Kas traucē sasniegt mērķus? 08.06.2021
Visi cilvēki vēlas dzīvē būt laimīgi. Daudzi cilvēki savu laimes izjūtu saista ar saviem sasniegumiem. Tie, kas iet garīgās attīstības ceļu zina, ka laimes izjūta nav jāmeklē ārpus sevis, tomēr ļoti maz ir cilvēku, kas apzinās cēloņus viņa neapmierinātībai. Laimes izjūtas iznīcinātāji ir negatīvās īpašības, no kurām cilvēkam nav izdevies atbrīvoties un kas rada dažāda rakstura stresus. Ne tikai laimes izjūtu iznīcina negatīvās īpašības un stresi, bet traucē cilvēkam dzīvē virzīties uz priekšu – īstenot savus sapņus un sasniegt savus mērķus.
Apskatīsim svarīgākās negatīvās īpašības, no kurām vajadzētu atbrīvoties, ja cilvēks vēlas īstenot savus sapņus un sasniegt izvirzītos mērķus.
- Nelīdzsvarotība
Parasti cilvēki ar nelīdzsvarotību izprot garīga rakstura traucējumus, bet tas ir šaurs skatījums. Nelīdzsvarotība attīstās, ja cilvēks koncentrējas tikai uz intelekta attīstību, pametot novārtā garīguma jeb dzīves gudrības attīstību. Tas ir iemesls, kāpēc intelektuāli attīstīti cilvēki cieš no trauksmes izjūtas, bailēm, dusmām, mazvērtības izjūtas brīžos, kad kaut kas neizdodas tā kā bija iecerēts. Cilvēks, kas attīsta garīgumu, ļoti labi saprot, ka rezultāts nav tikai cilvēka rokās, tāpēc spēj līdzsvaroti pieņemt dažādas neveiksmes.
Tātad, lai cilvēks būtu līdzsvarots, iekšēji justos laimīgs un īstenotu savus sapņus tiecoties uz mērķiem, viņš līdzsvaroti attīsta gan intelektu, gan garīgumu.
- Izklaidība
Izklaidība rodas no nespējas koncentrēties uz mērķi. Tās pamatā slēpjas ļoti lielas bailes, kuras cilvēks noliedz pats sev un citiem. Tiklīdz cilvēks atzīst sev savas lielās bailes un izprot to sniegto mācību, tā izklaidība pazūd un cilvēks spēj koncentrēties uz mērķi.
- Noliegums
Nolieguma būtībā slēpjas bailes. Cilvēka dabiska reakcijas ir noliegt to, ko nesaprot un no kā baidās. Piemēram, Dieva noliedzēji baidās no savu pieļauto kļūdu sekām, tāpēc noliedz To, ko nevar pierādīt, kaut arī paši jūt, ka eksistē kaut kas augstāks par cilvēka saprātu. Parasti noliedzēji ir pesimisti, jo uz dzīvi raugās no negatīvā skata punkta, tāpēc viņi reti, kad ļaujas lieliem dzīves izaicinājumiem, jo jau pašā sākumā paredz negatīvu rezultātu.
- Skepticisms
Skeptiķis apšauba vispāratzītu, neapstrīdamu zināšanu iespējamību, piemēram, Dievišķos likumus. Skeptiķis balstās tikai uz pierādījumiem un neatbalsta domas, kuras zinātniski nav pierādītas. Mūsdienās skeptiķi nodarbojas ar kritiskas, zinātniskas, racionālas un loģiskas domāšanas un lēmumu pieņemšanas veicināšanu, neizprotot, ka ne visu spēj izprast cilvēka prāts. Tāpēc skeptiķiem būs grūti dzīvē sasniegt lielus mērķus, jo lielus mērķus Dievs neuztic skeptiķiem.
- Nepacietība
Nepacietība ir stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt. Nepacietīgs cilvēks atsakās no mērķa, ja jāsastopas ar pārmēru daudz šķēršļiem. Nepacietīgais jau pie pirmajām grūtībām var atteikties pat no sava sapņa, ko tik ilgi ir lolojis, jo uzskata, ka šķēršļi ir zīme, ka nevajag sapni īstenot. Tāpēc tikai pacietīgi cilvēki spēj sasniegt savus mērķus un īstenot savus sapņus.
- Slinkums
Slinkums piemeklē cilvēku, kurš dzīvo neatbilstoši savai būtībai, ir attālinājies no savas Dievišķās misijas un Dieva, pildot citu uzspiesto gribu līdz brīdim, kad cilvēks vairs nevēlas neko. Kad cilvēks sāk izzināt sevi un dzīvi, tad viņš ierauga dzīvei jēgu un arī savu lomu, lai dzīve kļūtu skaistāka, interesantāka un vērtīgāka. Kad cilvēks sāk attīstīt savus snaudošos talantus, tad viņā atgriežas dzīvesprieks un vēlēšanās darboties.
- Bezcerība
Pats vārds bezcerība jau pasaka, ka cilvēks ir zaudējis cerību. Ja cilvēks zaudē cerību, tad viņš zaudē arī dzīvesprieku. Cerību zaudē tie, kas netic Dievam, Augstāko Spēku un Smalkās Pasaules eksistencei. Ja cilvēks iet apzinātu garīgās attīstības ceļu, tad lai ar kādiem šķēršļiem viņš sastaptos sava mērķa sasniegšanā, viņā saglabāsies cerība pat visgrūtākajā brīdī. Savukārt cilvēks, kura ticība ir vāja, iekritīs bezcerības tīklā un atteiksies no sava sapņa vai mērķa.
- Bezspēcība
Vārds bezspēcība pasaka, ka cilvēks ir bez spēka, bet spēku cilvēks zaudē, ja viņā nav ticības, cerības un mīlestības. Tāpēc tik svarīgi ir iet apzinātu garīgās attīstības ceļu, atgriežoties ticībā pie Dieva, jo Dievam viss ir iespējams. Cilvēks pat visgrūtākajos dzīves brīžos spēku smelsies no Dieva un nekas viņu neatturēs turpināt ceļu, lai īstenotu savus sapņus un sasniegtu mērķus.
- Mazvērtības izjūta
Ja cilvēks jūtas mazvērtīgs, tas nozīmē, ka viņš salīdzina sevi ar citiem un neizprot dzīves likumu, ka nav neviens cilvēks pārāks vai mazvērtīgāks kā tu, jo katrs cilvēks ir unikāls.
Cilvēks ar mazvērtības izjūtu baidās īstenot savus sapņus un sasniegt mērķus, jo viņš sev ir iestāstījis, ka viņam nekas nesanāks. Lai mainītu viņa nepareizo domāšanu, cilvēkam ir jāsāk apgūt dzīves likumi un jāizprot, kāpēc dzīvē notiek tā kā notiek, izprotot, ka nekas nav neiespējams, ja tikai ir vēlēšanās.
- Kauns un lepnība
Cilvēks, kas vēlas lepoties ar saviem sasniegumiem, var tiekties uz mērķi, bet tiklīdz viņš sastapsies ar neveiksmi, tā kauns viņa tiekšanos uz mērķi apturēs, jo kauns un lepnība veido veselumu – 50% kauns un 50% lepnība. Tāpēc kauns un lepnība traucē īstenot sapņus un sasniegt lielus mērķus.
Ja tu priecāsies par visu, ko dzīve dāvā un īpaši par citu cilvēku sasniegumiem, tad arī tu piedzīvosi veiksmes un jutīsies laimīgs. Ar pareizu domāšanu un paļaušanos uz Dievu, cilvēks spēj izdarīt neiespējamo. To ir pierādījuši Svēto cilvēku dzīves stāsti. Arī tu vari kļūt par svēto cilvēku, ja tikai turpināsi mācīties, paplašināsi savu apziņas līmeni un visus darbus nesavtīgi darīsi cilvēcei un Dievam.
Autore: Elvita Rudzāte