Kas ir taisnīgi un kas netaisnīgi? 20.09.2019

Dievišķais Taisnīguma likums nosaka, ka viss, kas notiek, ir absolūti taisnīgi. Tomēr ikvienam cilvēkam ir pieredze, kad liekas, ka pret tevi vai kādu citu izturas netaisnīgi.

Kāpēc rodas netaisnīguma izjūta? Pamatā šai izjūtai ir nespēja redzēt cēloņu un seku sakarību. Ja cilvēki varētu redzēt kā filmā, kāpēc viņu ir skārusi situācija, kas viņaprāt šķiet netaisnīga, tad viņš uz šo situāciju skatītos ar pavisam citām acīm un tāds jēdziens kā netaisnīgums pazustu.

Apskatīsim dažādus piemērus, kur cilvēkiem ir šķitis, ka pret viņiem izturas netaisnīgi.

1.piemērs: cilvēks ir atbrīvots no darba pret viņa gribu.

Šādās situācijās cilvēki parasti jūtas neapmierināti un uzskata, ka darba devējs attiecībā pret cilvēku ir rīkojies netaisnīgi. Nav pat svarīgi vai darba devējs darbinieka atlaišanas procesu ir veicis likumīgi vai pārkāpjot likumu. Abos gadījumos cilvēks uzskatīs, ka pret viņu darba devējs ir izturējies netaisnīgi.

Par ko liecina šāda situācija? Bez Dieva atļaujas nekas nenotiek. Rodas jautājums, kāpēc Dievs deva šādu atļauju? Tāpēc, lai cilvēks kaut ko caur šo situāciju mācītos un neitralizētu negatīvo enerģiju, kas ir uzkrājušies viņa aurā.

Negatīvā enerģija cilvēka aurā uzkrājas no paša cilvēka nepareizas attieksmes pret dzīvi, pieļautām kļūdām un sliktām domām. Kad negatīvā enerģija sasniedz noteiktu koncentrācijas robežu, tad notiek negatīvās enerģijas izlāde un tas notiek caur kaut kādu negatīvu situāciju, šajā gadījumā caur cilvēka atbrīvošanu no darba pret viņa gribu.

Tā kā ļoti daudzi cilvēki nezina un netic, ka šī dzīve  mums nav pirmā un pēdējā, tad viņi nespēj ieraudzīt kļūdas, kuras ir pieļautas jau iepriekšējo dzīvju laikā, kuru dēļ šajā dzīvē ir jāpiedzīvo ciešanas. Ja tu esi ignorējis citu cilvēku gribu iepriekšējās dzīvēs, tad šajā dzīvē citi ignorēs tavu gribu. Tāds ir Dievišķais Taisnīguma likums. Tāpēc nevajag brīnīties, ka nonāc situācijās, kur tavas intereses netiek ņemtas vērā, jo tavā aurā ir uzkrājusies enerģija, ka visam ir jānotiek tikai tā kā es to vēlos, kas savukārt piesaista tādu pašu cilvēku, kas visu dara rēķinoties ar savu gribu un neņemot vērā citu intereses.

Cilvēki bieži izvēlas savas taisnības pierādīšanu tiesā, tērējot šim procesam milzīgus naudas, laika un garīgās veselības resursus. Ja viņi redzētu cēloni, kāpēc nonākuši tādā viņuprāt netaisnīgā situācijā, tad viņi apdomātos, vai tērēt resursus taisnības cīnīšanai.

2. piemērs: vīrietis padzen sievieti no mājas ar kuru ir nodzīvojis kopā 12 gadus.

Sieviete šādu situāciju noteikti uzskatīs par netaisnīgu, jo 12 gadu laikā sieviete ir ļoti daudz ieguldījusi no sevis, gan laika ziņā, gan materiāli, gan citos veidos. Tomēr sieviete nezina, ka patiesībā vīrietis bija tikai instruments Dieva rokās, lai atgrieztu sievietei viņas pašas radīto negatīvo enerģiju, kuru viņa radīja iepriekšējā dzīvē, kad izmantoja citus cilvēkus savtīgos nolūkos ar tiem manipulējot. Šajā dzīvē viņa sastapās ar vīrieti, kas ar viņu manipulēja tādējādi ļaujot sievietei dzēst savu negatīvo enerģiju caur ciešanām brīdī, kad vīrietis viņu izdzina no mājas. Bieži sievietes mēģina cīnīties par savu taisnību, nezinot, ka viņām labāk būtu pārtraukt cīņu.

Tanī pat laikā, ļoti apsveicamas ir aktivitātes, kad cilvēki cīnās par dabas aizsardzību, tērējot tam savus laika un materiālos resursus. Tas, ka cilvēce piedzīvo dažādas dabas katastrofas arī ir taisnīgi, jo cilvēki ne tikai nelietderīgi tērē dabas resursus, bet arī nodara dabai pāri, to piesārņojot. Tāpēc dabai ir nepieciešams attīrīties, bet attīrīšanās notiek caur dabas katastrofām.

Cilvēki, kas cīnās par dabas aizsardzību, palīdz pārējai cilvēces daļai atmosties. Piemēram, Zviedrijā dzīvojošā meitene ļoti pareizā formā pievērsa sabiedrības uzmanību dabas aizsardzības un klimata pārmaiņu jautājumiem.

Tātad dzīvē visam notiekošajam ir savi cēloņi. Nav nejaušību. Ir tikai neprasme redzēt cēloņu un seku sakarību. Tāpēc nepieciešams mācīties un paplašināt apziņas līmeni. Jo augstāks apziņas līmenis, jo labāk cilvēks izprot visus procesus un notikumus dzīvē, redzot visā notiekošajā taisnīgumu.

Netaisnīgums pastāv tikai to cilvēku izpratnē, kas uz dzīvi skatās šauri un savtīgi. Tāpēc, lai šie cilvēki nepaliktu savā attīstībā uz vietas, viņi dzīvē sastopas ar ciešanām, lai caur tām atmostos un sāktu iet garīgās attīstības ceļu, paplašinot apziņas līmeni. Tie, kas pamostas, tie saprot, ka piedzīvotās ciešanas bija taisnīgas. Tie, kas turpina dzīvi uzskatīt par netaisnīgu un garīgo attīstību uzskata par muļķībām, tie paši sev bruģē ceļu jaunām ciešanām.

Autore: Elvita Rudzāte