Kas man no šī visa ir jāmācās? 21.04.2021

Krists jautā: Paldies par Jūsu darbu un ieguldīto laiku mūsu apziņas līmeņa celšanā un izglītošanā. Man radās jautājums, kāpēc izdzirdot zemas vibrācijas mūziku manī uzjundī negatīvas emocijas un dusmas? Pats es tādu neklausos vairs jau ilgi apzināti. Kaut gan atceros, ka jaunībā arī man tāda patika. Respektīvi mājās, izdzirdot ka sieva vai meita klausās kaut kādu repu vai citu zemas vibrācijas mūziku, vai arī skatās kaut kādas šausmu filmas vai ko līdzīgu varu ļoti strauji sadusmoties. Ir bijis arī, ka darba vietā mums parasti skan pieklājīga un neitrāla fona mūzika, bet tad pazūd internets un vadība saka, lai uzliek fonā pa TV MTV kanālu, dzirdot to moderno popmūziku un fonā redzot tos degradējošas videoklipus, strauji sabojājas garastāvoklis. Kas man no šī visa ir jāmācās?

Elvita Rudzāte atbild: Galvenā mācība ir nosodījums un neprasme pieņemt dažādību. Kristu sadusmo nepareiza rīcība un neapzināti viņš nosoda tos, kas kaut ko dara nepareizi, nepadomājot par to, kā vislabākā veidā palīdzēt tiem, kas pieļauj kļūdas.

Jēzus mācīja: “Netiesājiet un paši netapsiet tiesāti.” Citiem vārdiem sakot, mums ir jāmācās pieņemt pasaules dažādību un cilvēku atšķirīgos apziņas līmeņus. Cilvēkam ar zemu apziņas līmeni kaitinās augstu vibrāciju mūzika un otrādi.

Iztēlosimies skolā klasi, kur visi bērni ir ar augstu apziņas līmeni. Viņi ir paklausīgi, motivēti mācīties un darboties. Skolotājam prieks ar šādu klasi strādāt. Notiek pārmaiņas un klasei pievienojas jauns skolēns, kas ir ar zemāku apziņas līmeni kā citiem bērniem. Viņš netiek līdzi mācībās un lai pievērstu klases biedru uzmanību, sāk stundas laikā darīt blēņas un neklausīt skolotāju. Skolotājs ir neapmierināts, jo viss produktīvais darbs ir izjaukts. Ko tālāk darīt skolotājam? Runāt ar direktoru par bērna atskaitīšanu no skolas, jo viņš tajā neiederas vai meklēt kādu individuālu pieeju, lai bērna apziņas līmenis augtu?

Apskatīsim abu scenāriju sekas:

1. Skolotājs izdara izvēli runāt ar direktoru, jo tā būtu vieglāk. Direktors, lai saglabātu skolas prestižu, nepaklausīgo skolēnu izslēdz no skolas.

Nepaklausīgais skolēns izlemj nemācīties un sāk klaiņot pa ielām un viņu pamana kāds narkotiku dīleris, kas piedāvā viņam darbu narkotiku izplatīšanā, apmācot jaunieti kā to vislabāk izdarīt. Šīs zināšanas jaunietis apgūst ātri, jo tās tiek pasniegtas vienkārši – viņam saprotamā valodā, ātri dot iespēju pamēģināt praksē un galvenais dod iespēju ātri nopelnīt lielu naudu. Nepaiet ilgs laiks, kad jaunietim jau ir izveidojies savs klientu loks, kas lai iegūtu līdzekļus narkotiku iegādei, ir gatavi iznest no mājas pēdējo vai izdarīt noziegumus. Arī prestižā skola cieta no šiem noziegumiem un noziegumu sērija sāka izplatīties, radot raizes vietējā sabiedrībā.

2. Skolotāja izdara izvēli darīt visu, lai celtu nepaklausīgā skolnieka apziņas līmeni.

Skolotāja saprot, ka ierastā stundu kārtība vairs nederēs. Viņa lūdz visiem audzēkņiem palikt pēc stundām, lai kopā vienotos par pārmaiņām apmācības procesā. Viņa izskaidro klasei radušos situāciju un kopā ar klasi pieņem lēmumus kā citādāk organizēt stundu darbu, lai skolēniem, kuriem grūtāk uztvert vielu un kuri tādēļ jūtas mazvērtīgāki, varētu palīdzēt klases biedri, kuriem priekšmets padodas. Jaunā apmācības sistēma ir diezgan apgrūtinoša skolotājai, bet redzot, kā audzēkņi viņu atbalsta, viņa ir gatava pārvarēt grūtības.

Pēc laika mācību rezultāti un uzvedība uzlabojas arī bērnam, kas slikti mācījās un bija destruktīvs. Arī viņam ir savas stiprās puses – viņš ātri apgūst praktiskas iemaņas un spēj klases biedriem palīdzēt apgūt dažādus praktiskās dzīves darbus, piemēram, kā pagatavot garšīgu un veselīgu ēdienu. Viņš vairs nejūtas klasē zemāks par citiem, jo esošajā apmācības sistēmā, kur katrs māca citiem to labāko, ko viņš prot, parādās izpratne, ka visi nevar būt vienādi un katram cilvēkam ir kaut kas labs, jāprot tikai to ieraudzīt un dot iespēju to attīstīt. Skolotājai nepietiek laika apskatīt visas tēmas, jo viņai daudz laika jāvelta sarunām par dzīvi, Dievišķo likumu izpratnei un praktiskajai pielietošanai, bet bērnos tiek pamodināta zinātkāre un viņi daudz ko apgūst pašmācības ceļā, daloties ar citiem savās zināšanās. Pēc kopā pavadītiem gadiem, beidzot skolu, jau neviens vairs nedomā kurš labāks, bet domā kā atbalstīt klases biedrus viņu izvēlētajā dzīves ceļā. Skola vairs nevar lepoties ar augstiem rezultātiem olimpiādēs, bet skola priecājas, ka spēj sagatavot dzīvei krietnus cilvēkus, kas ir vispusīgi attīstīti un ļoti labi apzinās kā tālāk attīstīties profesionālajā jomā jau pēc skolas beigšanas. Skolas beidzēji nebaidās sastapties ar dzīves grūtībām un viņi uzdrošinās piedāvāt sabiedrībai jaunas pieejas. Tie ir jaunā laika līderi, kuriem sekos sabiedrība.

Secinājums: Otrais variants, kas ir grūtāk izpildāms, dod sabiedrībai kopumā labākus rezultātus. Nav pareizi izstumt no sabiedrības tos, kuri neiekļaujas sabiedrībā. Nav pareizi nosodīt tos, kas pieļauj kļūdas. Pareizi ir darīt visu, lai izprastu kļūdu rašanās cēloni un sniegtu atbalstu to pārvarēšanā un atkārtotā nepieļaušanā. Tas ir ļoti grūts uzdevums. Tāpat kā ļoti grūti mācīties kopā tik dažādu apziņas līmeņu bērniem un vēl grūtāk ir palīdzēt augt garā tiem, kas to nevēlas. Tas ir ļoti liels izaicinājums katram, kas mēģina palīdzēt tiem, kas nesaprot. Ir jābūt ļoti augstam apziņas līmenim, lai cilvēks būtu gatavs kaut ko upurēt, lai palīdzētu tiem, kas novirzījušies no ceļa. Kā to izdarīt? To var darīt ļoti dažādi un viens no labajiem piemēriem, ko iesaku visiem apskatīt ir Zilā Krusta palīdzība tiem, kas savā attīstībā ir nonākuši viszemākajā punktā (skatīt zemāk video):