Kas man jāmācās, ja man vairs nav draugu? 08.07.2024

Sieviete jautā: Kas man jāmācās, ja man vairs nav draugu? Kāpēc mani pamet, kad neesmu vairs noderīga vai izdevīga? Kur, lai atrod draugus?

No iepriekšējās dzīves man ir pamestības mācība jāsaprot. Citi tiek izvēlēti pirms manis, celti pār mani, vienpusējas mīlestības draudzības. Biju kautrīgāka, bailīgāka, intraverts cilvēks ar ekstraverta iezīmēm (atkarīgs no situācijas), bet jautra, atvērta, draudzīga, saprotoša, dāsna, atbalstoša, mīļa, laipna, izpalīdzīga, bet tā arī paliku nemīlēta, izmantota un pēc tam nodota, pamesta. Attiecībās tas pats, jo prioritāte vīrietim ir citas sievietes nevis es un vienalga kā centos, kāda biju, nevienam neesmu bijusi pa īstam vajadzīga.

Citi ar draugiem ir kopā gan priekos, gan bēdās, bet mani pieņēma tikai, kad man gāja labi un varēju ko dot un tad pati sāku pazust no cilvēkiem, kad bija man slikti, lai neapgrūtinātu viņus. Ja man gāja slikti, tad atbalstu nesaņēmu no draugiem, bet izmantoja pat to manu stāvokli dažs labs cīņu labā un pret mani. Vairs  arī pēc visa neticu ne mīlestībai, ne draudzībām. Tikai neteikt, ka nevainot citus savās problēmās, jo apzinos, ka es esmu nepilnīga un arī visi citi tādi ir un es vairāk pieradusi vainot un tirdīt sevi, kas arī nav pareizi, jo tā jau citi lika man ciest par citu nodarīto viņiem…

Elvita Rudzāte atbild: Īsta draudzība nepazūd. Pazūd tas, kas nav bijis īsts.

Kāpēc bēdāties par zaudētu neīstu draudzību? Kāpēc bēdāties par zaudētu partneri, kurš nav mīlējis, bet tikai izmantojis? Patiesībā būtu jāsaka paldies Dievam, ka atbrīvoja no neīstām attiecībām.

Cits jautājums, kāpēc sieviete veido attiecības ar cilvēkiem, kas manipulē ar citiem cilvēkiem? Kāpēc nav spējusi izveidot īstu draudzību? Tam noteikti ir iemesls, bet sieviete vai nu to nav apzinājusies, vai slēpj.

Visticamāk sievietei piemīt kādi trūkumi un viņa ir pieļāvusi kādas kļūdas, kas jebkāda veida attiecības izjauc. Man grūti noteikt šos trūkumus un pieļautās kļūdas, kā arī neapgūtās mācības, jo informācija par sievietes dzīvi ir pārāk maza, lai es varētu izteikt kādus secinājumus.

Katram cilvēkam piemīt trūkumi un visi cilvēki dzīvē ir pieļāvuši kļūdas, tāpēc mums ir jāstrādā ar saviem trūkumiem un jāapzinās savas pieļautās kļūdas, tās labojot savu iespēju robežās, bet galvenais turpmāk tās neatkārtojot.

Draugus iespējams atrast labdarības kustībās, mācību iestādēs un sociālajos tīklos. Iespēju ir ļoti daudz.

Tomēr neaizmirsīsim, ka Lielie Skolotāji māca nepieķerties nevienam. Tāpēc daudz svarīgāk ir veidot garīgā ceļa līdzgaitniecības attiecības, t.i., atrast garīgos līdzgaitniekus, līdzīgi domājošos ar kuriem kopā vari darboties labdarības projektos.

Piemēram, Biedrībā “Dzīvot pēc Sirdsapziņas” ir apvienojušies cilvēki, kas seko Piedošanas mācībai, mācījušies Sokrata tautskolā un tagad katrs savu iespēju robežās atbalsta biedrības attīstītos projektus. Viņi savstarpēji nav draugi, bet ir līdzgaitnieki, darot labus darbus Dievam un tas ir daudz svarīgāk, jo darbs Dievam dod piepildījuma izjūtu. Pieķeršanās draugam rada atkarības izjūtu un ciešanas, ja draugs tiek zaudēts.

Tāpēc mans ieteikums sievietei ir iesaistīties labdarības kustībā, kura dvēseliski ir tuvāka un dot no sevis sabiedrībai un Dievam to labāko, ko spēj dot, neko negaidot pretim. Īsts devējs vienmēr ir laimīgs.