Jolanta jautā: Gribēju pajautāt, ko darīt, ja esmu pavisam apjukusi? Ir sajūta, ka nedzīvoju tā, lai sirdij prieks. Man ir darbs, ģimene. Varbūt pārāk daudz laika pavadu darbā ( esmu skolotāja), bet man patīk mans darbs. Ģimenē
regulāri baidos skaļi pateikt savas vēlmes, jo tad parasti vīrs reaģē diezgan agresīvi, arī bērniem, kas ir pusaudžu vecumā, neko mēģinu neteikt, jo arī viņu atbilde ir kā uzbrukums. Nevaru saprast, vai tās ir tikai manas iedomas, vai arī tiešām esmu pazaudējusi enerģijas avotu, no kura smelties spēku. Pat īsti nevaru atbildēt, kas mani iepriecina. Šķiet, ka nekas. Ko darīt, ja reizēm gribas, lai kāds vienkārši nošauj?
Elvita Rudzāte atbild: Ja cilvēks pats nespēj izkļūt no apjukuma stāvokļa, tad nepieciešams meklēt palīdzību no malas. Jolantai nav dzīves prieka, jo viņa nesaprot dzīvi, nespēj ieraudzīt tajā skaisto un izprast slikto. Jolantas gars neattīstās, tāpēc arī viņā veidojas iekšējs stāvoklis, kad vairs nekas dzīvē neiepriecina. Viņa nav sapratusi tās mācības, kuras pienācis laiks saprast, tāpēc viņā krājas sarūgtinājums pret tuviniekiem un citiem cilvēkiem, kas sāpinājuši. Darbs skolā noteikti nav pie vainas.
Iesaku Jolantai sākt lasīt Gudrības Vārds Mācību, lasot vienu diktātu dienā tādā secībā kā tie ir doti (skatīt šeit), kā arī piedalīties Dzīves izpratnes programmā “PRIEKS DZĪVOT!” (skatīt šeit). Tikai strādājot ar sevi un izprotot dzīvi cilvēks atgriežas pats pie sevis un vairs nemeklē laimi ārpus sevis.
Jolantai Dievs ir uzticējis strādāt ar bērniem, kas ir ļoti svarīgs darbs tieši šajā laikā, jo no viņiem būs atkarīga mūsu nākotne. Jolantas galvenais uzdevums ir darīt visu, lai bērni, ar kuriem viņa strādā, tiktu audzināti par krietniem cilvēkiem. Tikai krietni cilvēki katrs savā nozarē sapratīs ko, kā labāk darīt, lai viss mainītos pozitīvā virzienā. Diemžēl mūsu paaudze ir pieļāvusi milzīgas kļūdas par kurām tagad maksājam, bet nekas nav zaudēts – arī mēs varam mainīties un palīdzēt jaunajai paaudzei kļūt labākiem par mums. Arī mēs varam kļūt labāki.
Tikai atgriešanās pie Dieva glābs cilvēci, bet cilvēce nesaprot, ko nozīmē atgriezties pie Dieva. Arī Jolantu glābs tikai atgriešanās pie Dieva, jo pašnāvnieciskas domas piemeklē tikai tos, kas ir tālu no Dieva. Tāpēc tik svarīgi apgūt Dievišķo zinātni jeb Lielo Skolotāju doto Mācību. Tāpēc tik svarīgi ir saprast, kas ir dzīves galvenās vērtības un kas cilvēku pazudina.
Jolantu pazudina viņas vēlmes, kaut arī viņa tās nevienam nesaka skaļi, bet iekšēji tās saglabājas un dara postošo darbu viņas emocionālajā stāvoklī. Prāts nomierinās, kad sirds atvērusies mīlestībai. Sirdi atver mīlestībai atgriešanās pie Dieva.