Kas ir ticība Dievam? 31.05.2013

Mans Skolotājs Šri Satja Sai Baba ticības Dievam nozīmīgumu atspoguļojis šādi: „Kur ir ticība, tur ir mīlestība; kur ir mīlestība, tur ir miers; kur ir miers, tur ir patiesība; kur ir patiesība, tur ir svētlaime; kur ir svētlaime, tur ir Dievs.” Tā ir tāda kā ķēde, kas norāda, ka tie, kuri tic Dievam, prot arī mīlēt, ka viņu sirdīs ir miers un patiesība, kas rada svētlaimes izjūtu, ka viņi ir Dievs. Ticība Dievam spēj darīt brīnumus. Kaut arī es neesmu pievienojusies nevienai no reliģiskām kustībām, tomēr es ticu Dievam un es, iespējams, ticu pat daudz vairāk nekā dažs labs, kurš regulāri apmeklē baznīcu. Baznīcas apmeklēšana un naudas ziedošana vēl nenozīmē ticību Dievam. Arī mani ir piemeklējuši brīnumi, kuri ir notikuši tikai tāpēc, ka esmu ticējusi Dievam. 

Patiess gadījums

Pirms 14 gadiem man vairogdziedzerī konstatēja audzēju. Neviens nezināja, vai tas ir labdabīgs vai ļaundabīgs, bet tas bija tik liels, ka steidzami bija nepieciešama operācija. Toreiz es biju stāvoklī, gaidīju otro bērnu. Ārsti mani  informēja, ka deviņus mēnešus nedrīkst gaidīt, jo esot apdraudēta gan mana, gan gaidāmā bērna dzīvība, un brīdināja,  ka operācija esot ļoti smaga un tā var izsaukt spontāno abortu. Es piekritu operācijai, bet ticēju, ka mēs abi ar bērnu šo pārbaudījumu izturēsim. Pirms operācijas es lūdzu Dievam palīdzību, lai palīdz mums izturēt operāciju, lai bērniņam šī operācija nekaitētu. Es runājos ar bērnu un teicu, ka mēs abi esam stipri un mēs šo pārbaudījumu izturēsim. Operācija bija veiksmīga. Pēc operācijas ārsti mani bieži apraudzīja, jo baidījās, vai nesāksies spontānais aborts. Es biju pavisam mierīga, es pat tādu domu nepieļāvu, jo pilnībā paļāvos uz Dievu. Kad analīžu rezultāti parādīja, ka audzējs ir bijis labdabīgs, tad tas mani nepārsteidza, bet pārsteidza ārstus, jo pirms operācijas veiktās pārbaudes viņos esot radījušas bažas par ļaundabīgo audzēju, ko viņi man neteica, lai mani nesatrauktu.   

Tiem, kuri netic Dievam, Sai Baba ticības Dievam jautājumu skaidro šādi: „Jūs mīlat savu māti, jo ticat, ka viņa ir jūsu māte. Ticība ir mīlestības pamats. Dievu var sasniegt tikai tas, kam ir stipra ticība. Bez ticības jūs nevarat iegūt Dieva pieredzi. Vispirms ir vajadzīga ticība pašam sev. Attīstiet pašpaļāvību, tā vedīs uz apmierinātību pašam ar sevi. Ja jūs esat apmierināts ar sevi, jūs esat gatavs upurēties. Tikai ar pašuzupurēšanos var sasniegt „Es” atklāsmi. „Es” atklāsme nozīmē pieredzi, ka jūs esat viss. Simboliski raugoties, pašpaļāvība ir pamati, apmierinātība pašam ar sevi veido sienas, bet pašuzupurēšanās – jumtu. Neviens nevar dzīvot mājā, kurai nav jumta. Jumtu nevar uzlikt bez sienām, bet sienas nevar uzcelt bez pamatiem. Tādēļ pašpaļāvība, apmierinātība pašam ar sevi un pašuzupurēšanās ir ļoti būtiskas „Es” atklāsmei. Mūsdienās cilvēks ir zaudējis pašpaļāvību. Ja jūs zaudējat pašpaļāvību, jūs zaudējat visu.”

Atceroties notikumus, kas risinājās pirms 14 gadiem, ar tagadējo prātu es saprotu, ka mana pašpaļāvība bija tā, kas glāba mani no smagas slimības un paglāba manu bērnu no nāves. Manī pietrūka apmierinātības pašai ar sevi un pašuzupurēšanās, jo tieši šo īpašību trūkuma dēļ man nācās sastapties ar jauniem pārbaudījumiem, kad piedzima bērns, bet arī tos man izdevās pārvarēt, jo tad beidzot es sapratu, kas ir Dievs. Arī Sai Baba norāda, ka ticība Dievam var pasargāt no lielām nelaimēm. Viņš to skaidro, izvēloties simbolus – auglis ir bērns, koks ir māte un saknes ir Dievs: „Augļi nevar aizstāvēt paši sevi. Augļus aizstāv koks, kurā tie aug. Galvenais koka aizstāvis un balsts ir tā saknes. Ja jūs apliesiet un pabarosiet saknes (mīlēsiet un ticēsiet Dievam), tad tās atbalstīs koku (Dievs atbalstīs māti), bet koks savukārt atbalstīs un sargās savus augļus (māte atbalstīs un sargās savus bērnus). Dievs ir pasaules saknes. Ja jūs esat sevi uzticējuši Dievam, Viņš par visu parūpēsies. Tīra, nešaubīga ticība Dievišķajam – lūk, garīgā uzplaukuma ceļš.”

Ir ārkārtīgi svarīgi ticībā paļauties uz Dievu. Dažkārt cilvēki dusmojas uz Dievu, ja Dievs nepiepilda kādu cilvēka vēlmi. Sai Baba saka: „Paļaujieties uz Dievu. Piepildot savu sirdi ar dievbijību un mīlestību, ikviens var stāties pretī izaicinājumiem. Nešaubīga ticība ir garīgās veiksmes zīme.” Lai jūs pavadītu veiksme, jums ir jātic sev un Dievam. Paļaujieties uz savu sirdsapziņu, nevis uz nepastāvīgo ķermeni vai mainīgo prātu. Atcerieties, ka sirds nekad jums nemelos, bet prāts var arī pievilt, jo prāts ir materiālists, kas vienmēr padomās par materiālo labumu. Jūsu sirdsapziņa ir visu jūsu spēku avots.

Tiem, kuri tic Dievam un nespēj tikt galā ar uzbrukumiem no neticīgo puses, Sai Baba iesaka : „Viens cilvēks tic  Dievam, cits netic. Ticīgam cilvēkam Dievs eksistē, bet ateistam – nē. Ja viņš saka, ka netic Dievam, jūs varat viņam atbildēt: „Iespējams, tev nav sava Dieva, bet man ir, Viņš ir manā sirdī.” Jums jābūt pārliecināta cilvēka drosmei. Nekļūstiet vāji pretēja viedokļa dēļ. Vājš cilvēks neko nesasniegs. Pat ja visa pasaule apgalvos, ka Dieva nav, jums stingri jāpastāv pie sava. Viņš eksistē jūsu sirdī. Pieturoties pie nelokāmas ticības, jūs varēsiet dalīties tajā ar citiem cilvēkiem. Pārliecinātība ir jūsu spēka avots. Bez šī spēka jūs kļūsiet vāji, tik vāji, ka jūs nevarēs saukt par cilvēku.”

Autore: Elvita Rudzāte