Kas notiek ar tiem cilvēkiem, kas neapgūst savas dzīves mācības? 01.04.2015
Žanete jautā: Esmu garīgā ceļa meklējumos, kur maldos domu un sajūtu jūklī. Domāju, kas notiek ar tiem cilvēkiem, kas neapgūst savas dzīves mācības? Ar ko tas viss beidzas? Vieni meklē garīgo ceļu, mācās dzīves mācības, citi vienkārši dzīvo un par garīgām lietām nedomā, pat netic. Vai tie ir izredzētie, kam ir Dieva dots talants dzīvot? Kā var zināt, kāda tieši mācība konkrētā situācijā ir jāapgūst? Un kas notiek, ja atkal un atkal mācība netiek pareizi saprasta un apgūta? Mācies, kamēr iemācies? Lai ko tas prasītu? Un visbeidzot, ko darīt, ja savā ciešanu ceļā esi tik
novārdzis, ka nav spēka mācīties? Vai pastāv iespēja atteikties mācīties, iet garīgo ceļu un vienkārši dzīvot?
Elvita Rudzāte atbild: Tie cilvēki kas neapgūst dzīves mācības (savā garīgajā attīstībā stāv uz vietas) varētu teikt, ka paliek tajā pašā klasē uz otru gadu un nākamajā dzīvē atkal mēģina apgūt tās pašas mācības tikai grūtākā formā. Tie cilvēki, kuri degradējas, nākamajā dzīvē piedzīvo ļoti smagus dzīves apstākļus un caur ciešanām mēģina pakāpties augstākā apziņas līmenī. Visi cilvēki, kuri ir iemiesojumā ir izredzētie. Jūs nevarat iedomāties cik daudz Dvēseles vēlas nākt iemiesojumā, bet netiek, jo Zeme nevar uzņemt tik daudz gribētājus, un kādi pārdzīvojumi ir tām Dvēselēm, kurām bija izdevies iemiesoties mātes ķermenī, bet māte izlēma veikt abortu. Tāpēc ļoti svarīgi ir katru dienu dzīvot, izjūtot un novērtējot tās vērtību, bet dzīves vērtību vislabāk saprot tie, kas iet garīgās attīstības ceļu.
Kā var zināt, kāda tieši mācība konkrētā situācijā ir jāapgūst? To saprot tikai tie, kas apzināti iet garīgās attīstības ceļu un mācās izzināt sevi un dzīvi. Portālā domatajs.lv es esmu skaidrojusi dažādas mācības. Vispirms cilvēkam ir jāiepazīstas ar Dievišķajiem likumiem un mācībām, tad var sākt domāt par sevi, kurus Dievišķos likumus ievēro un kurus pārkāpj. Tas nenotiek ātri, bet tas ir ļoti interesants process izzināt sevi un dzīvi, tā dēļ vien ir vērts dzīvot. Neapgūtās mācības pie mums atgriežas tik ilgi kamēr mēs tās apgūstam. Ja mēs tās neapgūstam šīs dzīves laikā, tad nāksies apgūt nākamās dzīves laikā.
Ko darīt, ja savā ciešanu ceļā esi tik novārdzis, ka nav spēka mācīties? Vai pastāv iespēja atteikties mācīties, iet garīgo ceļu un vienkārši dzīvot? Tāda iespēja pastāv, jo Dievs visiem ir devis brīvo gribu un saprātu. Dievs ļauj cilvēkam pašam izvēlēties, kad viņš kuru mācību vēlas apgūt, bet jārēķinās, ka mācības apgūšanu var atlikt tikai uz laiku un Dievs būs tas, kas izlems vai atļaus atlikt to uz nākamo dzīvi, vai piespiedīs to apgūt jau šajā dzīvē.