Pozitīvās psihoterapijas konsultēšanas princips ir saistīts ar katra cilvēka resursu apzināšanos un jaunu uzvedības veidu izveidošanu, te varētu teikt, ka: „problēmu nav, ir tikai iespējas.”
Tā kā katram no mums ir sava iepriekšējās dzīves pieredze, savs pārdzīvojumu ceļš un tādēļ ir grūti tikt vaļā no dusmām, no bailēm, no vēlmēm vienmēr būt perfektam, no soda un bažām, ka šķiet, ka visi sarūgtinājumi ir nešķiramas lietas no mums. Ne velti saka, ka: „Cilvēki un apstākļi, kas man visapkārt, neveido mani par to, kas es esmu, tie tikai parāda, kas esmu.” Bieži vien visu, kas mums pieder uzskatam par pašsaprotamu, un tajā pašā laikā ir grūti saprast, kāpēc liela daļa cilvēku, kuriem ir dots tik daudz, tomēr jūtas nelaimīgi. Kad kaut kāda iemesla dēļ ciešam, pasaule mums apkārt sabrūk un grūti saglabāt pozitīvu skatījumu, sastopoties ar grūtībām. Iedomājieties, ka esat iemest krāčainā upē. Sākumā jūs ķepurojaties un kliedzat, jūs māc neprātīgas bailes, apjukums. Tad jūs saprotiet, ka pastāv tikai divi varianti:
Turpināt izmisīgi ārdīties,
Mēģināt atrast kaut ko vai lādu, pie kā pieķerties.
Šādās grūtās situācijās izmaiņas domāšanā un emocijās nenotiek automātiski, nākas krietni nopūlēties, lai sevi uz to piespiestu. Ikvienas pārmaiņas izraisa pretreakciju, slinkumu, izklaidību, rosību, pārlieku centību. Lai pārvarētu šos šķēršļus, jānovērtē esošais pārmaiņu potenciāls, kas ļaus ieraudzīt mērķi plašākā skatpunktā. Problēma ar nelaimēm ir tā, ka mēs lūkojamies uz vienu situācijas stūrīti – no kura viss izskatās drūmi.
Pozitīvās psihoterapijas ietvaros pastāv iespējas atkāpties un uz problēmu paskatīties no attāluma, kas parāda arī citus situācijas aspektus.
Pozitīvajā psihoterapijā uzmanība tiek veltīta uz svarīgajām lietām, kas sniedz atvieglojuma izjūtu, jo tiek apmierināta kāda konkrēta šī brīža vajadzība, kas ļauj dzīvot – šeit un tagad, jo „vakardiena” ir palaista vaļā. Bieži vien netiek realizētas tās lietas, kuras apzināmies kā svarīgākās, tā vietā tiek izšķiests laiks nenozīmīgām aktivitātēm. Kā arī svarīgi sakārtot savas prioritātes, aktivizēt uzmanību un koncentrēties uz tām.
Visvienkāršākās uzskatu izmaiņas, ir saistītas ar viedokli par sevi, tādēļ svarīgi ļaut katram sev ar pozitīvu pieeju izvērtēt iespējas un tās pieņemt, neļaujot sev ignorēt visu labo, kas ir ik katrā.
Mums pašiem nākas izvēlēties. Pozitīvās psihoterapijas ietvaros ir iespēja uzņemties atbildību un izdarīt izvēli. Katrs no mums var:
Problēmu „uzņemt” sevī un tikt ar to galā;
Situāciju mainīt uz labo pusi un no tās mācīties.
Tik pat liela loma ir katra cilvēka izvēlei – kādas konkrētas emocijas mēs „ielaižam”, vai atvairām un nomainām pret citām. Emocijām katrs no mums „atļauj kā putniem nosēsties uz mūsu galvas – mums nav obligāti jāļauj tām taisīt ligzdas.” Mēs varam izbaudīt konkrētas emocijas, bet mums katram ir jāizvēlas, ko ar tām darīt. Emocijas ļausies „izgaist”, darot to, kas jūsu dzīvei piešķir šobrīd jēgu.
Pozitīvā psihoterapija iemāca līdzsvarot savas pūles – atrast viduspunktu starp spriedzi un atslābumu.
sending...
