Kas un cik būtu jādod, lai būtu līdzsvars starp ņemšanu un došanu? 12.10.2015

Aija jautā: Noklausījos Jūsu e-semināru par dusmām. Man tas bija ļoti vērtīgs. Paldies Jums par to. Neskaidrs man palika jautājums, ka cilvēks vēlas no dzīves vairāk saņemt nekā dot. Sakiet lūdzu, kas un cik būtu jādod, lai būtu līdzsvars starp ņemšanu un došanu?

Elvita Rudzāte atbild: Lai izprastu kā līdzsvarot došanu un ņemšanu, ir jāizprot Dievišķais Došanas-ņemšanas likums, kuram ir divas puses – došana un ņemšana. Vispirms apskatīsim pirmo pusi – došanu.

Mums katram Dievs kaut ko ir devis. Kādam Dievs ir devis organizatora talantu. Cits mantojis īpašumus. Vēl kādam Dievs ir devis skaistu balsi utt. Pilnīgi visiem Viņš kaut ko ir dāvājis. Kad tu apzinies, ko Viņš ir tev dāvājis, tu vari padomāt kā tu ar šo dāvanu vari dalīties, kā tu vari Viņam palīdzēt. Cilvēks ar organizatorisko talantu var noorganizēt kādu labdarības pasākumu un noorganizēt palīdzību kādiem cilvēkiem, kuriem tā ir nepieciešama. Cilvēks, kas mantojis īpašumus, var padomāt kā tos labāk izmantot sabiedrības labā, lai tie sabiedrībai nestu kādu labumu. Cilvēkam, kuram Dievs ir dāvājis skaistu balsi, viņš ar savu balsi var dziedēt slimas Dvēseles utt.

Mums visiem Dievs dod iespēju dalīties, tikai mums traucē to darīt mūsu ego. Tie cilvēki, kuri dalās, bet gaida par savu labo darbu novērtējumu, tie patiesībā nedod. Tas ir līdzīgi kā bērni spēlējoties saka, es tev iedošu konfekti, bet tu par to ar mani draudzējies. Ja bērns iedod citam bērnam konfekti vienkārši tāpat, lai iepriecinātu un negaida, lai tas novērtētu viņa doto, tad viņš saņem atpakaļ patiesu draudzību. Ja bērns iedod citam bērnam konfekti, lai viņu neizstumtu no spēles un sāk dalīt visiem konfektes, lai tikai ar viņu draudzētos, jo saprot, ka bez konfektēm viņu spēlē nepieņems, tad viņš sāk dot vairāk nekā saņem, un zūd iekšējais došanas un ņemšanas līdzsvars.

Pieaugušajiem ir līdzīgi, kad pieaugušais strādā “melnu muti”, lai tikai saņemtu novērtējumu, tad došanas ņemšanas līdzsvars zūd.

Tagad apskatīsim otru pusi – ņemšanu. Ja tev piedāvā palīdzību, tad pieņem to, neatsaki sava kauna vai lepnības dēļ. Tie, kuri tikai dod, un neko neņem pretī, tie zaudē savu enerģiju un ķermenis kļūst pārmēru tievs.

Ja tu tikai pieprasi, lai tev dod ar vārdiem “MAN PIENĀKAS”, tad arī līdzsvars starp došanu un ņemšanu izzūd. Vienmēr atceries, ka mēs saņemam tieši tik daudz, cik mums pienākas, jo pastāv Dievišķais Taisnīguma likums.

Tātad, lai došana un ņemšana būtu līdzsvarā, visu, ko dod, dod ar mīlestību, pilnībā bez nosacījumiem. Visu, ko saņem, pieņem ar mīlestību, nedomājot par to, ka esi kādam palicis parādā, jo tas, kas dod ar mīlestību, nekad negaida, lai tu to kaut kādā veidā atdarītu.

Papildus, lai labāk izprastu šo tēmu, iesaku noklausīties manu e-semināru par Dievišķo Došanas un ņemšanas likumu.