Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Kas mums no tā ir jāmācās? 27.05.2022

Kristīne jautā: Manai meitai (8 gadi) ir tāda problēma. Kad ir divatā ar kādu bērnu viss ir daudz maz normāli un satiek labi. Problēma sākas, kad kompānijā parādās vēl kāds. Viņa kļūst greizsirdīga un noiet malā apvainojusies un gaida, kad viņai nāks klāt citi bērni. Kad tas nenotiek, viņa jūtas pamesta. Kas mums no tā ir jāmācās?

 

Elvita Rudzāte atbild: Kristīnes meitai piemīt greizsirdība, kas nozīmē, ka viņā ir skaudība, egoisms un gaidas. Ja Kristīnes meitai ir skaudība, egoisms un gaidas, tas nozīmē, ka arī kādam no vecākiem piemīt šīs īpašības, kuras nepieciešams izprast un atbrīvot. Ja vecāki izpratīs šīs negatīvās īpašības, tad spēs arī bērnam palīdzēt tās izprast, jo lai bērnam palīdzētu izprast negatīvās īpašības, bērnam nepieciešamas tikumiskās audzināšanas nodarbības, kur negatīvās īpašības dažādos veidos tiek atklātas un izprastas.

1. Skaudība ir negatīvā īpašība, ar negatīvu enerģiju, kura rodas no tā, ka cilvēks salīdzina kaut ko savā starpā, piemēram, savus ienākumus ar kolēģa ienākumiem vai savu vīru ar draudzenes vīru vai savu bērnu ar viņa klases biedriem.

Ja mēs iztēlojamies, ka skaudība ir cilvēks, tad viņš saka: “Es gribu tikpat cik ir citiem vai es gribu to pašu, kas ir citiem.”

Skaudība kā skolotājs māca, ka dzīvē viss ir taisnīgi – tev ir tik, cik tu esi pelnījis, kā arī to, ka nav pareizi kaut ko salīdzināt savā starpā. Piemēram, kad jūs aizejat pavasarī uz pieneņu pļavu, vai jūs salīdzināt pienenes savā starpā, vai jūs varat pateikt, kura pienene ir skaistāka? Jūs teiksiet, ka parasti jūs pienenes savā starpā nesalīdzināt, bet, ja jums tiktu dots uzdevums tās salīdzināt, tad jūs noteiktu kritērijus un salīdzinātu. Piemēram, kritēriji varētu būt: pienenes garums, zieda lielums, kāta taisnums utt.

Tad jūs noteiktu kāds ir ideālais pienenes garums, zieda lielums, kāta taisnums un sāktu visas pienenes pielīdzināt ideālajai pienenei, pieļaujot kaut kādu jūsu noteikto novirzi, jo pilnīgi vienādas pienenes dabā nav iespējams atrast. Jums izveidosies divas kaudzītes: ideālās pienenes un neatbilstošās pienenes. Un tad paņemiet rokās neatbilstošās pienenes un paskatieties uz viņām  – vai tiešām viņas nav skaistas? Vai tās pļavā neizskatās vienlīdz skaisti tāpat kā ideālās pienenes? Tālāk mēģināsim iztēloties kāda izskatītos pļava, kurā augtu visas pienenes vienādā izskatā un salīdzināsim ar pļavu, kur katra pienene ir drusciņ savādāka, ar savu individuālo īpatnību. Kura pļava jums patīk labāk? Es domāju, ka es nekļūdīšos, ka maz atradīsies cilvēku, kuri teiks, ka viņiem patīk pļava, kur visas pienenes ir vienādas.

Mums patīk dažādība. Arī Dievam patīk dažādība, vai esat redzējuši dabisko pļavu, kur aug tikai viena veida un izskata puķes? Nē, šādas pļavas, kur aug viena veida un izskata puķes rada tikai cilvēks. Vai zināt, ka augi, ja viņiem blakus nav citas sugas augi, slimo vairāk nekā augi, kuri aug blakus cits citam kā tas ir dabiskā pļavā un dabiski augušā mežā.

Tāpēc Dievs arī cilvēkus ir radījis unikālus, t.i., katrs cilvēks Dieva izpratnē ir skaists un unikāls ar saviem talantiem. Bet mēs zinām, ka daudzi cilvēki mokās ar sava izskata kompleksiem un ir gatavi savu fizisko ķermeni spīdzināt ar plastiskajām operācijām, zālēm un smagām fiziskām aktivitātēm, lai tikai izskatītos skaisti, t.i., atbilstoši cilvēku noteiktajiem kritērijiem. Kāpēc viņi tā dara? Jo uzskata sevi par neglītiem, neatbilstošiem kritērijiem. Dievam nav kritēriju! Tādi ir tikai cilvēkam. Un tad rodas jautājums kam jūs gribat izpatikt Dievam vai cilvēkiem? Protams, vairums teiks, ka cilvēkiem, jo maz ir cilvēku, kas savā apziņas līmenī ir tik augstu, ka sevi un savu dzīvi pilnībā ir veltījuši Dievam. Un te arī ir atbilde. Izrādās, ka tie cilvēki, kas sevi un savu dzīvi ir veltījuši Dievam, ir laimīgi un var iztikt ar pieticīgiem ieņēmumiem. Bet tie cilvēki, kas vēlas izpatikt cilvēkiem, ir nelaimīgi, jo kritēriju un prasību ir tik daudz, ka nav iespējams tos visus izpildīt.

Ja mēs paskatīsimies uz savu dzīvi, darbu, tad nepārtraukti mēs dzirdām vārdu “kritēriji”, nepārtraukti kāds ar kādu tiek salīdzināts un tā attīstās cilvēciskā īpašība SKAUDĪBA, kura izstaro no sevis negatīvo enerģiju. Kāpēc? Jo tā grauj dažādību un iespēju kaut kam būt unikālam. Tie, kuri nebaidās būt atšķirīgi no kopējas masas tiek apbrīnoti vai izsmieti. Atkal ir galējības, jo mēs neprotam visā radītajā ieraudzīt Dievu, tā Dievišķo skaistumu. Mēs neprotam ieraudzīt cilvēka Dvēseli, mēs redzam tikai ārējo izskatu. Bet tie, kuri iemācās ieraudzīt cilvēka Dvēseli, pēkšņi atklāj, ka viņiem šis cilvēks šķiet skaists pat, ja tas neatbilst cilvēku noteiktajiem kritērijiem. Kāpēc tāds paradokss? Vai šiem cilvēkiem acis vairs nerāda? Nē, ar redzi viņiem viss ir kārtībā. Bet, kas tad ir mainījies? Attieksme. Visu nosaka cilvēka attieksme, bet attieksme mums mainās tikai tad, kad mēs kaut ko sākam izprast jeb raudzīties uz to ar citādu skatījumu. Lai mēs sāktu raudzīties uz dzīvi ar citādu skatījumu, mums ir daudz jāmācās, garīgi jāattīstās. Un tā mēs nonākam līdz skaudības pozitīvajai pusei – tā mums dod izvēli – ciest vai būt laimīgam. Ja mēs turpinām pieturēties pie cilvēku radītajiem kritērijiem, tad ciešanas ir neizbēgamas. Ja mēs sākam ieraudzīt visa radītā individuālo skaistumu, tad mēs esam laimīgi.

Galvenais ir mainīt savu domāšanu un attieksmi pret dzīvi  – pārstāt sevi un citus salīdzināt ar citiem. Nepieciešams saprast, ka rezultāts nav atkarīgs no cilvēka tiešā veidā, t.i., cilvēks visu var izdarīt ideāli, bet rezultāts var būt negatīvs, jo tas pilnībā ir atkarīgs tikai no Dieva. Dievs no mums gaida, lai mēs strādājam un visu darām tik labi, cik mēs varam ar mīlestību. Dievs no mums negaida vairāk nekā mēs varam un neizvirza pret mums prasības. Dievs visus mūs mīl tādus kādi mēs esam, ar savu pozitīvo un arī trūkumiem.

Bieži cilvēki cieš no skauģu radītām nepatikšanām. Līdzīgs piesaista līdzīgu. Lai izvairītos no skauģu piesaistīšanas, vispirms ir jāapzinās ko un par ko pats apskaud? Varbūt apskaud, ka konkurentiem darbā ir labāki rezultāti nekā tavai organizācijai. Varbūt apskaud, ka citiem ir jaukas attiecības ģimenē utt. Visticamāk, ka apskaušana jau ir sākusies bērnībā. Nepieciešams padomāt, ko un par ko es apskaudu bērnībā? Pēc tam ir domās jālūdz piedošana visiem tiem cilvēkiem un dzīves situācijām, kuras sākot no bērnības ir radījušas skaudīgas domas. Kad piedošana ir veikta, tad no sava ķermeņa, izmantojot jebkādu garīgo praksi, ir jāatbrīvo skaudības enerģija.

Tomēr uzņēmējdarbībā konkurences apstākļos grūti noskatīties uz konkurentu veiksmēm un tavām neveiksmēm. Kā atbrīvoties no skaudības biznesā?

Mūsdienās ir attīstījusies jauna profesija – iepirkumu speciālists. Šī profesija attīstījās pēc Eiropas Savienības lēmuma, ka visiem iepirkumiem ir jārīko konkurss. Tie, kuri strādā biznesā un valsts pārvaldē, lieliski zina kā Latvijā notiek iepirkumu process.

Iepirkuma procesā kāds ir uzvarētājs un kāds ir zaudētājs, un tas nebūt nav vienmēr saistīts ar iepirkumu speciālista prasmēm un piedāvātā produkta kvalitāti. Lai piedalītos iepirkumā, ir jāiegulda apjomīgi resursi, lai sagatavotu iepirkuma dokumentāciju, tāpēc īpaši ir sāpīgi tiem, kuri šajā procesā zaudē.

Gaismas Skolotāji māca, ka visur, kur ir sacensība, lēnām sāk augt skaudības tārps, kurš pamazām izaug par odzi. Skaudība ir negatīva īpašība, no kuras visi Skolotāji liek atbrīvoties, iesakot mācīties priecāties par citu panākumiem. Bet kā lai atbrīvojas no skaudības un priecājas par konkurenta panākumiem iepirkuma procesā?

Viss notiek saskaņā ar Dieva gribu – katram mums ir sava misija, savi uzdevumi, savas neapgūtās mācības un katrs iepirkums ir tikai skolotājs, caur kuru kaut kas ir jāmācās. Kad cilvēks sāk pieņemt Dieva gribu, tad viņš pārstāj domāt par to kāpēc zaudēja kādā konkursā un skaudības tārps, ka konkurentiem iet labāk nekā viņam, sāk atkāpties. Svarīgi ir izprast, ka tev nav ne ar vienu jāsacenšas. Ja konkurentiem klājas labi, tas liecina, ka viņi to ir pelnījuši. Ja viņiem klājas labi tāpēc, ka izmanto negodīgas metodes, tad izsaki viņiem līdzjūtību, jo agrāk vai vēlāk caur ciešanām viņiem nāksies saprast cik svarīgi ir būt godīgam.

Daudziem projektu konkursi ir beigušies nelabvēlīgi, bet nekad neskumstiet par to, jo tikai piedaloties konkursos tu vari noskaidrot Dieva gribu. Ja tu neko nedarīsi, tad Dievs tev nevar pateikt, kas tev ir jādara. Viss, ko esi darījis no sirds un nesavtīgi, nekur nepazūd. Ja tā ir bijusi laba doma, kuru citi nav novērtējuši, tas liecina, ka šai domai vēl nav pienācis laiks, un tev tiek dota iespēja šo domu attīstīt tālāk un sagaidīt vēl labākas Dieva dotās iespējas. Ja cilvēks koncentrējas uz attīstību nākotnē, domājot par to, ko var labu izdarīt nākotnē, tad viņa darītais noteikti kaut kad saņems arī Dieva atbalstu. Tāpēc koncentrējieties uz labiem darbiem nākotnē un jūsu skaudības tārps aizies uz neatgriešanos.

Citiem vārdiem sakot, skaudība rodas no vēlmes salīdzināt, kas savukārt rodas no bailēm “mani nemīl”. Ja cilvēks nebaidītos, ka viņu nemīlēs tādu kāds viņš ir, tad viņš pat nemēģinātu sevi salīdzināt ar citiem vai savus darba rezultātus salīdzināt ar citu cilvēku darba rezultātiem. Viņš darītu visu, kas ir viņa spēkos tik labi cik viņš to prot. Tie cilvēki, kas visu savu darbu velta Dievam, nemēģina kaut ko salīdzināt un viņi jūtas laimīgi par sava darba rezultātu pat, ja kāds cits to nokritizē, jo viņi zina, ka Dievs neizvirza prasības un nenosaka kritērijus. Dievs vēlas, lai cilvēks strādā ar mīlestību. Dievs mīl visus tādus kādi viņi ir, neizvirzot prasības, bet veicinot cilvēku aizdomāties kā viņš dzīvo, veicinot cilvēku mainīties uz pozitīvo pusi. Tāpēc no skaudības var atbrīvoties tikai tad, ja cilvēks pārstāj salīdzināt, atbrīvo savas bailes “mani nemīl” un mācās izprast dzīvi un savas neapgūtās mācības.

2. Egoisms rodas no Dievišķā likuma neizpratnes un attālināšanās no Dieva. Cilvēks domā, ka visu ko viņš ir radījis vai nopircis, tas pieder viņam. Viņš nezina, ka patiesībā viņam nekas nepieder – ne bērni, ne vecāki, ne dzīves biedrs, ne nauda, ne manta, ne atzinības – pilnīgi nekas, jo tas viss pieder tikai Dievam un nevienam citam. Egoists nezina, ka Dievs viņam dod iespējas radīt skaisto, bet to vai cilvēki novērtēs radīto, būs atkarīgs tikai no Dieva gribas. Tie mākslinieki, kuri apzinās, ka viņu radītais mākslas darbs ir Dieva (Radītāja) izpausme caur viņu, nealkst atzinības. Šādi cilvēki paši saka, ka tas nav viņu nopelns, ka viņi ir tikai ļāvuši Radītājam strādāt caur sevi. Jo vairāk cilvēks domā, ka visi viņa panākumi ir saistīti ar viņa izglītību, prasmēm u.tml., jo lielāks egoisms un nespēja izprast dzīves procesus, bet arī šos cilvēkus Dievs pārmāca, žēl tikai, ka dažiem šīs mācības ir ļoti smagas.

Piemēram, bērns, kuram padodas mācības, lepojas ar saviem sasniegumiem mācībās un bieži nesaprot bērnus, kuriem mācības nepadodas. Ja bērnam netiek mācīts palīdzēt citiem, tad viņā sāk attīstīties egoisms, kas izpaužas, ka viņš rēķinās tikai ar savām vajadzībām un vēlmēm, nerēķinoties ar citu vajadzībām un vēlmēm. Ja bērnā nostiprinās doma, ka viņš visu var, tad dzīvē pienāk brīdis, kad viņš kaut ko tomēr nevar un tas viņam ir liels trieciens un var radīt pat depresīvas izjūtas. Tāpēc bieži pašnāvību veic it kā ļoti gudri, veiksmīgi un pat ļoti turīgi cilvēki, jo dzīvē ir kaut kas atgadījies ar ko viņi nav spējuši tikt galā, jo nezina, ka viss dzīvē notiek saskaņā ar Dieva gribu, ka katra cilvēka griba īstenojas tikai tad, ja to vēlas Dievs. Šie cilvēki nespēj pieņemt situāciju, ka viņiem kaut kas nav izdevies. Katra neveiksme sit pa cilvēka ego. Jo lielāks ego, jo vairāk sāp neveiksmes.

Piemēram, svētie cilvēki, kas sevī ir izskauduši egoismu, sevi uzskata par niecību, neskatoties uz to, ka Viņi spēj izdarīt to, ko nespēj izdarīt pat visbagātākie cilvēki pasaulē. Piemēram, Svētā Terēze no Kalkutas sevi uzskatīja par niecību un domāja, ka Dievs no Viņas ir novērsies. Taču Viņas izveidotais ordenis vēl mūsdienās turpina veiksmīgu darbu un grūti pat novērtēt to, ko Viņa paveica dzīves laikā. Kaut kādā mērā gribas to nosaukt par neiespējamo misiju, kas tika īstenota. Protams, bez Dieva atbalsta Viņa nevarētu izdarīt to, ko izdarīja, bet Dievs Viņu atbalstīja, jo redzēja cik tīru sirdi un ar kādu mīlestību Viņa veica Dieva uzticētos pienākumus. Viņā nebija egoisma. Visu, ko Viņai uzdāvināja, Viņa atdeva nabagiem, sev nepaturot pilnīgi neko. Viņas dzīve bija pilnīga pašziedošanās cilvēcei un Dievam.

Dažkārt cilvēki neizprot atšķirības starp egoistu un cilvēku, kas dzīvo atbilstoši savai būtībai.

Egoists domā tikai par sevi, kā viņam labāk, nerēķinoties ar citiem. Cilvēks, kas dzīvo saskaņā ar savu būtību, necenšas citiem izpatikt, bet tanī pašā laikā rēķinās ar citu vajadzībām.

Piemēram, darba devējs lūdz palīdzēt vai veikt kādu darba uzdevumu, kas nav noteikts darba pienākumos, jo ir izveidojusies tāda vajadzība. Egoists padomās par sevi vai viņam tas ir izdevīgi un atteiks, ja viņam tas nebūs izdevīgi vai to veiks, lai paceltu savu vērtību darba devēja acīs (motīvs savtīgs). Savukārt cilvēks, kas dzīvo saskaņā ar savu būtību ir ļoti empātisks, labi izprot kādā situācijā ir nonācis darba devējs vai kolēģis, un sniegs savu palīdzību pat, ja viņam to negribēsies. Viņš to nedarīs tāpēc, ka vēlas kādam izpatikt, bet to darīs tikai tāpēc, ka izprot situāciju un vēlas palīdzēt.

Egoists mīl labumus un īpaši viņam patīkami, ka citi redz, ka viņam ir labumi. Tāpēc mūsdienās tik labi attīstījās sociālie tīkli, kur cilvēkiem tika dota iespēja palielīties ar to, kas viņam ir jeb piedzīvotajiem labumiem. Cilvēks, kas dzīvo saskaņā ar savu būtību mīl vērtības un par tām nelielās sociālajos tīklos.

Egoistam nepieciešama slava un novērtējums. Cilvēkam, kas dzīvo saskaņā ar savu būtību nav nepieciešama slava, novērtējums, jo viņš mīl sevi tādu kāds viņš ir. Egoists apbrīno savas spējas, prasmes, talantus un par tiem lepojas, bet ir ļoti apbēdināts, ja citi to nepamana vai nenovērtē. Cilvēks, kas dzīvo saskaņā ar savu būtību priecājas par savām spējām, prasmēm, talantiem un ar mīlestību pret sevi un citiem attīsta tos tālāk, negaidot no citiem atzinību.

Egoists visu dzīvi dzenas pakaļ laimei, jo nespēj ieraudzīt Dievišķās dāvanas, kas arī viņam ik dienas tiek dāvātas. Cilvēks, kas dzīvo saskaņā ar savu būtību pastāvīgi ir laimīgs, jo viņš spēj novērtēt visu to, ko viņam Dievs ir dāvājis un dāvā katru dienu.

Egoists ir ņēmējs. Cilvēks, kas dzīvo saskaņā ar savu būtību, ir devējs. Egoists pārdzīvo, kad nevar piepildīt savas gaidas. Cilvēks, kas dzīvo saskaņā ar savu būtību, nedzīvo gaidās, bet priecājas par katru iespēju kādam palīdzēt vai dot to, kas viņam ir.

Egoists ir gatavs atteikties no mīlestības, lai tikai sasniegtu savus mērķus. Cilvēks, kas dzīvo saskaņā ar savu būtību, ir gatavs upurēt savus sapņus un atteikties no mērķiem, ja redzēs, ka šajā brīdī viņa dotā mīlestība kādam ir ļoti vajadzīga. Tāpēc partnerattiecībās bieži rodas problēmas, ja kāds no partneriem attīsta savu ego, darot to, kas vajadzīgs ego, jo viņš upurē mīlestību, domājot tikai par sevi un ignorējot līdzcilvēkus. Egoists pat spēj pateikt: “Man nav ģimenes, tā ir tikai uz papīra”, lai iegūtu sev kāroto mīļāko, ko būs gatavs pamest tiklīdz attiecības vairs nebūs izdevīgas. Kur tad palika mīlestība? Egoisms iznīcina mīlestību un augstākajā egoisma pakāpē var pat pateikt, ka mīlestība neeksistē, ka to ir izdomājuši tikai dzejnieki un rakstnieki. Egoista jūtas notrulinās līdz viņš pārvēršas par dzīvu mironi, kas var būt dzīvē veiksmīgs materiālā jomā, bet ļoti nelaimīgs attiecību jomā, jo egoists vairs neprot mīlēt un nespēj sajust mīlestības enerģiju, jo viņš prot tikai baudīt jeb dzīvot baudās, kas kaut kādā brīdī vairs nespēj dot baudu un tad egoists meklē jaunas baudas, saucot tās par jauniem dzīves izaicinājumiem, nesaprotot, ka neeksistē tādas baudas, kas spētu pārspēt mīlestību.

Ja esi sev piesaistījis partneri, kurš ir ļoti liels egoists, tas nozīmē, ka tavs Gars vēlas izprast šo īpašību un atbrīvot to no sevis. Kas vienam partnerim ir redzamā formā, tas otram partnerim var būt arī slēptā formā. Visu, kas man kaitina otrā cilvēkā, tas ir arī manī pašā, jo līdzīgs piesaista līdzīgu.

Ja mēs iztēlojamies egoismu kā dzīvu būtni, tad viņš saka: “Es esmu tas labākais un pareizākais. Mans viedoklis ir svarīgāks par citu viedokli. Viss, kas notiek manā dzīvē ir svarīgāks par pārējo dzīvē notiekošo. Man viss pienākas – gan mīlestība, gan labs darbs, gan nauda, gan slava, gan…Pateicoties man…utt.”

Egoista neapgūtā mācība: “Visi cilvēki ir unikāli. Tu neesi ne labāks, ne sliktāks par citiem. Nesalīdzini sevi ar citiem. Neuzskati sevi par pārāku par citiem, jo pasaulē katram cilvēkam ir sava loma un uzdevums. Visu ko tu saņem, tu saņem pēc nopelniem, gan labo, gan slikto. Iemācies rēķināties arī ar citu cilvēku vajadzībām, tāpat kā citi rēķinās ar tavām vajadzībām. Ja tu negribēsi to mācīties, tad vienā brīdī viss tas, kam esi veltījis savu lielāko dzīves daļu, tev tiks atņemts. Tad tu meklēsi atbalstu pie tuviniekiem, bet vai tev blakus būs vēl palicis kāds kas tevi mīl?”

Tā kā egoisti kā magnēts piesaista sev citus egoistus, tad brīdī, kad egoistu piemeklē neveiksmes, citi egoisti, kas ir tik daudz laika pavadījuši kopā ar viņu, bēg, jo nedod Dievs, vēl pašam pielips neveiksme un ko citi padomās, ja viņš turpinās kontaktēties ar neveiksminieku. Tad egoists paliek viens un sāk domāt, kas ir patiesās dzīves vērtības. Viņam ir palaimējies, ja vēl ir saglabājis ģimeni, kas no viņa nav novērsusies neveiksmju laikā, bet ar mīlestību to atbalsta. Biežāk egoistu pamet arī paši tuvākie un viņš paliek viens ar sevi. Pienācis laiks padomāt kā dzīvot tālāk un kāpēc mani piemeklēja neveiksmju sērija. Tajā brīdī cilvēkam ir izvēle, sākt jaunu dzīvi ar pavisam citu attieksmi pret dzīvi, priecājoties par to, ko Dievs ir devis un arī pašam kļūstot par devēju vai turpināt uzskatīt sevi par gudrāko, pareizāko, kuru tikai ir piemeklējušas nejaušas neveiksmes, kuram viss pienākas, uzskatot, ka dzīve ir netaisnīga.

Kā atbrīvoties no egoisma? Sākt pārdomāt savu dzīvi un mainīt pret to attieksmi, izprotot Dievišķos likumus un, sākot tos praktizēt ikdienas dzīvē, kļūstot par devēju – es dodu, lai dotu, nevis, lai saņemtu. Nekad nav par vēlu atgriezties pie sevis, nepieciešama tikai vēlēšanās.

3. Gaidas ir vēlmju paveids. Cilvēks, kas dzīvo gaidās, grib, lai viss notiek tā kā viņš to vēlas un ir iztēlojies kā tam ir jābūt. Vēlmes ir lielākais cilvēka ienaidnieks, jo cilvēks ir ļoti neapmierināts, ja kaut kas nenotiek tieši tā kā viņš to gaida jeb vēlas. Tāpēc svarīgi ir iemācīties neko negaidīt, bet priecāties par to, kas ir dots. Cilvēks, kas neko ne no viena negaida, jūtas brīvs un apmierināts ar dzīvi.