Kas man no šīm situācijām ir jāmācās? 23.07.2018

Māra jautā: Gadu strādāju darbā, kurš man ļoti patīk, arī kolektīvs šķita saliedēts. Taču laikam ejot, esmu konstatējusi, ka: 1. Darbinieki dalās kategorijās vecajos un jaunajos. Manā darba vietā jaunajos esmu tikai es, un esmu secinājusi, ka tad, kad nedaru pa prātam vecajiem, vai nepiekrītu, es kļūstu sliktā, vai varu runāt, bet tam nav svara. Un 2. Pret mani ir nostājusies mana pāriniece, par kuru domāju, ka varu uz viņu paļauties, konstatēju, ka viņa melo faktos un kamēr saistība ir ar viņas darbu, tā esmu noderīga, bet kad kas skar manu darbu, tad tā ir mana lieta un palieku viena.

Mani vada sirdsapziņa, tāpēc rīkojos un vados pēc sirds un no tā ciešu,  jo esmu pārāk atvērta, un stipri izjūtu visas emocijas, t.sk. tās sliktās, kuras izlej kolēģi.

Uzdošu Jums to pašu jautājumu, ko uzdodu sev katru dienu darbā – kas man no šīm situācijām ir jāmācās? Mani sāpina, ka brīžos, kad būtu kolektīvā vienam otru jāatbalsta, ieslēdzas savas ādas sargāšana. Es vienmēr esmu atbalstījusi un palīdzējusi, jo uzskatu, ka tā tam būtu jābūt, bet kad man vajadzīgs atbalsts, saņemu novēršanos. Darīt kā viņi nevēlos, kļūt kā viņi nevēlos. Nenosodu viņus. Tas man liek kļūt stiprākai un audzēt raksturu. Saprotu, ka cilvēki ir dažādi, bet es neprotu nelaist to caur sirdi, ar prātu visu varu saprast, bet es nesaprotu, kā var apzināti otru sāpināt?

Pozitīvo redzu arī tajā, ka tiek doti (ne darbā) draugi, kuri mani atbalsta grūtos brīžos. Esmu domājusi, cik ilgi man palikt šajā darbā, bet pagaidām Dievs vēl citu nav devis, tad nu eju kā uz skolu, sevi stiprināt.

P.s. Lai gan, ja salīdzina ar iepriekšējā darba kolektīvu un vadību, ir jau milzīgi uzlabojumi jūtami un par to esmu pateicīga Dievam.

Elvita Rudzāte atbild: Mārai ir jāapgūst vairāki Dievišķie likumi un mācības.

1. Došanas-ņemšanas likums – es dodu lai dotu, nevis lai saņemtu.

Māra gaida, kad viņas doto novērtēs un sniegs viņai palīdzību brīdī, kad viņai tā būs vajadzīga. Tiem cilvēkiem, kuriem ir jāizprot Dievišķais Došanas-ņemšanas likums, dzīvē notiek situācijas, ka viņam nesniedz palīdzību tie cilvēki, kuriem pirms tam viņš ir sniedzis palīdzību, lai Dievs pārbaudītu, vai cilvēks apvainosies par to vai nē. Cilvēks, kas ir apguvis Dievišķo Došanas-ņemšanas likumu, priecājas par iespēju dot un nedomā par to, vai pats saņems palīdzību tad, kad tā būs nepieciešama. Viņš zina, ja viņa došana ir nesavtīga, tad viņam palīdzēs Dievs vai cilvēki, kurus Dievs izmantos kā savus instrumentus.

Darba vietās darba devējs un kolēģi pamana darbiniekus, kas spēj nesavtīgi dot. Piemēram, man zināms vīrietis vienmēr ir centies palīdzēt kolēģiem, īpaši stundentiem praktikantiem. Viņš zina, ka darba devējs gatavo viņam maiņu, bet viņš no tā nebaidās, jo apzinās, ka vienmēr būs kāds, kuram būs nepieciešams nodot zināšanas un pieredzi. Darba devējs to pamanīja, ka pie viņa darba vietas pulcējas kolēģi un lūdz palīdzību, un pēc laika darba devējs veica viņa amata aprakstā izmaiņas, ka viņam ir pienākums konsultēt kolēģus. Taču, kad viņš lūdz kādam no kolēģiem palīdzību, viņam neviens neatsaka, visi ar prieku palīdz.

Vīrietis neko nezina par Dievišķo Došanas-ņemšanas likumu, bet viņš zina, cik patīkama sajūta, ka spēj kādam palīdzēt. Visās Mācībās ir teikts – ja vēlies kļūt laimīgs, kļūsti par devēju. Bet atcerieties, ka īsts devējs ir tikai tāds, kas neko par savu labo darbu negaida pretim.

2. Drosmes mācība

Lai cilvēkā attīstītu drosmi, cilvēks nokļūst situācijās, kad viņu neatbalsta tie, no kā viņš gaida atbalstu, vai vispār paliek viens pats ar savu problēmu. Cilvēks, kurā ir stipra ticība tam, ko viņš dara, spēs pārvarēt grūtas situācijas arī brīžos, kad nesaņems atbalstu. Viņu atbalstīs Augstākie Spēki un tie no kā viņš vismazāk gaida palīdzību.

Piemēram, man ir bijuši pārbaudījumi, kur Dievs pārbaudīja manu drosmi. Es esmu šo īpašību attīstījusi jau iepriekšējās dzīvēs, tāpēc esmu aizstāvējusi cilvēkus situācijas, kad man vai manai reputācijai tas nav bijis izdevīgi. Es zinu, ka Dievs pārbaudīja mani, ko esmu gatava upurēt, lai zinātu, cik lielā mērā var paļauties uz mani. Dievs neuztic svarīgus uzdevumus vārguļiem. Es, protams, esmu ļoti nepilnīga, bet man piemīt īpašības, kas ir svarīgas, lai īstenotu Dieva gribu, un viena no šīm īpašībām ir drosme. Iespējams Dievs vēlas uzticēt arī Mārai svarīgus uzdevumus, tāpēc pārbauda Māras drosmi.

3. Dievišķais Hierarhijas likums

Dievišķais Hierarhijas likums nosaka, ka augstākais kalpo zemākajam un zemākais bez ierunām pakļaujas augstākajam. Mārai ir problēmas ar pakļaušanos kolēģiem, kas strādā ilgāk kā viņa, viņai šķiet, ka tas nav taisnīgi. Tieši tāpēc Dievs viņu ir atvedis darba kolektīvā, kur viņa ir vienīgā “jauniņā”, lai pārbaudītu tās spēju pieņemt situāciju tādu kāda tā ir.

4. Dzīvot pēc Sirdsapziņas

Māra raksta, ka viņu vada sirdsapziņa un viņa no tā cieš. Ja tu dzīvo pēc sirdsapziņas, tu nevis ciet, bet izjūti iekšēju mieru. Ciešanas un bailes izjūt tikai tas, kas kaut ko dara pretrunā savai sirdsapziņai. Māras ciešanas norāda, ka kaut ko viņa dzīvē nesaprot pareizi, bet, lai izskaidrotu šīs mācības, nepieciešamas analizēt konkrētas situācijas.

Iesaku Mārai turpināt iesākto ceļu – mācīties, domāt un iemācīto praktizēt ikdienas situācijās, tad pamazām emocijas no viņas atkāpsies un viņai atklāsies vēl daudz dzīves gudrības.