Kļūda profesijas izvēlē 12.11.2013

Mūsdienu izglītības sistēma ir mainījusi bērnu un jauniešu attieksmi pret izglītību kā vērtību. Kad es mācījos skolā, tad profesijas izvēle tik ļoti nebalstījās uz naudas pelnīšanas iespējām. Tas gan bija Padomju Savienības laiks, kad visiem bija darbs un samērā līdzīgas algas. Šodien situācija ir citādāka – tie, kuriem ir ļoti laba izglītība, var nopelnīt daudz vairāk nekā citi. Tāpēc bieži jauniešu profesijas izvēles pamatā ir savtīgums un alkatība.

Mans Skolotājs Avatārs Šri Satja Sai Baba šo problēmu raksturo šādi: „Šodien zēni un meitenes iegūst izglītību, skatoties uz ārējo pasauli. Viņi neaptver, ka viss ārējā pasaulē redzamais ir pārejošs. Cilvēks var attīstīt iekšējo redzējumu un saglabāt līdzsvaru dzīvē vienīgi tad, ja viņš savas zināšanas izmanto praksē. Studenti mūsdienās bieži nogalina savas zināšanas, tās ļaunprātīgi izmantojot. Līdz ar to ir zaudēts viņu prāta spēks, un viņu iekšējā realitāte ir vājināta. Mūsdienās studenti nezina, kā veiksmīgi izmantot savas zināšanas. Kur ir kļūda? Vai tā meklējama vecākos, skolotājos vai vadītājos? Tā ir visu kļūda. Visi studenti ir tīri un maigām sirdīm. Vecāku atbildība ir mācīt viņiem, cik svarīgas ir cilvēciskās vērtības – patiesība, pareiza uzvedība, mīlestība u.c. Daži vecāki savus bērnus noved neceļos. Piemēram, ja tēvs negrib atbildēt uz kādu telefona zvanu, viņš liek dēlam melot un teikt, ka tēva nav mājās. Šādā veidā bērnus māca runāt nepatiesību un, kļūstot pieauguši, viņi paši dzīvo nepatiesībā. Cilvēks nedrīkst melot nekādos apstākļos. Palīdzi vienmēr, neievaino nekad! Tie, kas to ievēro, dzīvē noteikti virzīsies uz augšu.”

 Bērni un jaunieši neizprot dzīvi, neizprot, ka viss ārējā pasaulē redzamais ir pārejošs. Es gribu uzsvērt vārdu „PĀREJOŠS”, jo problēmas visbiežāk rodas no cilvēku attieksmes – ja viņi kādu laiku jūtas nelaimīgi, tad viņiem šķiet, ka vienmēr būs nelaimīgi, gluži tāpat – ja kādu laiku viņi ir materiāli labi nodrošināti, tad viņiem šķiet, ka tā būs vienmēr. Mēs neviens nezinām, kā būs, jo pasaule mainās, cilvēki mainās un arī mums ir jāmainās, izzinot pašiem sevi un atbrīvojoties no sliktā sevī. Vissvarīgāk ir saprast, ka viss, ko mēs redzam, ir pārejošs.

Mūsdienās izglītošanās jau ir kļuvusi par modes lietu. Vairums cilvēku mācās, studē un ar to lepojas. Taču ir pavisam maz cilvēku, kuri gūtās zināšanas pielieto praksē. Vai zināšanām, kuras esam apguvuši, bet nepielietojam praksē, ir kāda vērtība? Daļa no jums teiks, ka zināšanas ir nepieciešamas, lai tās pielietotu praksē tad, kad tas ir nepieciešams. Es varu tam piekrist, bet tad es padomāju par savām zināšanām, kuras esmu guvusi augstskolās un atklāju, ka lielāko daļu no tām, es esmu aizmirsusi. Pat ja man rastos nepieciešamība pēc tām, baidos, ka mana atmiņa nespētu tās atjaunot. Tātad mana atmiņa saglabājusi tikai tās zināšanas, kuras man ir šķitušas interesantas un, kuras ikdienā pielietojo praksē, bet pārējās ir izmestas kā nevajadzīgas, jo brīdī, kad biju tās apguvusi, nebija iespējas tās pielietot praksē. Bet ir arī zināšanas, kuras esmu apguvusi pašmācības ceļā, lai palīdzētu sev un citiem, un tās manā atmiņā saglabājās nesalīdzināmi labāk par augstskolās apgūtajām. Kāpēc?  Tāpēc, ka es tās katru dienu pielietoju praksē. Sai Baba māca: „Izglītība ir tikai grāmatu gudrības. Ir četri zināšanu veidi: 1) grāmatu gudrības, respektīvi, paviršas zināšanas; 2) parastās zināšanas; 3) izvēle; 4) praktiskas zināšanas. Jums jāsasniedz praktisko zināšanu līmenis. Zināšanas, kuras jūs iegūstat izglītības iestādēs, bieži tiek virzītas nepareizā virzienā un nepareizi pielietotas. Zināšanas jāpārvērš prasmēs, reālā praksē. Zināšanas, kas nav praktiski izmantojamas, ir bezvērtīgas. Pielietojiet savas zināšanas praksē un neslēpiet no citiem. Tad jūs iegūsiet patiesu bagātību. Tad jūs būsiet patiešām izglītoti. Bagātība, izglītotība, intelekts – tas viss kļūst vērtīgs tikai tad, ja ir izmantots pareizā veidā. Tikai tad jūsu izglītības sistēmā izveidosies ideāls līdzsvars starp zināšanām un prasmēm. Šodien tā vietā, lai pārvērstu zināšanas prasmēs, jūs tās nogalināt. Tāpēc zūd līdzsvars. Tas ir galvenais trūkums mūsdienu izglītībā.”

Cilvēkam atmiņā labi saglabājas tās zināšanas, kuras viņš ikdienā pielieto praksē. Tomēr ļoti daudzi cilvēki zināšanas iegūst, lai apmierinātu kādu savu vēlmi, piemēram, iegūtu diplomu prestižā profesijā, lai pēc tam varētu strādāt labi atalgotu darbu, bet, kā jau mēs zinām, vēlmes mūs aizved tikai līdz ciešanām. Kādas zināšanas tiek uzskatītas par vērtīgām? Sai Baba atbild: „Viss, ko piešķir izglītība, var būt redzams, dzirdams un jūtams. Izglītība veicina vēlmju rašanos un ved uz atkal piedzimšanu, taču piecu cilvēcisko vērtību (patiesība, tikumība, miers, mīlestība, nevardarbīgums) praktiska pielietošana piešķir nemirstību. Tad vairs nebūs jāpiedzīvo atkalpiedzimšana. Iedzimtās Dievišķās īpašības – patiesība, taisnīgums, miers, pacietība, lēnprātība un mīlestība – nav saskatāmas acīm un tās neved uz jaunu piedzimšanu.” Citiem vārdiem sakot, par vērtīgām zināšanām tiek uzskatītas tādas, kuru pamatā ir cilvēciskās vērtības un kuras tiek pielietotas praksē.

Jauniešiem ir jāizvēlas tāda profesija, kura uzrunā viņa sirdi. Materiālās dabas jautājumi sakārtosies paši par sevi, ja jaunietis mīlēs savu profesiju un darbu. Jaunietis pašmācības ceļā apgūs savas mīļās profesijas visas nianses un darba devējs nespēs vien priecāties par gudro un spējīgo jaunieti. To es varu apliecināt no savas personiskās pieredzes, jo ļoti daudz esmu apguvusi pašmācības ceļā, kā arī mans vecākais dēls ir ļoti labi apguvis profesiju pašmācības ceļā, kurai mūsdienās prasa augstāko izglītību, bet darba devējs ir novērtējis viņa talantu un uzņēmību, nepieprasot augstākās izglītības apliecinājumu, bet tikai pārbaudot viņa prasmes praksē. Šādas tendences turpināsies un arvien vairāk jauniešu būs izmisumā, ka viņi ar savu labo izglītību nevar atrast darbu, bet citi it kā bez formālas izglītības atrod ļoti labu darbu. Atšķirība ir tikai motīvā – vai jaunietis mācās labas izglītības dēļ vai tāpēc, ka viņam izvēlētā profesija ļoti interesē? Padomājiet par sevi, kā ir ar jūsu izvēlēto profesiju un kāpēc to esat apguvis?

Autore: Elvita Rudzāte