Sintija jautā: Šorīt noklausījos e-semināra “Piedošanas likums” nodarbību. Tieši šorīt aizdomājos par to, ka, ja nepiedošu savai pagātnei, tad neatbrīvošos no saviem iekšējiem stresiem un neapmierinātības. Nodarbību līmenī ir teikts, ka garu pasaulē smalkajā līmenī tikai mīlošas dvēseles spēj nodarīt mums pāri reālajā dzīvē. Viņi piekrīt mums sniegt mācību stundas, lai mēs attīstītos garā un paplašinātu savu apziņu. Kā izprotu viens no maniem karmiskajiem uzdevumiem ir “mātes” loma un attiecības.
Esmu izaugusi bez mammas. Mamma mani pameta, kad sāku iet 3. klasē. Augu es pie tēva līdz pamatskolas beigšanai. Tēvs, protams, bija valdonīgs un viņa viedoklis bija galvenais. Mīlēja sievietes, bet tā arī īsto nespēja atrast. Protams tēvs nemācēja izrādīt mīlestības jūtas, jo pats tās nebija saņēmis no saviem vecākiem.
Cik zināju no nostāstiem mana mamma strādāja par prostitūti, kur iepazinās ar savu otro vīru. Visu laiku, kad dzīvoju pie tēta, mamma negribēja vai nespēja rast ar mani kontaktu. Protams, manī kā bērnam tajā brīdī bija dusmas un nesaprašana – kāpēc mūs pameta? Vai tiešām viņa nemīl savu bērnu? Domājot par bērnības atmiņām, es neko daudz neatceros līdz kādiem 7 gadiem. Varbūt man kā bērnam ir kādi iekšēji pārdzīvojumi, kas vienkārši ir nobloķējuši šo atmiņu.
Man pašai tagad ir meitiņa, esmu precējusies un ļoti mīlu savu ģimeni, bet ik pa laikam uzpeld situācijas no bērnības, kas neļauj man pilnvērtīgi un laimīgi dzīvot. Mēģinu izprast kāda ir mana mācību stunda saistībā ar mammas un tēva lomu? Vai tā ir mācība par ģimeni kā vērtību? Vai arī par mammas mīlestību bez nosacījumiem? Esmu mēģinājusi saprast savu māti un viņas uzvedības motīvus. Arī saprotu, ka mammai ir bailes “mani nemīl”, jo māte ir augusi bez mātes mīlestības un agrā jaunībā zaudējusi savu tēvu.
Pateicos par redzējumu uz šo situāciju un mācību stundām. Esmu gatava piedot no sirds mammai, bet vēlos izprast savas dzīves mācības.
Elvita Rudzāte atbild: Bērna uzdevums nākot iemiesojumā ir vērst vecāku slikto uz labo. Respektīvi mācīties no vecāku kļūdām un tās neatkārtot savā dzīvē.
Galvenā Sintijas mācība ir izprast, cik ļoti bērnam ir nepieciešami abi vecāki – pilnvērtīga ģimene. Lai kā viens vecāks cenšas bērnam iedot visu, kas nepieciešams, viņš nespēj iedot trūkstošā vecāka mīlestību.
Mūsdienās ļoti daudz izjukušu ģimeņu un sakropļotu uzskatu par ģimenes vērtību kā tādu. Tāpēc Sintijai ir jādara viss, lai viņas meita nekad neizjustu savu vecāku mīlestības trūkumu un domstarpības ar vīru pārvarētu ar dzīves gudrību.
Tāpat Sintijai ir jāsaprot, ka pašu galveno misiju viņas māte izpildīja, jo viņa deva iespēju Sintijai piedzimt un augt garā. Par to Sintijai ir jāpateicas savai mātei, lai kāda viņa nebūtu. Kad Sintija izjutīs pateicības jūtas pret māti, tad viņa spēs atvērties piedošanai un beznosacījumu mīlestībai, kā arī apgūs ļoti svarīgu mācību – godāt savu māti.
Sociālais uzņēmums “DVĒSELES MIERS” aicina piedalīties onkoloģiskos slimniekus (pieaugušos) psihosociālās rehabilitācijas programmas “Per aspera ad astra” septiņu nodarbību ciklā “JŪTAS UN EMOCIJAS”, 25.07. – 05.09.2024. “Per aspera ad astra” tulkojumā no latīņu valodas – “Caur ērkšķiem Lasīt vairāk …
Sokrata tautskola aicina piedalīties BRĪVDABAS PIEDOŠANAS RETRĪTĀ, 2024.gada 27.jūlijs, plkst.11.00-17.00, Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parkā, Siguldas pagastā, Siguldas novadā. Vislielākais vezums, ko cilvēks nes, ir aizvainojumu vezums. Aizvainojumus iespējams atbrīvot tikai izprotot katra aizvainojuma sniegto mācību, jo Lasīt vairāk …