Kas ir vīrišķība garīgajā skatījumā? 11.10.2022

Justīne jautā: Kas ir vīrišķība garīgajā skatījumā? Šāds jautājums man radās, lasot rakstu par to, kā apmēram dzīvos puiši militārajā dienestā. Komentāri zem raksta: “Katram vīrietim ir jāiet armijā, tā kļūs vīrišķīgāks!” Vai tiešām? Man tomēr gribas domāt, ka tas ir kritiens atpakaļ.

Elvita Rudzāte atbild: Galvenās īpašības, kurām jābūt vīrišķīgam vīrietim ir atbildība, rūpes, pacietība, pārliecinātība, mierīgums un nosvērtība.

Vīrišķība izpaužas kā optimisms, iedvesma, skaidrs redzējums, līderība, garīgais atbalsts, spēks, cerība, pārliecība, neatkarība, garantija, aizsardzība, vadošais princips.

Vīrišķīgs vīrietis ir kārtīgs un apzinīgs, tam tik ļoti nerūp viņa ārējais izskats un viņā ir maz emociju.  Sadzīvē tas vairāk koncentrējas uz darbu. Pastāvot kārdinājumam, tas spēj savaldīt savas vēlmes un viņš nepārkāps savus principus un likumus.

Sievišķīgs vīrietis ir ļoti emocionāls. Tas māk skaisti teikt komplimentus, kas sievietēm sākumā ļoti patīk. Parasti tie moderni ģērbjas, kopj savu ārējo izskatu, izteikti pumpē muskuļus, lai izskatītos pievilcīgāki. Ieraugot skaistu sievieti, tas iedegas kaislē un emocijas tam aptumšo saprātu.

Vīrieša skaistums un spēks ir darbībā, spējā pārvarēt dzīves pārbaudījumus.

Armijā māca pacietību, attīsta fizisko spēku, pārliecinātības izjūtu, drosmi un spēju pārvarēt fiziskas un garīgas grūtības. Tomēr ne visi iztur šos pārbaudījumus, tāpēc mēdz būt gadījumi, kad vīrietis pēc armijas atgriežas gan fiziski, gan garīgi slims, jo pārbaudījumu smagums nav samērīgs un pakāpenisks (no vieglākā uz grūtāko). Lai pārbaudījumu smaguma pakāpes pieaugums būtu samērīgs, katram karavīram būtu jābūt individuālam attīstības plānam, bet šāda pieeja ir ļoti dārga, tāpēc karavīru sagatavošanas process nebalstās uz individuālo pieeju, kas arī ir galvenais iemesls, kāpēc armijā vīrietis var emocionāli sabrukt, iegūstot arī fiziskas traumas.

Galvenais armijas uzdevums ir sagatavot vīrieti valsts aizsardzībai. Lai aizsargātu valsti, ir nepieciešams attīstīt visas augstāk minētās īpašības, kā arī nepieciešamas prasmes apieties ar ieročiem un aizsardzības iekārtām. Arī garīgajā skatījumā vīriešiem ir jāaizsargā valsts, tāpēc attīstīt prasmes valsts aizsardzībā patiešām ir pareizi. Cits jautājums ir par izpildījumu un obligātumu. Ļoti svarīgi, lai armijā kareivjiem būtu līdzās dzīves gudri komandieri, kas spētu savlaicīgi pamanīt riskus, kas vīrieti nevis attīsta, bet salauž. Tā ir ļoti liela gudrība, kā iemācīt pārvarēt grūtības gudri.

Justīne domā, ka obligātais dienests ir kritiens atpakaļ. Kritiens atpakaļ būtu tādā gadījumā, ja armijā būtu jāiet nevis tāpēc, lai attīstītu prasmes aizsargāt valsti, bet lai attīstītu prasmes uzbrukt citām valstīm. Piemēram, pašlaik notiek karš Ukrainā. Krievija sagatavo karavīrus, lai uzbruktu Ukrainai, bet Ukraina sagatavo karavīrus, lai aizsargātu savu dzimteni. Ukraina rīkojas pareizi, bet Krievija pārkāpj Dievišķos likumus. Tanī pašā laikā Ukraina nespēs atbrīvot savu valsti no okupācijas, ja karavīriem nebūs attīstītas prasmes veikt uzbrukumus.

Pareizāk būtu attīstīt valsts vadītājiem prasmes panākt mierizlīgumu, tad nebūtu valstīm savā starpā jākaro, bet realitāte ir tāda kāda tā ir, sabiedrības kolektīvais apziņas līmenis nav vēl sasniedzis tādu pakāpi, lai atteiktos no vardarbības, tāpēc visas puses cieš.

Ja mūsu valsts vadītāji pieņemtu lēmumu neaizsargāt valsti, tad mūsu valsts nebūtu. Tāpēc valsts aizsardzības sistēma ir jāstiprina īpaši laikā, kad kaimiņš Krievija ir kļuvusi ļoti agresīva. Vienīgais, kas garīgajā skatījumā nav pareizi, piespiedu situācija, respektīvi, ka nav dota brīva izvēle. Ja sabiedrība zinātu un ticētu, ka armijā pavadītais laiks būs ļoti noderīgs un tas ir vīrieša goda un vērtības celšanas jautājums, tad brīvprātīgo būtu vairāk nekā armija varētu uzņemt. Problēma tā, ka mums vēl ir atmiņā PSRS armija, kur mūsu radinieki ir dienējuši un daudzi no armijas atgriezās nevis garā auguši, bet degradējušies vai ar garīgiem traucējumiem.

Piemēram, es atceros gadījumu, kad vīrietis uzskatīja, ka katram jaunietim ir jāiet dienēt armijā, lai kļūtu vīrišķīgs. Šis vīrietis ieņēma PSKP augstu amatu un viņam bija visas iespējas savam dēlam nodrošināt atbrīvojumu no dienesta vai iespēju dienēt labā vietā. Viņš neizmantoja savas iespējas, jo vēlējās, lai armija viņa dēlam attīsta vīrišķību. Dēls armijā nonāca ļoti smagos apstākļos, cieta no lieliem pazemojumiem, viņa psihe to neizturēja, viņš nokļuva psihoneiroloģiskā slimnīcā un palika invalīds uz mūžu. Tas bija tik liels trieciens viņa tēvam, ka tēvs nosirmoja vienas dienas laikā. Šis gadījums apliecina, ka vīrišķības attīstībai ir jābūt gudru skolotāju vadībā, jo citādi sekas var būt neatgriezeniskas.

Es neņemos spriest kādā līmenī notiek Latvijas karavīru sagatavošana, bet mans ieteikums tomēr saglabāt brīvprātības principu, padomājot kā celt armijas prestižu, lai jaunieši vēlētos apgūt jaunas prasmes un vēlētos kļūt vīrišķīgi, izmantojot armijas dotās iespējas. Viss, kas ir pret brīvo gribu, rada protestu un nedod efektu.