Kas sagaida alkoholiķi pēc nāves? 13.06.2018

Kristīne jautā: Lūdzu sakiet, ja cilvēks ir hronisks alkoholiķis un smagi atkarīgs, un vienā šādā brīdī, kad viņš ir iereibis viņš izkrīt pa logu un nositas, vai tā ir vardarbīga nāve no ezotērikas viedokļa? Es skaidri zinu, ka cilvēks nav vēlējies veikt pašnāvību, ja vien par pašnāvību neuzskata regulāru alkohola lietošanu, katru dienu un tā nebija arī slepkavība. Cilvēks vienkārši zaudēja orientāciju, līdzsvaru un sekas ir nāve. Jā, šī cilvēka dzīve pēdējos gados bija smaga, likās, ka viņa ir iekāpusi vilcienā, kas ved uz elli. Un nespēja apstāties. Un nevienu apkārt nedzirdēja. No malas skatoties bija sajūta, ka tā nedrīkst, tā nedrīkst dzīvot, tas nav pareizi. Sekas ir nāve, cilvēks ir miris, pie tam pēkšņi, vakar vēl bija, šodien nav un nekas neliecināja par tādu galu.

Kur paliek šā cilvēka dvēsele? Vai Dievs pieņems pie Sevis? Un ko mēs vēl varam darīt, lai palīdzētu, bez lūgšanām? Vai šai dvēselei paredzētas ciešanas? Un vai es kaut kā varu tās atvieglot? Elvita, es saprotu, ka Jūs
nezināt atbildes uz visiem jautājumiem, bet pašreiz ir tik smagi, ka tikai ar Jums es varu aprunāties par šādu skatījumu uz cilvēka nāvi.

Elvita Rudzāte atbild: Ja cilvēks izkrīt pa logu un šo izkrišanu nav neviens cits veicinājis, piemēram, pagrūžot cilvēku, tad to uzskata par nelaimes gadījumu. Tā nav vardarbīga nāve, tā ir nedabiska nāve.

Ja cilvēks lieto alkoholu, lai atslēgtos no dzīves, tad tā ir sava veida pašnāvība, jo cilvēks apzināti lieto alkoholu, lai tikai nebūtu jādzīvo. Parasti alkoholiķi alkoholu lieto priekam, jo tikai apreibstot viņi jūtas laimīgi, tāpēc visus alkoholiķus nevar uzskatīt par pašnāvniekiem, kaut arī viņi paši sevi iznīcina, bet viņi to nedara apzināti. Par pašnāvību var uzskatīt situāciju, kad cilvēks sevi iznīcina apzināti.

Kur paliek šā cilvēka dvēsele? Dvēsele saplūst kopā ar garu (gars sevī ieelpo dvēseli), bet kur paliek gars, to zina tikai Dievs. Pastāv varbūtība, ka gars dosies uz zemākiem plāniem vai uz pārstrādi, jo pašlaik ir laiks, kad Smalkajā plānā tiek pieņemts lēmums par katru cilvēku, jo dzīvošanas ilūzijā limits ir izsmelts. Citiem vārdiem sakot, Augstākie Spēki lemj par katru cilvēku – vai pēc fiziskā iemiesojuma ļaus garam turpināt evolūciju, vai atļaus vēlreiz kārtot nenokārtotos dzīves eksāmenus vai gars dosies uz zemāku evolūcijas līmeni, piemēram, piedzims kādā mazattīstītā tautā vai vispār dosies uz pārstrādi un sāks visu no paša sākuma. Viss ir atkarīgs no cilvēka sasniegumiem (labās karmas) un pieļauto kļūdu daudzuma (sliktās karmas). Ja Augstākie Spēki redz, ka garam tomēr ir vēl iespējas augt, tad iespējams ļaus vēlreiz kārtot nenokārtotos eksāmenus, bet ja Viņi redz, ka cilvēks nevēlas mācīties, tad gan jaunas iespējas var netikt dotas, jo arī Augstākie Spēki nedrīkst nelietderīgi tērēt enerģiju.

Vai Dievs pieņems pie Sevis? Tā kā mēs zinām, ka viss ir Dievs, tad var uzskatīt, ka Dievs pieņems pie Sevis, jo visi evolūcijas plāni ir Dieva sastāvdaļas. Tomēr tikai cilvēks pats ar savām izvēlēm dzīves laikā ietekmēs to, no kura līmeņa viņš varēs turpināt evolūciju nākamajā dzīvē – no tā paša, kas bija pēdējās dzīves laikā, vai no augstāka, vai no zemāka vai pavisam no apakšas. Tāpēc ir tik svarīgi domāt kā mēs dzīvojam tagadnē, jo pašlaik mēs ieliekam pamatu ne tikai šīs dzīves nākotnei, bet arī nākamās dzīves nākotnei.

Vai alkoholiķim paredzētas ciešanas? Ja alkoholiķis pildīja Dieva uzdevumu, lai ar savu nepareizo dzīves veidu vestu apkārtējos pie prāta, tad viņam ciešanas nebūs jāpiedzīvo, jo viņš par savu nepareizo uzvedību neuzņēmās karmu, jo viņa uzdevums iemiesojuma laikā bija tēlot alkoholiķi. Ja būt par alkoholiķi nebija Dieva uzdevums, lai vestu citus pie prāta, un alkoholiķis neapguva savas mācības, kas radīja viņā šo atkarības problēmu, tad tās būs jāapgūst caur ciešanām nākamās dzīves laikā. Smalkajā plānā cilvēks cieš vēl vairāk, kad ierauga, cik nelietderīgi ir izmantojis šo iemiesojumu. Neviens viņu nesit un nerāj. Tās ir ciešanas, kad pats redzi savas kļūdas un es domāju, ka jūs piekritīsiet, ka brīdī, kad mēs apzināmies savas kļūdas, patiešām ir ļoti nepatīkama sajūta. Daudzi mokās ar vainas izjūtu un es pūlos palīdzēt tikt no tās vaļā, bet to nemaz nav tik vienkārši izdarīt.

Iziešana cauri šķīstītavai Smalkajā plānā esot grūtāka nekā iziešana cauri šķīstītavai fiziskajā plānā. Kristietībā to sauc par elli, bet tā patiešām ir briesmīga, tāpēc kristiešiem ir taisnība, ka mums ir jādara viss, lai mēs pēc šīs dzīves nenonāktu ellē Smalkajā plānā. Piemēram, cilvēks, kas nonācis cietumā, ļoti cieš, bet tas ir maigāks sods, nekā nonākt Smalkā plāna cietumā. Daži cilvēki pēc vienas murgainas nakts pavadīšanas jūtas kā salauzti, bet kā jūtas gars, kuram nepārtraukti jāpavada laiks murgos? Briesmīgi, un to arī sauc par elli.

Tuvinieki var palīdzēt aizgājušam garam tikai ar lūgšanām un piedošanu par to, kas slikts bijis šajā dzīvē. Pārējais viss ir Augstāko Spēku ziņā, jo Viņi zina kādi bija gara uzdevumi fiziskajā plānā, ko gars izpildīja un kādi palika parādi jeb citiem vārdiem sakot, kāda ir cilvēka labā un sliktā karma aizejot no fiziskā plāna.

Es pazīstu ģimeni, kur brālis bija alkoholiķis, bet ļoti sirsnīgs cilvēks. Viņš pameta fizisko plānu kā alkoholiķis bez lielām ciešanām. Viņam bija māsa, kas it kā dzīvoja pareizi cilvēku skatījumā, bet daudz pieļāva kļūdas garīgajā skatījumā. Viņu Dievs neņem pie Sevis, viņai vecumdienās ir jācieš no lielām fiziskām sāpēm par dzīves laikā pieļautām kļūdām, kuras diemžēl viņa neapzinās kā kļūdas, tāpēc arī nākas ciest. Tomēr viņa uzdod Dievam jautājumu, par ko viņai tādas ciešanas? Tas ir labi, ka cilvēks vismaz dzīves noslēgumā sāk domāt.

Ar šo piemēru es gribēju teikt, ka mēs nevaram no malas vērtēt cik pareizi, vai nepareizi cilvēks dzīvo, jo mēs nezinām, kas notiek cilvēka sirdī un domās. Tāpēc mēs nezinām, vai cilvēkam pēc fiziskā plāna atstāšanas būs jāpiedzīvo ciešanas, jo to zina tikai Augstākie Spēki. Tāpēc tik svarīgi ir pareizi nodzīvot šo dzīvi pašam, un nenosodīt citus par to pieļautām kļūdām, jo iespējams tavas kļūdas ir daudz smagākas nekā kļūdas, ko pieļāvis cilvēks, kuru tu uzskati par lielu grēcinieku.

Dzīvosim pēc Sirdsapziņas tagad, tad mums nebūs jābaidās par nākotni un to, kas notiks pēc tam, kad atstāsim fizisko plānu!