Dzintra jautā: Man ir jautājums saistībā ar rakstu “Vai mūsu attiecības ir nolemtas?” Bet ko darīt tajā gadījumā, ja cilvēks ar kuru Dievs ir savedis kopā, lai viens no otra kaut ko mācītos, pie pirmajām grūtībām aizbēg, pamet, jo viņš šo mācību nesaprot. Viņš mīl, bet viņam ir slikti un tādēļ labāk ir bēgt prom. Es saprotu, ka tās ir pagātnes pieredzes šim cilvēkam, bet nesaprotu, ko darīt man?
Jūs rakstāt, ka cilvēks, kas attīstās garā, vienmēr zinās kā risināt problēmas un iet tālāk. Es eju apzinātu garīgās attīstības ceļu jau gadus 15, bet šajā situācijā vienalga nesaprotu, kā rīkoties. Tātad cilvēks ar kuru kopā es varētu apgūt savas mācību stundas mani pamet, pie tam manī nav ne dusmu, ne naida, es pret šo cilvēku jūtu maigumu, mīlestību un vēlmi palīdzēt saprast arī dzīves mācības viņam, es viņu pieņemu ar visiem viņa trūkumiem un problēmām. Tātad ko darīt man- saprotu, ka jāpaļaujas uz Dievu, bet varbūt man vajag iet un mēģināt pārliecināt viņu tagad, runāt, stāstīt, kaut gan jāsaka, ka klausīties viņš arī nemaz negrib, vai taisni otrādi, nelikties ne zinis par viņu, varbūt meklēt citu cilvēku, ar kuru kopā apgūt savas mācības?
Man ir 55 gadi un nav jau tā, ka visa dzīve vēl priekšā. Bet ir jau arī teiciens, ka “Dievam nav citu roku, izņemot tavējās”, t.i., man jau arī pašai jāveic kādas darbības fiziskā plānā.
Elvita Rudzāte atbild: Vispirms Dzintrai nepieciešams izprast kāpēc Dievs viņu saveda kopā ar šo cilvēku, kas viņai no šīm attiecībām ir jāmācās. Lai to noteiktu, jāatceras kādas viņai bija iekšējās izjūtas brīdī, kad vīrietis viņu pameta. Tur slēpjas Dzintras neapgūtā mācība.
Vīrietis nebēg no mīlestības. Tieši mīlestība ir tā, kas viņu piespiež pārvarēt grūtības. Ja cilvēks bēg, tas nozīmē, ka kaut kas cits ir svarīgās par mīlestību, un tieši tas ir cilvēkam jāizprot, kāpēc un kā vārdā viņš ir gatavs upurēt mīlestību, ja tiešām tāda ir bijusi.
Dzintra pareizi ir sapratusi, ka šo attiecību iznākumu ir jāatstāj Dieva rokās, bet, lai viņa nevarētu sev pārmest bezdarbību šajā situācija, tad svarīgi ir lūgties un lūgšanu laikā radīto pozitīvo enerģiju veltīt situācijas risinājumam. Piemēram, ļoti spēcīgas ir lūgšanas Nemitīgās Palīdzības Dievmātei (latviešu valodā pieejama grāmata “Novenna Nemitīgās Palīdzības Dievmātes godam”). Es personīgi esmu lūgusi Dievmātei palīdzību ļoti grūtos brīžos, un esmu to saņēmusi arī tad, kad likās, ka situācija ir pavisam bezcerīga. Tāpēc no personiskās pieredzes zinu, ka tā ļoti palīdz. Vēl pati Dievmāte saka, ka grūtos brīžos nepieciešams lasīt Viņas Rozārijus. Latviešu valodā ir pieejama grāmata “Mātes Marijas Rozāriji.”
Tikai tad, kad sirds ir mierīga, nepieciešams sirdij pavaicāt kā rīkoties konkrētā situācijā un tā arī darīt. Visas pareizās atbildes ir sirdī. Neviens no malas nepateiks kā būtu pareizi, jo tikai sirds zina, kas konkrētajam cilvēkam ir vislabākais konkrētajā situācijā. Dažkārt prāts brīnās par sirds ieteikumu, bet jāklausa ir sirds, jo sirdī mājo Dievs, kas tad arī runā ar cilvēku un novēl visu to labāko.