Lolita jautā:Lasot jūsu rakstu “Kas notiek pasaulē garīgajā skatījumā?”, man radās jautājums: kas tad īsti notiks ar tiem cilvēkiem, kuri nepievērsīsies Dievam un ar tiem kas pievērsīsies?
Elvita Rudzāte atbild: Mācībā ir teikts, ka cilvēkiem ilgu laiku tika dota iespēja atgriezties pie Dieva, ļaujot viņiem daudzas jo daudzas reizes iemiesoties uz Zemes, dodot iespēju nākt pie prāta un augt garā. Tas būtu līdzīgi kā skolā, kad skolotāji ļauj skolniekam palikt uz otru gadu vienā un tajā pašā klasē, cerot, ka skolnieks apgūs vielu, lai viņu varētu pārcelt nākamajā klasē. Bet skolnieks nemācās un paliek arvien vecāks līdz skolotāji bezcerībā nolaiž rokas un saka, ka skolniekam ir jāpamet skola.
Esmu lasījusi vairāku Svēto cilvēku grāmatas, kuriem Dievs deva žēlastību ieraudzīt, kas notiek ar cilvēku, kad viņš nonāk ellē. Lasot viņu aprakstus, esmu nonākusi pie secinājuma, ka brīdī, kad cilvēks nonāk tā saucamajā ellē, viņš izjūt milzīgas ciešanas, milzīgas iekšējas sāpes un iekšēju sadegšanu. Laicīgā dzīvē nav nekas līdzīgs, lai to varētu izteikt vārdos. Būtībā, šiem cilvēkiem vairs neļauj turpināt evolūciju, viņiem evolūcija ir jāsāk no sākuma, bet es nevaru pateikt vai visos gadījumos sākums ir minerālis, vai kādam sākums ir dzīvnieks vai primitīvs cilvēks. Katrā ziņā viņš tiek atmests evolūcijā atpakaļ.
Piemēram, ja tagad sāktos 3.pasaules karš un tiktu izmantoti kodolieroči, tad visiem ir skaidrs, ka lielākā daļa dzīvības uz pasaules ietu bojā un pilnībā tiktu iznīcināta infrastruktūra. Tie, kuri paliktu dzīvi, varētu tikai atcerēties, ka kādreiz bija datori, lidmašīnas, elektrība utt. Viņiem viss būtu jāsāk no sākuma – jāsit akmens pret akmeni, lai iededzinātu uguni, jāmeklē barība dabā, cīnoties savā starpā par atrastu sēni vai noķertu dzīvnieku u.tml. Mēs to saucam par atgriešanos akmens laikmetā. Cilvēks ļoti ciestu no domām vien par to, ka varēja dzīvot savādāk, ja tikai nebūtu noticis karš.
Savukārt cilvēki, kas ir ceļā pie Dieva, viņu dvēseles tiek glābtas un viņi evolūciju turpina uz citām planētām vai citos visumos. Viņi nepazaudē to, ko ir iemācījušies daudzo dzīvju laikā. Viņi uzkrāto gudrību ņem līdzi.
Cilvēki, kas tagad izvēlas ciešanu ceļu, riskē zaudēt uzkrāto gudrību. Katru gadījumu Augstākie spēki jau šobrīd apskata individuāli, lemjot ko darīt ar šo cilvēku tālāk – vai dot viņam vēl vienu iespēju, viņa labo sasniegumu dēļ, vai sūtīt uz pārstrādi. Mācībā ir teikts, ka laiks, kad katrs no mums tiek izvērtēts, ir pienācis. Tāpēc tik svarīga ir katra cilvēka individuālā izvēle, jo tieši no tās būs atkarīga viņa kā indivīda nākotne.
Ņemiet vērā, ka tikai cilvēkus var apmānīt ar skaistiem vārdiem, runājot par gaismu un mīlestību. Dievu neviens skaists vārds neapmānīs, jo Viņš redz, kas patiesībā notiek cilvēka sirdī. Tāpēc īpaši iesaku padomāt par savu nākotni tiem, kas tēlo gaismas nesējus, bet patiesībā pārstāv tumsu.
sending...
