu zināšanu ietvaros padalītos viedoklī par porfīriju un kas ir tas, ko garīgā sfēra caur to cilvēkam cenšas pateikt.

Elvita Rudzāte atbild:  Iepazīstoties ar slimības simptomiem, domāju, ka porfīrijas cēlonis ir meklējams dziļi apslēptos stresos. Ja bērns saslimst ar porfīriju, tad tas nozīmē, ka problēma ir sākusies ģimenē, vecāku savstarpējās attiecībās.

Viens no porfīrijas simptomiem ir sarkano asinsķermenīšu izzušana. Sarkanie asinsķermenīši (eritrocīti) simbolizē sievieti un ir ticība Dievišķā spēka enerģijai. Visas asins slimības simbolizē atmaksas dievināšanu. Jāņem vērā, ka tas, ko mēs domājam, mūsu asinīs šī informācija atgriežas ik pa 3 minūtēm. Sievietes vēlēšanās valdīt pār vīrieti pātago asinsradi, un, jo spēcīgāka vēlme valdīt, jo smagāka asinsrades orgānu kaite. Eritrocīti (sarkanie asins ķermenīši) norāda sevī uz sievietes mīlestību. Problēmas ar asinīm norāda uz problēmām mīlestībā (jautājumi, kuriem nepieciešams risinājums). Cilvēka asinis (mīlestība) sastāv no sievietes mīlestības (māte, sieva, sievietes) un vīrieša mīlestības (tēvs, vīrs, vīrieši). Tiem, kuriem ir problēmas ar sarkanajiem asinsķermenīšiem, tam ir problēmas ar mātes, sievas vai sieviešu mīlestību.

Porfīrijas gadījumā cieš aknas un āda. Aknas uzkrāj sevī dusmas un, kad tās ir pārsniegušas kritisko robežu, ķermenis izvada dusmas caur ādu. Ja ādā rodas čūlas, tas nozīmē, ka cilvēkā ir modusies atriebtkāre.

Saules gaisma simbolizē Dievišķo enerģiju. Ja cilvēks nedrīkst uzturēties saules gaismā, tas nozīmē, ka viņā ir pilnīgs noliegums Dievišķā spēka enerģijai, t.i., viņš pilnībā noliedz Dieva esamību. Šāds cilvēks baidās, ka nav brīvs, baidās atbildēt par sevi. Viņš domā, ka nespēs visu izturēt, bet piespiež sevi izturēt domās: “Es izturēšu, es izturēšu, es izturēšu…” tādējādi, tērējot dievišķo izturību, kas ķermenī samazina dzelzi.

Tā kā medicīna ir bezspēcīga porfīrijas ārstēšanā, tad tikai slimnieks var palīdzēt pats sev. Kas būtu jādara?

1) Jāsāk iet garīgās attīstības ceļš – jāiepazīst Dievišķie likumi un jāsāk izprast dzīve (jālasa garīgās attīstības literatūra).

2) Jāsāk praktizēt kāda no garīgajām praksēm, kura cilvēkam ir pieņemama. Jālūdz palīdzība Augstākajiem spēkiem, Dievam.

3) Jāpiedod saviem vecākiem viņu pieļautās kļūdas.

4) Jāpiedod visiem citiem cilvēkiem, kuri ir sāpinājuši un jālūdz piedošana tiem, kurus pats esi sāpinājis.

5) Jāpiedod pašam sev savas pieļautās kļūdas.

6) Jālūdz piedošana savam ķermenim, ka tas ir cietis dažādo stresu dēļ.

7) Jāatbrīvo no ķermeņa ar domu spēku visi uzņemtie stresi, īpaši, bailes “mani nemīl’, dusmas, vēlme atriebties.

8) Jāsāk ar domu spēku pakāpeniski atjaunot ķermeņa mirušo šūnu darbību.

Kopumā tas ir ļoti grūts darbs, kas prasa pilnīgu nodošanos sevis izzināšanai un dzīves izpratnei, savu un senču kļūdu atzīšanu un atbrīvošanu.