Ieva jautā: Vēlos uzzināt Jūsu skaidrojumu par sapņiem. Kas notiek ar cilvēku miega laikā? Vai sapņus vajag izskaidrot un tiem pievērst uzmanību? Vai sapņu tulku grāmatas ir tikai izdomājums vai tajās var ieskatīties pēc
atbildes? Jo ir periodi, kad sapņus vienkārši neredzu, ir tādi, kad sapņi šķiet haotiski un bez šķietamas sakarības, bet ir arī tādi, kad sapņi ir konkrēti. Piemēram, vakar sapnis, kur izkrīt visi zobi mutē un sabrūk māja, kurā ilgu laiku dzīvoju. Vai tas ir kāds brīdinājums vai atspoguļo manas iekšējās sajūtas, bailes vai ko citu? Paldies Jums un Svētību Jums un darbam, ko dariet!
Elvita Rudzāte atbild: Kad cilvēks guļ, viņa gars atdalās no fiziskā ķermeņa un dodas uz Smalko pasauli. Smalkajā pasaulē ir vairāki līmeņi. Kad gars atrodas Astrālā plānā, tad cilvēks redz sapņus. Astrālā plānā redzētie sapņi var būt gan patiesi, gan melīgi, var būt arī murgi. Bieži sapņos redz laicīgā dzīvē pārdzīvotās emocijas. Kad cilvēka gars ir augstākā Smalkā plāna līmenī, un viņa gars tiekas ar kādu no saviem Skolotājiem, tad viņš pirms mošanās, kad nav vēl līdz galam pamodies, var kaut ko redzēt, bet tas nav kā sapnis, tas vairāk ir informatīvs vēstījums cilvēkam.
Piemēram, es tieši šādā veidā saņēmu uzdevumu attīstīt Biedrību “Dzīvot pēc Sirdsapziņas”. Es pamodos un zināju biedrības nosaukumu, zināju ar ko tai jānodarbojas, tikai nesapratu, kāpēc man jāattīsta biedrība, ja jau esmu attīstījusi Sokrata tautskolu, kas arī varētu veikt minētos uzdevumus. Tanī pašā laikā es zināju, ka man nav jāapšauba Skolotāju dotais uzdevums, bet vienkārši jāpilda, jo es neredzu to, ko redz Viņi, es nezinu to, ko zina Viņi. Tagad, kad atskatos atpakaļ, saprotu, kāpēc tas bija jādara, jo patiešām Sokrata tautskola nevar izdarīt to, ko spēj izdarīt biedrība, un apvienojot spēkus, spējam izdarīt labus darbus par kuriem kādreiz varēju tikai sapņot.
Ja cilvēks guļ ļoti ciešā miegā un pamostoties neko neatceras, tas nozīmē, ka viņa gars ir bijis Smalkās pasaules augstākajos plānos un viņa uzdevums ir bijis tikai mācīties jeb izprast dzīvē notiekošo. Gūtās zināšanas uzkrājas zemapziņā, un kad tās būs nepieciešamas, tās cilvēks atcerēsies. Tāpēc pastāv teiciens: “Rīts gudrāks par vakaru” un padoms, nekad nepieņemt lēmumus vakarā, bet no rīta, kad garam ir bijusi iespēja pārrunāt lēmumu ar savu Skolotāju.
Runājot par sapņiem, kurus cilvēks atceras, katram cilvēkam ir sava sapņu simboliskā nozīme. Ja apskatīsiet sapņu tulku grāmatas, tad redzēsiet, ka pie viena sapņa tulkojuma var būt ļoti dažādas un pat pretēja rakstura nozīmes. Vispareizākais ir pierakstīt tos sapņus, kuri laiku pa laikam atkārtojas un pavērot, kas notiek pēc šo sapņu redzēšanas laicīgajā dzīvē. Ja notiekošais atkārtojas, tad šā sapņa simbolam var ticēt. Tomēr tas vairāk ir jāuztver kā brīdinājums, sliktu sapņu gadījumos vai iespēja labu sapņu gadījumos.
Man personīgi ir sapņi, kas mani brīdina par gaidāmo – gan slikto, gan labo. Tomēr ir bijuši gadījumi, kad arī šie sapņi nav piepildījušies. Sliktu sapņu gadījumā iesaku skaitīt Tēvreizi, lasīt Rozārijus, kas var slikto scenāriju vērst uz labo pusi.
Ja es redzētu tādu sapni, kā redzēja Ieva, man tas būtu ļoti nopietns brīdinājums par gaidāmo nelaimi ģimenē, bet Ievai tas tā var nebūt, jo viņai ir cita sapņu simbolika. Ievai pašai ar savu sirdi ir jāsajūt, vai sapnis ir bijis brīdinošs. Ja jā, tad iesaku skaitīt lūgšanas un lūgt Dievam palīdzību, lai sliktais, kas tuvojas, kā negaisa mākonis paiet garām.
sending...
