Kļūdīšanās pozitīvā puse jeb vērtība 06.03.2019

Visumā pastāv dualitātes princips jeb polaritātes likums, ka visam ir sava otra puse. No vienas puses kļūdas pieļaut ir slikti, no otras puses skatoties, katra kļūda cilvēkam kaut ko māca. Ja cilvēks mācās, tad viņš attīstās garā jeb paplašina apziņas līmeni un tā ir pieļauto kļūdu pozitīvā puse. Ja viņš turpina kļūdas atkārtot un neko nemācās, tad viņš attīstībā labākajā gadījumā stāv uz vietas, sliktākajā degradējas.

Lai cilvēks saprastu, kas viņam ir jāmācās no pieļautās kļūdas, viņam ir jāapgūst Dievišķā zinātne jeb dzīves likumi. Bieži cilvēki savas kļūdas izprot tikai dzīves nogalē, kad redz savu pieļauto kļūdu sekas. Tad parasti cilvēki to ļoti pārdzīvo, sāk vainot sevi un nodara pāri savai sirdij, jo tieši sirds uztver vainas izjūtas stresu un tas ir iemesls, kāpēc vecumā ļoti daudziem cilvēkiem ir problēmas ar sirdi.

Katra pieļautā kļūda rada sliktas sekas. Kā atbrīvot kļūdas radītās sekas? Ar piedošanu, lūdzot piedošanu tiem, kam pieļautā kļūda ir nodarījusi kaitējumu un piedodot sev savu kļūdu. Ja cilvēks mācās un kļūdas neatkārto, tad piedošana atbrīvo cilvēku no turpmākām sekām, kas rada ciešanas.

 Bieži cilvēki, baidoties no kļūdu pieļaušanas, neizdara izvēles un paliek attīstībā uz vietas. Tas ir sliktāk nekā pieļaut kļūdu, jo ja cilvēks pieļauj kļūdu, tad viņš par to uzzina. Savukārt, ja cilvēks aiz bailēm neizdara izvēles, tad viņš neuzzina kā būtu bijis pareizi rīkoties.

Apskatīsim piemēru. Cilvēks nav apmierināts ar savu darbu, bet viņš nerisina problēmas, jo baidās par tām runāt ar vadību. Tāpat viņš baidās meklēt citu darbu, jo domā, ka ar citu darbu netiks galā. Cilvēks stāv uz vietas, attīstība nenotiek, jo cilvēks neko no savām problēmām nemācās, kā arī liedz sev iepazīt jaunu pieredzi. Svarīgi ir nestāvēt uz vietas, bet izdarīt izvēli. Ja cilvēks pieļauj kļūdu, tad viņš vismaz uzzina, ka šāda izvēle bija nepareiza. Ja cilvēks neizdara izvēli, tad viņš neuzzina kura no izvēlēm ir pareiza un kura kļūdaina.

Bieži cilvēki nosoda cits citu par pieļautām kļūdām. Kāpēc citus nedrīkst nosodīt par to pieļautām kļūdām? Tāpēc, ka neviens neredz situāciju kopumā. To redz tikai Dievs un tikai Viņam ir zināms, kāpēc notika tā kā notika. Viss, kas notiek, notiek tikai ar vienu mērķi, lai sabiedrība augtu garā un dažkārt kādam ir jāpieļauj ļoti smagas kļūdas, lai sabiedrība par to sāktu domāt.

Piemēram, šobrīd pasaulē tiek atklātas daudz nelikumības, netīras naudas atmazgāšanas gadījumi, korupcijas skandāli utt. Tas viss notiek tikai tāpēc, ka sabiedrība ir alkatīga. Tanī pašā laikā, neviens neko nedara, lai bērniem un jauniešiem skaidrotu, kā attīstās alkatība un kāpēc vajadzētu būt godīgiem, ievērojot cilvēciskās vērtības. Šobrīd vērtībizglītības jautājums ir kļuvis aktuāls un tā ir kopējās situācijas labā puse, jo beidzot cilvēki sāk domāt par vērtībām.

Tiem, kas pieļāvuši kļūdas, sods ir jāsaņem un viņi to arī saņems, jo to nosaka enerģijas atgriešanās jeb Karmas likums. Tomēr svarīgi ir šiem cilvēkiem palīdzēt izprast pieļautās kļūdas, lai viņi tās vairs neatkārtotu. Vēl svarīgāk ir piedot pieļautās kļūdas. Ja cilvēkam nepiedod viņa pieļautās kļūdas, tad viņam zūd motīvs kļūt labākam. Tāpēc Dievs vienmēr piedod, ja tikai redz, ka cilvēks kļūdas nožēlo un turpmāk neatkārto. Taču cilvēki ir lielāki soģi par Dievu, jo bieži nespēj piedot tam, kas pieļāvis kļūdu un vajā viņu visu atlikušo dzīvi, atgādinot pieļautās kļūdas.

Piemēram, ģimenē vīrs ir bijis sievai neuzticīgs, bet tomēr izdarījis izvēli palikt kopā ar sievu. Ja sieva nepiedod vīram neuzticību, tad viņa vīram to pārmet visu laiku līdz vīrs neiztur un attiecības tiek šķirtas, jo vīram zūd pacietība pierādīt sievai, ka viņš varētu mainīties. Ja sieva būtu piedevusi neuzticību, tad attiecības būtu attīstījušās jaunā kvalitātē, jo vīrs beidzot ir novērtējis savu sievu un izpratis savu kļūdu.

Piedošana ir vienīgā atbrīvojošā enerģija Visumā. Tāpēc piedošana tiek mācīta visās reliģijās un mācībās, kuras ir vērstas, lai sabiedrība kļūtu labāka. Tomēr jāņem vērā, ka piedošanai cilvēks atveras tikai tad, kad ir izpratis mācību. Tehniska piedošana palīdz īstermiņā, bet ilgtermiņā cilvēks atveras piedošanai tikai tad, kad ir sapratis, ko negatīvā situācija viņam gribēja mācīt.

Ja cilvēks nepiedod, tad viņš sevī saglabā negatīvu enerģiju, kas nodara kaitējumu viņa veselībai. Ja cilvēks nelūdz piedošanu tiem, kurus ir sāpinājis, tad viņš saglabā negatīvu saiti ar šiem cilvēkiem un agrāk vai vēlāk nāksies sastapties ar pieļauto kļūdu sekām, kas radīs ciešanas.

Bērniem un jauniešiem skolā un augstskolā ir jāmāca ieraudzīt cēloņu seku sakarības. Piemēram, bērnam ir jāpasaka cēlonis un jāprasa, lai viņi padomā kādas varētu būt sekas. Tas palīdzēs jaunajai paaudzēt sākt kontrolēt savas izvēles.

Pastāv cilvēki, kas kļūdas noliedz. Arī tā ir viņu izvēle, jo viņi nevar aizbēgt no kļūdu sekām. Sliktākais ir tas, ka sekas dažkārt iestājas brīdī, kad esi visvieglāk ievainojams jeb dzīvē klājas grūti visās jomās. Diemžēl arī tādas situācijas ir jāpiedzīvo, lai cilvēks beidzot sāktu domāt un mācīties. Tāpēc neviens nevar izbēgt no mācīšanās. Var tikai izdarīt izvēli nemācīties, piedzīvojot ciešanas.

Tāpēc visiem cilvēkiem ir divas galvenās dzīves izvēles – iet mācības ceļu vai ciešanu ceļu. Kāda būs tava izvēle?

Autore: Elvita Rudzāte