Kas ir vispareizākais no bērna viedokļa? 01.06.2020

Anna jautā: Pateicībā par domātājs.lv ir praktiskas dabas jautājums par strādājošām mammām. Es zinu, ka katram ir sava situācija un cik mammu, tik scenāriju ar atgriešanos darbā. Ir mammas, kas būt mājās ar bērniem uzskata to
par privilēģiju (ieskaitot mani, jo ar pirmo bērnu biju spiesta ātri atsākt strādāt). Citas tā vien steidzas atpakaļ uz darbu, jo darba vide ir gandrīz kā atpūta. Saprotu, ka mūsdienās sieviete arī var strādāt, ne tikai aprūpēt alu un gaidīt mamutu no vīrieša. Tomēr nesaprotu, kas šajā situācijā ir vispareizākais no bērna viedokļa. Ir, manuprāt, nepatīkama sajūta, ja pašam sava bērna pirmie solīši un pirmie vārdiņi tiek dalīti ar auklīti vai paiet secen visiem, jo bērns bērnudārzā. Bērnudārzi ārpus Latvijas uzņem no 6 mēnešu vecuma. Vēl ir situācijas, kur mamma daudz strādā un ir tētis, kas saimnieko pa māju, vāra, pieskata bērnus. Aizdomājos, vai tam arī ir tikai pozitīvā puse.

Elvita Rudzāte atbild: Cilvēki ir ļoti dažādi. Tas, kas vienam der, citam neder. Bērniņam, protams, ir labāk būt kopā ar māmiņu pēc iespējas ilgāk, bet ne visos gadījumos. Piemēram, ja māte ir ļoti aktīva un viņā ir daudz enerģijas, kuru viņa neprot realizēt mājās, tad piespiedu palikšana mājās ar bērnu viņā var radīt depresiju, jo nerealizētā enerģija sāk dedzināt no iekšienes, radot depresīvu noskaņojumu. Savukārt bērnam nekas nav sliktāks, kā visu dienu izjust mātes depresiju. Tāpēc ir gadījumi, kad mātei ir labāk strādāt, īstenojot savu radošo potenciālu darbā, un bērniņu pieskata mīlošas audzinātājas dārziņā, nekā sēdēt mājās kopā ar bērnu, jo bērns no māmiņas klātbūtnes neko labu nesaņem. Katrai māmiņai ir jāizvērtē savas iespējas un pašsajūta. Galvenais, lai bērns jūt mātes mīlestību.