Sieviete jautā: Rodas sajūta, ka varbūt nav izdevies uztvert manis teikto, iespējams par maz informācijas. Mēģināšu vēlreiz.
Par kontaktu pārtraukšanu. Nolēmu šādu risinājumu, jo tieši tas cilvēks agrāk izraisīja simpātijas, kārdinājumus. Tā kā esmu precējusies, sapratu, ka tā darīt būtu tikai prātīgi, jo ienāk domas, kā būtu, ja būtu. Arī vīram bija ar vienu sievieti šādas simpātijas, tāpēc, arī viņš pārtrauca. Manuprāt labs lēmums.
Tikai šī iemesla dēļ. Es nejūtos augstprātīga, un neuzskatu, ka es esmu kaut kādā ziņā labāka.
Kaut tikai lasot garīgo literatūru es saprotu, ka tas, ko it kā sapratu, patiesībā neko vēl neesmu sapratusi. Man arī vairs nav dusmu, vai skumju, ja kāds neiet ceļu pie Dieva. Man sāp tas, ka man uz laicīgo dzīvi nav tādas vēlmes kā apkārtējiem cilvēkiem. Es strādāju ar bērniem, un visi ir mīļi neatkarīgi kā uzvedās, vai no kādas ģimenes nāk. Taču pašai nav sauciens uz bērniem. Nav ambīcijas uz lielām karjerām, bagātību. Nekur negribas ceļot, vai apmeklēt pasākumus. Jau no bērnības tā bija, tagad paliek vēl izteiktāk. Tajā pat laikā, ja kādam tuviniekam būtu lielas veselības problēmas, un būtu steidzami vajadzīga liela nauda, es justos vainīga, ka neradīju to lielo naudu, bet tajā pat laikā zinu, ka jādzīvo atbilstoši savai būtībai…
Elvita Rudzāte atbild: Kad cilvēks iet garīgās izaugsmes ceļu, viņš nejūtas depresīvi, bet tieši otrādi, viņš jūtas piepildīts, jo apzinās ko un kāpēc dara, kā arī ar pazemību pārvar dzīvē sastaptās grūtības. Lasot sievietes vēstules, man ir radies priekšstats, ka sieviete kaut kādā ziņā ir nomaldījusies – apjukusi garīgā informācijā, bet patiešām man ir par maz informācijas, lai izprastu, kāpēc sieviete jūtas depresīvi, kāpēc viņai sāp, ka viņai uz laicīgo dzīvi nav tādas vēlmes kā apkārtējiem cilvēkiem.
Cilvēks, kas ir atbrīvojies no vēlmēm, jūtas brīvs un apmierināts. Tas, ka sieviete pagaidām nevēlas bērnus, karjeru un bagātību, tur nav nekā neparasta. Cilvēki ir dažādi, katram cilvēkam ir savas vērtības.
Skaidrs ir tas, ka sievietei ir jāizprot savas nepamatotās vainas izjūtas sniegtās mācības. Sievietei ir jāievieš kārtība tajās garīgajās zināšanās, kuras ir ieguvusi, un jāizprot savu slikto izjūtu cēloņus. Iesaku sievietei piedalīties Sokrata tautskolas atbalsta grupās un/vai Dvēseles miers sevis dziedināšanas programmā “Garīgā prakse – mana ikdiena”, kur tiks veikta sievietes dzīves analīze un skaidrotas neapgūtās mācības.